Tūrisms

Iestājoties rudens sezonai, Latvijas iedzīvotāju vēlme ceļot neapsīkst - avio biļešu iegāde un naktsmītņu rezervācija dubultojusies, salīdzinot ar pagājušā gada vasaru, liecina Citadele maksājumu karšu norēķinu dati. Vienlaikus situācija pasaulē arvien ir mainīga, valstīm īstenojot Covid - 19 ierobežošanas pasākumus, tāpēc vairs tikai retais ceļot uzdrošinās bez ceļojuma apdrošināšanas. Kā būt drošam, ka mainīgie starpvalstu ceļošanas noteikumi neizbojā atpūtu, bet pozitīvs Covid-19 tests krietni nepatukšo maciņu, liekot atcelt braucienu vai nespējot atgriezties mājās? 

Gothardam Ketleram, Kurzemes hercogam, nebija nekādu citu iespēju parāda dzēšanai kā vien ieķīlāt sešas zemnieku un zvejnieku mājas. Vienām mājām bija dots Kemmeru vārds. Tas notika 1561. gadā. Kemmeru māju, protams, sen vairs nav, taču tās, iespējams, atradās tagadējās sēravotu ēkas vietā. Māju nosaukums savulaik deva sākotni slavenajiem Ķemeriem, kas pēc sabrukuma un aizmirstības tagad sāk pamazām atdzimt.

Dziedātāja un dziesmu autore MARTA jeb Marta Grigale nedēļas nogalē devusies ceļojumā uz Londonu.

Rudens sākums ir laiks, kad gribas vēl pagūt izbaudīt atpūtu pie dabas, tādēļ šis ir īpaši piemērots laiks pastaigām gar skaistākajām Latvijas upēm.

Pagājušajā nedēļa Igaunijā, Otepē notika Eiropas rogaininga čempionāts, kurā ļoti plaši tika pārstāvēta Latvija. Pasaules čempionāti jau nenotiek divus gadus, jo 2020. gada pasaules čempionātu uzņēmās rīkot ASV orientēšanās sporta federācija, bet ārzemnieku ceļojumi uz ASV joprojām ir ierobežoti. Līdz ar to pasaules mēroga sacensības kovida laikā tā arī nav notikušas.

Pateicoties vakcinācijai pret Covid-19, situācija tūrisma nozarē šajā rudenī izskatās cerīgāka nekā tā bija pirms gada, aģentūrai LETA atzina aptaujātie tūroperatoru pārstāvji.

47% Latvijas iedzīvotāju par skaistāko Latvijas upi ir nosaukuši Gauju, aiz kuras ierindojas Daugava ar 24% un Venta ar 10%, konstatēts minerālūdens zīmola "Mangaļi" projekta "Par tīrām upēm!" ietvaros veiktajā aptaujā

Līdz pandēmijas sākumam kruīzs no Rīgas uz Stokholmu bija ļoti pieejama izklaide nedēļas nogalē. Atlika nopirkt kruīza braucienu no Rīgas uz Stokholmu.

„Jūs gribat tikt iekšā baznīcā?” vaicā kundze. „Jā, protams!” – mēs esam priecīgas, ka tā ir noveicies: mazā baznīciņa bija ciet, un nu ar simtgadīgu atslēgu to atdarīs Rutas kundze, kura ir baznīcas atslēgu glabātāja un labais gariņš. Zosnas katoļu baznīca ir viens no mazākajiem koka dievnamiem ne tikai Latgalē, bet arī Latvijā. Baznīca uzcelta 1800. gadā, darinot to tikai ar cirvi un paškaltām naglām. Baznīcas zvans, kas iekārts ķieģeļu arkā, joprojām ir dzidrs un daiļskanīgs.

Pēc ilgāka laika ceļojot no Latvijas uz ārzemēm ar lidmašīnu, pirmo pārsteigumu sagādāja lidosta “Rīga”. Izlidošanas zālē otrajā stāvā var ieiet tikai pa vienu ieeju, pie kuras apsargs ne tikai raugās, vai visiem ir uzlikta auduma strēmelīte priekšā sejai, bet arī liek uzrādīt lidmašīnas biļetes rezervācijas pieteikumu. Tas ir, aviokompānijas uzaicinājumu uz reģistrāciju.

Mana ceļojums maršruts bija Rīga–Tallina–Stokholma un atpakaļ. Uz Tallinu un atpakaļ devos ar vieglo auto. No Tallinas uz Stokholmu un atpakaļ – ar prāmi.

