Ēģiptes un Tunisijas tūrismam neprognozē strauju atgūšanos

Apritējis jau vairāk nekā gads kopš tā dēvētajām arābu revolūcijām, taču Ēģiptes un Tunisijas tūrisma industrijas joprojām cīnās ar to sekām. Statistikas dati liecina, ka Ēģiptē tūristu skaits krities no 14,7 miljoniem cilvēku 2010. gadā līdz 9,8 miljoniem cilvēku pērn, bet Tunisijā gada laikā tūristu skaits samazinājies no 7 līdz 5 miljoniem.

Šajā gadā gaidāma zināma situācijas uzlabošanās – vismaz Tunisijā, kur politiskie satricinājumi jau ir beigušies, tomēr speciālisti neprognozē strauju tūrisma atgūšanos abās Ziemeļāfrikas valstīs.

«Ir ļoti grūti prognozēt notikumu attīstību Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, taču ir skaidrs, ka pagājušajā ziemā daudzi cilvēki šo kūrortu vietā izvēlējās Kanāriju salas, Maldivu salas vai pat devās uz Karību jūras salām,» sarunā ar Reuters sacījis ANO Pasaules tūrisma organizācijas (UNWTO) ģenerālsekretārs Tālebs Rifaī. Šomēnes Berlīnē notikušajā ITB tūrisma gadatirgū gan Ēģiptes, gan Tunisijas amatpersonas aktīvi mudināja ceļot gribētājus apmeklēt šīs valstis, taču bija spiestas atzīt, ka situācija neuzlabojas tik strauji, kā cerēts. Vairāk tas attiecas tieši uz Ēģipti, kur ārzemnieki pavisam droši var justies tikai Sarkanās jūras kūrortos – Kairas, Luksoras, Portsaīdas vai Aleksandrijas apmeklējums lielākajai daļai joprojām iet secen.

Ēģiptē bažas par drošību

«Ceļš uz atgūšanos būs grūts, taču esam pārliecināti, ka mums izdosies tikt galā ar šo uzdevumu,» intervijā AFP sacījis Ēģiptes tūrisma ministrs Munīrs Fakhrī Abdelnurs, kas Berlīnes gadatirgus kuluāros stāstīja par ambiciozu plānu – līdz 2017. gadam Ēģipte vēloties panākt, lai valsti gadā apmeklē vismaz 30 miljoni cilvēku. Šim gadam uzdevums gan ir daudz, daudz pieticīgāks – būtu lieliski, ja Ēģiptē ierastos kaut 11 miljoni cilvēku.

Ministrs sūdzējies, ka mediji pārlieku lielu uzmanību pievēršot situācijai Kairas Tahrīra laukumā, kur regulāri notiek dažādas manifestācijas un demonstrācijas. «Tas neatspoguļo situāciju citās valsts daļās, kur viss ir mierīgi,» viņš uzsvēris. Tomēr krievu laikraksts Novije izvestija norāda, ka šie izteikumi īsti neatbilst patiesībai. Šā gada pirmajos mēnešos reģistrēti vairāki incidenti tradicionālajās kūrortu zonās – netālu no Šarmeššeihas un Hurgadas bruņoti kaujinieku grupējumi vairākkārt aizturējuši tūristus. Upurus šie incidenti nav prasījuši, tomēr darījuši bažīgas tūrisma aģentūras. Ziņu aģentūras regulāri vēsta par beduīnu kaujiniekiem, kuri aktivizējušies Sīnāja pussalā – Hosnī Mubāraka valdīšanas laikos bija spēkā neoficiāls neuzbrukšanas līgums, kas tagad netiek ievērots, un beduīnu grupējumi vēlas izkarot lielākus ienākumus no tūrisma industrijas. Dienvidsīnāja provinces gubernators Hāleds Foda sarunā ar

RIA Novosti gan paudis pārliecību, ka situāciju izdosies normalizēt. «Mēs esam izstrādājuši instrukciju – visi tūristu autobusi vai automašīnas ar tūristiem, kas dodas uz Šarmeššeihu, Tabu vai Santkatrīnu, jānodrošina ar apsardzi. Lai tūristi justos droši, apsardzes automašīnas būs gan kolonnas priekšgalā, gan pakaļgalā,» stāstījis H. Foda. Jāpiebilst, ka tā faktiski ir atgriešanās pie kārtības, kas tika ieviesta, kad islāmistu radikāļi 1997. gadā pie Hatsepšutas tempļa Luksorā nogalināja 62 cilvēkus.

H. Foda arī uzsvēris, ka situācija tādās pilsētās kā Luksora vai Asuāna lielākoties esot mierīga, bet Kairā policija garantē visu tūrisma objektu apsardzi. Tomēr jāatgādina, ka Ēģiptes viesiem joprojām liegta iespēja apskatīt Ēģiptes muzeju Kairā, kas atrodas turpat blakus bēdīgi slavenajam Tahrīra laukumam, tūristiem ir riskanti doties pastaigās pa Kairu, un liela daļa ceļotāju izvēlas visu laiku pavadīt kūrortos, uz galvaspilsētu nemaz nedodoties. Vairāki drošības incidenti ar Nīlas kruīzu kuģiem (šī tehnika ir ļoti novecojusi) novedusi pie tā, ka aizvien mazāk cilvēku dodas izbraucienos no Asuānas uz Luksoru vai otrādi. Nav mazsvarīgi arī tas, ka, lai nokļūtu Luksorā vai Asuānā, autobusā jāmēro garš ceļš pa tuksnesi – daudzas tūrisma kompānijas saviem klientiem to drošības apsvērumu dēļ neiesaka darīt.

