28.apr 2017
Ir Valpurģu nakts, Pavasara sabats. Andrejs Pumpurs eposā Lāčplēsis visai baudkāri apraksta nevaldāmās, vitālās un kaislīgās Aizkraukļa pilskunga meitas Spīdalas lidojumu ar bluķi uz Velna bedri un turpmākos notikumus. Lāčplēsi dīda ziņkāre paskatīties, kas tur notiek. Labāk nebūtu līdis dobajā bluķī, jo naivā Lāčplēša acīm pavērās «miroņu galvas, kauli, mati, nagi, vilkatu kažoki, ģīmji, zobi, ragi (..), uguni čurdīja krupji, melni kaķi; čūskas, odzes, rupuči lodāja kaktos, melnas pūces, sikspārņi skraidīja dūmos». Pēcāk lielā katlā viņš saskatīja «mazu bērnu rociņas, un, kur agrāk domāja redzējis desas, bija melnas čūskas, sulā izvārītas». Un raganas bija tērptas tikai zelta kurpītēs un rotātas ar krellēm.