Nevakcinētiem ģimenes ārstiem slēdz prakses, ko darīt pacientiem?

JAUNA ģimenes ārsta prakse nu jāmeklē gandrīz sešiem tūkstošiem pacientu © depositphotos.com

Nacionālais veselības dienests pārtrauks līgumu ar četrām ģimenes ārstu praksēm, kuras nav tiesīgas turpmāk sniegt veselības aprūpes pakalpojumus, jo tajās nodarbinātajām ārstniecības personām nav Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta.

Šo ģimenes ārstu praksēs reģistrēti seši tūkstoši pacientu, kuriem tagad jāmeklē jauns ģimenes ārsts, kas varētu būt apgrūtinoši, jo lielākajā daļā ģimenes ārstu prakšu jau ir pierakstījies pietiekami liels pacientu skaits.

Sertifikāta nav, strādāt nedrīkst

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ģimenes ārsti, kuriem nav sadarbspējīga vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikāta, no 15. novembra vairs nedrīkst sniegt veselības aprūpes pakalpojumus. Uz ģimenes ārstiem attiecas tā pati prasība kārtībā par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kas uz citiem valsts pārvaldē strādājošajiem. Šī kārtība nosaka, ka personām, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādēs un aptiekās un līgumattiecību izpildes laikā pakalpojuma sniegšanas vietā nonāk saskarē ar pacientiem vai aptieku klientiem, ir jābūt sadarbspējīgam vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātam. Šī prasība visā valstī būs spēkā no 15. novembra.

Nacionālā veselības dienesta speciāliste Evija Štālberga Neatkarīgajai pastāstīja, ka līgumu ar šīm ģimenes ārsta praksēm plānots izbeigt 14. novembrī. Tāpēc Nacionālais veselības dienests aicina šo ģimenes ārstu pacientus iepazīties ar ieteikumiem pārreģistrācijas veikšanai, lai arī turpmāk nepieciešamības gadījumā saņemtu konsultācijas, nosūtījumus valsts apmaksātu pakalpojumu saņemšanai, zāļu receptes, profilaktisko uzraudzību un citus ģimenes ārstu prakses pakalpojumus. Tas īpaši aktuāli ir pacientiem ar akūtām veselības problēmām, piemēram, kuriem būs nepieciešama ārsta palīdzība jau nākamajā pirmdienā, piemēram, darba nespējas lapa, kā arī hroniskiem pacientiem, kuriem regulāri nepieciešama uzraudzība un arī receptes kompensējamo zāļu iegādei.

Vai pacientiem pašiem jāmeklē jauns ārsts?

Kopumā līgumu Nacionālais veselības dienests pārtrauks ar četrām ģimenes ārstu praksēm, no kurām divas ir Rīgā, bet divas - lauku reģionos. Ģimenes ārsti no Rīgas, ar kuriem tiks pārtraukts līgums, ir ģimenes ārste Jeļena Jakupova un ģimenes ārste Edīte Krūmiņa. J. Jakupova pašlaik pieņem Rīgas veselības centra Iļģuciema filiālē. Iedzīvotāji, kuri ir reģistrēti pie šīs ģimenes ārstes, automātiski tiks pārreģistrēti pie ģimenes ārstes Andas Gackas, kuras prakse arī atrodas Iļģuciema filiālē. Savukārt ģimenes ārste Edīte Krūmiņa pašlaik pieņem MFD veselības centrā “Zolitūde”. Nacionālais veselības dienests informē, ka ir paredzēta ģimenes ārsta prakses pārņemšana, bet pagaidām nemin, kurš ģimenes ārsts un kad uzsāks darbu nevakcinētā ģimenes ārsta vietā.

“Laikā līdz jauna ģimenes ārsta darba uzsākšanai pacienti var vērsties pie jebkura ģimenes ārsta,

kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu, kā īslaicīgie pacienti vai veikt pārreģistrāciju pie cita izvēlētā ārsta,” skaidro Evija Štālberga.