Atvaļinājumā bieži iztērējam vairāk naudas nekā strādājot, un tas ir tikai saprotami, jo vēlamies atpūsties no darba, ļauties dažādām izklaidēm, ceļot, taču mēdz gadīties, ka dažādu aktivitāšu baudīšana atstāj milzīgu robu budžetā. Ko darīt, lai pēc atvaļinājuma bankas konts nebūtu tukšs, skaidro Luminor bankas biznesa attīstības vadītāja Baltijā Jekaterina Ziniča.

Pirmais, kas iezogas prātā, domājot par Nīcu, ir spilgtās, sulīgās krāsas. Košums. Tas arī likumsakarīgi, jo košie nīcenieču tautastērpa brunči labi zināmi visā Latvijā. Novads Kurzemes dienvidrietumos, vien 22 kilometru atstatumā no Liepājas, var lepoties ne tikai ar senām tradīcijām un bagātīgi darinātiem tautastērpiem, bet arī ar savu valodu! Katrā ziņā, klausoties īstu nīcenieku sarunās, var gadīties, ka vairāku vārdu nozīmi nekādi neizdosies uzminēt.

Pagājušajā gadā jaunā koronavīrusa pandēmija daudziem izjauca ceļojumu plānus vai iecerēto atpūtu ārvalstīs. Arī mums bija līdzīgi. Lai gan joprojām, pat pēc vakcinācijas uzsākšanas, situācija ar vīrusu joprojām ir diezgan nestabila, nolēmām, ka pēc pusotra gada ilgas tupēšanas mājās ir pelnīti tomēr nedaudz izrauties. Jau iepriekš gribējām doties uz Tatriem, un šajā laikā došanās ar savu auto uz Polijas otru galu – Zakopani – šķita gana pievilcīga ideja – drošs attālums, ja nu tomēr atkal saasinās Covid-19 situācija, un iespēja izrauties no lielās vasaras svelmes.

Islande bija viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas jau martā vairs neprasīja veikt Covid-19 testus vakcinētiem tūristiem un pirms mēneša atcēla visus Covid-19 ierobežojumus. No šodienas situācija atkal ir mainījusies. Atkal stājušies spēkā Covid-19 ierobežojumi, un Covid-19 tests ir jātaisa arī visiem vakcinētajiem.

Igaunijai ir sena jūrniecības vēsture, kurā ir, ar ko lepoties un par ko skumt. Šai vēsturei var pieskarties Igaunijas Jūras muzejā, kas ir izvietots Tallinas Hidroplānu ostā un Tallinas seno nocietinājumu tornī “Resnā Margarēta”.

39% Latvijas iedzīvotāju Covid-19 dēļ saglabājas nedrošība par ceļošanu uz ārzemēm (25% jūtas drīzāk nedroši, 14% - pilnīgi nedroši), secināts BENU Aptiekas Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 2300 respondentus.

Ārvalstu tūristu skaits maijā Latvijā bija 8 reizes mazāks nekā 2020. gada janvārī, kad par Covid-19 lielākā daļa pasaules lasīja tikai ārvalstu ziņās. Tomēr salīdzinot ar ienākošā tūrisma zemāko punktu – pagājušā gada aprīli, šogad maijā Latvijas tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir bijis par 5,7 reizēm lielāks.

Šobrīd, kad vīruss būtiski ietekmējis ceļošanas iespējas, plānot ceļojumus tālu uz priekšu un uz tāliem galamērķiem ir nedroši. Toties ir īstais laiks atklāt aizraujošas un vēl neizzinātas vietas tuvējās kaimiņvalstīs. Igaunijā tādu ir ne mazums, turklāt vairākās ceļotājiem interesantās vietās un muzejos runā un saprot latviski.

Siltais laiks un iespēja ceļot Covid-19 sertifikāta turētājiem paver plašākas iespējas doties ārpus Latvijas. “900 sekundes” skaidroja, cik daudzi šovasar plāno doties ceļojumā uz ārzemēm.

43% Latvijas iedzīvotāju šovasar apsver iespēju ceļot, un katram ceturtajam ceļojumu plāni saistās ar atpūtas braucieniem ārpus Baltijas valstīm, liecina AAS "Balta" (PZU grupa) veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja. Katrs trešais ceļojumu plānus kaldina ar zināmu piesardzību, vērtējot epidemioloģisko situāciju kā nestabilu.

Šis gads būs pēdējais, kad ceļotāji var ceļot par tik zemām cenām. Prognozes liecina, ka ceļojumu dārdzība noteikti pieaugs, tas manāms būs jau nākamgad, secināts 6.jūlijā notikušajā Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes rīkotajā sarunu cikla "Pēcpusdiena ar koferi" pirmajā diskusijā "Mīti un realitāte šī brīža tūrismā".