TŪRISMS. Velsa - prinča Čārlza un burvja Merlina zeme

VIENATNĒ. Neskartas dabas mīļotājiem ir iespēja pazust nekurienē – cilvēku Velsas plašumos nav daudz © Antra Gabre

Laimīgais Velsas princis Čārlzs, jo viņa karaliskajai augstības titulam pievienotais Velsas vārds nozīmē satriecoši skaistu zemi – Apvienotās Karalistes daļu. Uz Velsu var braukt veldzēt acis, nodarbināt kājas un atpūtināt prātu. Tur var pavadīt vairākas dienas gan nekurienē, gan civilizētākā saskarsmē ar dabu.

Uz Velsu braucu no Liverpūles, kas atrodas Anglijas ziemeļaustrumos. Kontrasts bija acīmredzams. Tuvojoties Velsai, apkārtne mainījās. Krasi. Liverpūles biežņa pēkšņi kļuva skraja - kalnu robi, zaļas ganības, līcīši, ūdenskritumi, tilti, pilis. Viena no tām ieķērusies klints malā. Idille.

Velsas rozīnīte ir pilis, ūdenskritumi, nacionālie parki, kalni, kanjoni. Neskartas dabas mīļotājiem šī ir paradīze zemes virsū. Arī ērtību mīļotājiem nav iemesla mest līkumu Velsai. Nakšņošanas iespējas ir atkarīgas no maka biezuma, un, ja ir ne tikai vēlēšanās, bet arī nauda, tad naktis var pārlaist pilīs karaliskos apartamentos.

Ko aplūkot Velsā?

1. Velsā ir daudz piļu - vairāk nekā seši simti. Iespējams, tieši tur ir visvairāk piļu uz vienu kvadrātjūdzi Britānijā. Vēsturnieki daudz ko zina arī bez priekšā teikšanas, bet nevēsturniekiem ir izeja - izmantot ceļvežus. Tajos apgalvots, ka Velsā vairums saglabājušos piļu pieder tā saucamajām aizsardzības būvēm. Piemēram, Kērnarfonas pilī kronēja princi Čārlzu. Par nieka 10 mārciņām šo pili var apskatīt tūristi. Gvidīras pils esot spoku visapdzīvotākā mājvieta.

Leģendas par karali Artūru, Apaļā galda bruņiniekiem un burvi Merlinu piedien Velsai un ir neatņemama tās sastāvdaļa. Ne velti 2017. gads Velsā tika pasludināts par leģendu gadu.

2. Augstākā Velsas virsotne ir Snoudons - 1085 metri, bet visas Anglijas mērogā tas ir otrs augstākais kalns. Uz virsotni var kāpt, bet var arī braukt. Maršruts - dažādas sarežģītības, pievārējams gan iesācējiem, gan profesionāļiem. Jāizvēlas piemēroti apavi un apģērbs, jo, lai arī Velsā laikapstākļi lielākoties ir patīkami, vējš var izpūst kaulus tā, ka tie sāks grabēt. Kalnos vēlams doties laikā, kad netiek solīta migla.

Starp citu, visaugstākais kalns pasaulē Everests ir nosaukts par godu Velsas mērniekam seram Džordžam Everestam, kurš vadīja Indijas uzmērīšanas programmas posmu XIX gadsimtā.

3. Nacionālie parki - gandrīz piektā daļa no Velsas ir nacionālo parku teritorija. Snoudonijas Nacionālais parks ir viens no populārākajiem pārgājienu maršrutiem, savukārt izslavētos Velsas ponijus var apmeklēt Brekonbīkonsas Nacionālajā parkā. Šajā parkā ir alas, ūdenskritumi, drīkst makšķerēt (Anglijā ir visai dīvaini noteikumi - zivis drīkst izvilkt, bet tās jāatlaiž atpakaļ), var doties izjādēs.

Pembrokšīras piekraste ir mežonīgāka vieta, ko vislabāk var vērot pastaigājoties. Stounhendžas akmeņu krāvumi esot vispirms uzstādīti Velsas teritorijā, pēc tam pārvietoti uz Viltšīras grāfisti. Kā tur bija, kā nebija, bet, apmeklējot Pembrokšīras klintis, var iztēloties, kā milzu bluķi tika lauzti un pārvietoti. Riteņbraucējiem kalnos izveidoti maršruti. Ceļotājiem tiek piedāvāta iespēja nakšņot pat čigānu taborā.

4. Ūdenskritumi - lielāki, mazāki, un visi - iespaidīgi. Velsieši iesaka apmeklēt Velna tilta ūdenskritumu. Tilts ir trīs tiltu kopums, no kuriem vecākais datējams ar XI gadsimtu. Visvecākais ir apakšējais tilts, bet jaunākais būvēts XX gadsimta sākumā. Velna nosaukumu tilts ieguvis saistībā ar dažādi traktētu leģendu - lai iegūtu kaut ko patiesi vajadzīgu, nākas pārdot dvēseli nelabajam. Šajā apkārtnē var izvēlēties gan grūtāku, gan vieglāku pastaigu maršrutu, bet viens ir skaidrs - kājām būs ko turēt. Akmeņi slideni, pakāpienu daudz.

Pie visiem Velsas ūdenskritumiem, iespējams, nevarēs piekļūt. Velsā paļaujas ne tikai uz dažādiem šķēršļiem, bet arī uz cilvēku saprātu. Ja kāds grib nostāties gandrīz zem ūdenskritumu šaltīm, tas nav liegts, vien jāizvērtē, cik droša ir piekļūšana - akmeņi, tilti un pakāpieni var būt slideni, izdrupuši, kustīgi.

5. Englsi salā aplūkojami mazie zvejnieku ciemati. Lieliska atpūta, ja plānots vienas dienas izbraukums. Lenvairpulguingila ir ciemats Eiropā ar garāko vietas nosaukumu, jo velsiešu mēlē tas skan Llanfairpwllgwyngyllgogerychwyrndrobwllllandysiliogogogoch.

6. Tenbija ir viena no skaistākajām piekrastes pilsētām Velsā. Krāsaina, mājiņas atgādina Reikjavīkas daudzkrāsainos, nelielos koka namiņus. No Tenbijas ostas var aizbraukt uz netālo Kaldejas salu - godīgi sakot, tas būs izklaides izbraukums, jo salā nekas tāāāds nenotiek - vienkārši jauka, mīlīga vieta, kur pamieloties un nopirkt suvenīrus.

Izklaide

Pagājušajā nedēļā tika publiskoti LTV konkursā “Supernova” pusfinālā iekļuvušo vārdi, tātad drīzumā pāri mums gāzīsies šo izcilnieku dziesmu gūzma, jo viņi tās beidzot var laist apritē, nebaidoties no “Supernovas” nolikumā ierakstītajām sankcijām. Pirmais pieteikums – Marta ar dziesmu “Lovable”.