Vēl viens aspekts, kas noteikti atstāj iespaidu uz cilvēku vēlmi apmeklēt Ēģipti – islāmiskās Musulmaņu brālības panākumi vēlēšanās. Islāmistu priekšvēlēšanu programmā bija idejas pilnībā aizliegt alkohola lietošanu valstī, pat kūrortos noteikt striktus ģērbšanās likumus un ieviest atsevišķas pludmales sievietēm un vīriešiem. Ministrs M. Fakhrī Abdelnurs gan apgalvojis, ka no šiem plāniem valdība jau atteikusies, jo sapratusi, ka tas būs grandiozs trieciens tūrisma nozarei, kas nodrošina 11,4% no valsts iekšzemes kopprodukta un dod darbu aptuveni 10% iedzīvotāju. «Tuvāko piecu gadu laikā mēs tūrisma nozarē gatavojamies investēt 12 miljardus dolāru. Mēs esam izvērsuši aktīvu reklāmas kampaņu, subsidējam operatorus, aicinām ciemos ārzemju kompāniju pārstāvjus, lai viņi paši pārliecinās par situāciju,» stāstījis ministrs. Viņš atgādinājis, ka nākamgad netālu no Gīzas piramīdām durvis vērs jaunā Lielā Ēģiptes muzeja ēka. 500 miljonus dolāru vērtajā muzejā būs apskatāmi vairāk nekā 100 000 eksponātu. Bet jau šovasar nolemts atjaunot kruīzu kuģu satiksmi no Kairas uz Asuānu. Jau iegādāti jauni kuģi, veikts remonts vairākās ostās Nīlas krastos.

Vācieši jau gatavi doties uz Tunisiju

Tunisijā atšķirībā no Ēģiptes drošības situācija ir daudz cerīgāka, taču arī šajā valstī tūristi neatgriežas tik ātri, kā to gribētos vietējām varasiestādēm. «Mums viņi jāpārliecina, ka Tunisijā ir droši. Pagājušogad pie mums ieradās 5 miljoni

viesu, un ceram šogad šo skaitli palielināt par miljonu, lai nākamgad sasniegtu pirmskrīzes līmeni,» intervijā Reuters uzsvēris Tunisijas tūrisma ministrs Eljess Farkhfarkhs. Tunisijas lēnais progress varētu būt izskaidrojams ar to, ka atpūta šajā valstī ir dārgāka nekā Ēģiptē – līdz ar to Tunisijas kūrortu klienti ir prasīgāki, un viņus grūtāk pārliecināt, ka situācija jau ir pietiekami uzlabojusies.

Tomēr, piemēram, Vācijas ceļojumu asociācija DRV vēsta, ka pēc pērn novērojamā krituma par 40%, vācu tūristi atkal sākuši samērā aktīvi rezervēt braucienus uz Tunisiju. «Es nedomāju, ka jau šogad sasniegsim 2010. gada līmeni, taču nav šaubu, ka pieprasījums atkal pieaug,» uzsvēris DRV prezidents Jirgens Bušī. Tunisijas Nacionālā tūrisma biroja vadītājs Monsefs Batikhs, atzinis, ka ziemā Hammāmāta un citu labāko kūrortu pludmales bijušas samērā tukšas, taču paudis gandarījumu, ka Tunisijas tirgū aktīvi atsākušas darboties divas lielākās britu tūrisma kompānijas – TUI un Thomas Cook.

Savukārt tūrisma ministrs E. Farkhfarkhs sarunā ar Kommersant uzsvēris, ka normalizējusies arī situācija Lībijas pierobežā. Piemēram, pagājušajā rudenī krievu tūristiem nerekomendēja doties uz Džerbas salu, jo tajā bija ieradušies tūkstošiem bēgļu no Lībijas un situācija bija samērā saspīlēta. «Tagad šī problēma ir atrisināta. No 600 000 bēgļu Džerbā palikuši ne vairāk kā četri vai pieci tūkstoši, pārējie ir atgriezušies mājās. Apliecinājums tam, ka salā viss ir mierīgi, ir arī aprīlī Džerbā ieplānotā Pasaules tūrisma organizācijas konference,» viņš uzsvēris. Ministrs par pilnīgām muļķībām nosaucis ziņas, ka Tunisija plānojot izveidot Islāma tikumības policiju, kas uzraudzītu islāma likuma ievērošanu gan vietējo iedzīvotāju, gan tūristu vidū. «Vēlēšanās uzvarējusi islāma partija Ennahda neplāno aizliegt tūristiem lietot alkoholu, valkāt bikini vai sauļoties pludmalē. Ceļotāji, tāpat kā iepriekš, var arī brīvi pārvietoties pa Tunisiju,» uzsvēris arī valsts Nacionālais tūrisma birojs.