Dienests līgumu izbeigs arī ar divām ģimenes ārstēm no reģioniem. Ģimenes ārste Modrīte Silauniece strādā Balvos. Iedzīvotāji tiks automātiski pārreģistrēti ģimenes ārstes Līgas Kozlovskas (viņa arī ir Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja) praksē Balvos, bet pacienti ir tiesīgi arī paši izvēlēties citu ārstu un veikt pārreģistrāciju. Ģimenes ārste Zanda Zauere pašlaik strādā praksē Kuldīgā. Iedzīvotāji tiek aicināti veikt pārreģistrāciju pie cita izvēlētā ārsta.

Ģimenes ārstam nav tiesību atteikt

Lai veiktu pārreģistrāciju, iedzīvotājam ir jāizvēlas ģimenes ārsts un jāsazinās ar ārsta praksi, lai vienotos par reģistrāciju. Nacionālais veselības dienests vērš uzmanību, ka

ģimenes ārsts nav tiesīgs atteikt reģistrēt savā praksē iedzīvotājus, kuru deklarētā dzīvesvieta atrodas ārsta pamatdarbības teritorijā,

kā arī jau reģistrēto pacientu bērnus, laulāto vai vecākus. Šajā situācijā, visticamāk, ģimenes ārsts, kuram praksē ir pietiekams skaits pacientu un vēl vairāk, nevarēs atteikt reģistrēt jaunu pacientu, tomēr jāņem vērā jau līdz šim esošā ģimenes ārstu noslodze.

Visu informāciju par praksēm, kuru pamatdarbības teritorijā ietilpst iedzīvotāja deklarētā dzīvesvieta, var noskaidrot, zvanot Nacionālajam veselības dienestam vai rakstot e-pastu nvd@vmnvd.gov.lv (norādot savu dzīvesvietas adresi). Vidēji vienā ģimenes ārsta praksē ir 900 līdz 1700 pacientu. Visvairāk pacientu ir M. Silaunieces ģimenes ārsta praksē - 1769, tostarp 530 bērni, savukārt Z. Zaueres praksē - 1597 pacienti, no tiem 212 bērni. Pie Edītes Krūmiņas reģistrēti 1478 pacienti, no tiem 135 bērni. Rīgas ārstes J. Jakupovas praksē nav reģistrētu bērnu, bet kopējais pacientu skaits ir 914.

Pacientus vakcinē

Nacionālā veselības dienesta dati rāda, ka šajās četrās ārstu praksēs, neraugoties uz faktu, ka pats ģimenes ārsts nav vakcinējies, pacienti ir vakcinējušies. Tiesa, rādītāji ir vidējā līmenī, proti, nav ne augsti, ne arī viszemākie. Ģimenes ārstes J. Jakupovas praksē Rīgā kopumā vakcinēti 67 procenti pacientu, bet vecuma grupā virs 60 gadiem - 63 procenti pacientu. Savukārt Edītes Krūmiņas ģimenes ārsta praksē vakcinēti kopumā 66 procenti pacientu, senioru vidū - 63 procenti.

Kuldīgas ģimenes ārstes Z. Zaueres praksē vakcinējušies mazāk pacientu - 55 procenti, bet senioru vidū vakcinācijas aptvere ir augstāka - 65 procenti. Ģimenes ārstes Modrītes Silaunieces praksē Balvu novadā vakcinēti 56 procenti pacientu (arī senioru vidū vakcinēti 56 procentu pacientu).

Izpēte

Vismaz triju savulaik Latvijā strādājošo komercbanku piedalīšanās Moldovā nozagtas naudas nogādāšanā līdz tiesībsargājošajām iestādēm vairs neaizsniedzamiem ofšoriem iekustināja tādu “kapitālo remontu” visās Latvijas komercbankās, pēc kura pāri palika drīzāk banku nosaukumi nekā pašas bankas.

Svarīgākais