VM parlamentārais sekretārs: Par nevakcinēšanos noteikti nevarot sodīt bērnus

Vakcinēšanās aptvere Latvijā ir apmierinošā līmenī, taču process saskaras ar arvien jauniem izaicinājumiem, kuru pārvarēšanai jāmeklē risinājumi, kas vairāk varētu būt vērsti uz sabiedrības izglītošanu, mazāk - uz piespiedu līdzekļu ieviešanu vakcinācijas aptveres palielināšanai, šādi viedokļi otrdien izskanēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē.

Veselības ministrijas (VM) pārstāve Jana Feldmane apakškomisijas sēdē sprieda, ka potenciālie risinājumi vakcinācijas aptveres uzlabošanai būtu sabiedrības plašāka informēšana, izglītojošu kampaņu īstenošana, kā arī bāriņtiesu un ģimenes ārstu sadarbības uzlabošana darbā ar ģimenēm, "kuras ir grūti sasniedzamas".

VM skatījumā, tāpat jāpilnveido vecāku atbildība un par pienākumu jānosaka ģimenes ārstiem apgūt aktuālāko par vakcināciju.

Pēc Feldmanes vārdiem, būtiskākie vakcinācijai traucējošie faktori ir dezinformācijas izplatīšanās, kā arī neticība vakcīnu efektivitātei, kas īpaši vērojama kopš Covid-19 pandēmijas. Šaubu apstākļos vakcinācija tiek novilcināta vai atlikta, lai arī vakcinācija ir viens no vērtīgākajiem zinātnes sasniegumiem, kas dod iespēju novērst nopietnas slimības un tās izskaust.

VM pārstāves vērtējumā, kopumā vakcinācijas aptvere Latvijā vērtējama pozitīvi. Bērniem vismazākā aptvere vērojama vakcinācijā pret rota vīrusu un tuberkulozi, kas saistāms ar to, ka ieviestās vakcinācijas ir salīdzinoši jaunas. Vakcinācijas pret masalām rādītāji Latvijā iepretim citām valstīm esot apmierinoši. Kopumā vakcinācijas rādītāji bērniem Latvijā pārsniedzot Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijas.

Vakcinācijas aptverei pret gripu VM ieskatā kopumā ir pozitīva tendence - kopš 2019.gada pakāpeniski ieviesti centralizēti gripas vakcīnu iepirkumi, kas mainījuši pieeju gripas vakcinācijas procesam, tāpēc pēdējo četru gadu laikā novērojams saņemto vakcīnu pieaugums.

Būtiska problēma ir pieaugušo vakcinācija pret difteriju - 2023.gadā vien 51,5% pieaugušo bija vakcinēti pret difteriju un stingumkrampjiem. Tas smagam saslimstības riskam pakļauj arī bērnus, uzsvēra Feldmane.

VM skatījumā, Imunizācijas valsts padome (IVP) līdz šim ieviesusi virkni uzlabojumu vakcinācijas aptveres palielināšanai, piemēram, dzimumneitrālu vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV), garā klepus vakcināciju grūtniecēm un pusaudžiem. Senioru vakcinācijā pret gripu sākts izmantot augstas devas gripas vakcīnu.

Papildu resursi būtu nepieciešami valsts apmaksātas vakcinācijas ieviešanai pret pneimokoku infekciju un cilvēka papilomas vīrusu.

IVP ieskatā, kopumā ievērojami jāpaplašina arī valsts apmaksāto gripas vakcīnu pieejamība. Parasti finansējums vakcīnām tiek rēķināts pēc faktiskā piegādāto vakcīnu apjoma, tāpēc publiski finansējums nav pieejams, informēja VM pārstāve. Vakcinācijas finansējums pāri nepaliek, jo tiek faktiski izlietots, tomēr sēdes dalībnieki piekrita, ka nepieciešams atsevišķu vakcīnu finansējumu pārskatīt, īpaši lai veiktu salīdzinājumus ar iepriekšējiem gadiem.

Feldmanes vērtējumā, vairāku ģimenes ārstu aktuālās zināšanas par vakcināciju ir nepietiekamas, līdz ar to arī vakcinācijas datu ievade "E-veselības" sistēmā ir nepilnīga.

Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs uzstāja, ka vakcinācijas aptveres rādītājus nevajadzētu uztvert tikai kā ģimenes ārstu prakšu atbildību. Lai gan ģimenes ārsts ir ārstniecības persona, kas veic skaidrojošo darbu, aptveres jautājums kopumā ir sabiedrības brieduma un izglītotības jautājums. Ģimenes ārsti kā pakalpojumu sniedzēji nejūtas atbalstīti un aizsargāti nodrošināt valsts pakalpojumu, kas ir zinātnē balstīts, jo nav efektīvu dezinformācijas apkarošanas mehānismu.

Kolēģi, kas jūtīgi uztver sabiedrības draudus saistībā ar izteikumiem par vakcinācijas nepieciešamību, vairs nevēlas iesaistīties problēmas risināšanā, jo nejūt pietiekamu valsts atbalstu šīs problēmas apkarošanā, sacīja Dzalbs.

Viņa ieskatā, gripas vakcinācijas aptveri 70% apmērā pagaidām sasniegt nevar - dažādu iemeslu dēļ sasniedzami ir tikai 20%. Dzalbs piekrita, ka vakcinācijas datu ievade ir nepietiekama, un valstij būtu rūpīgāk jāizstrādā gan pie veselības datu digitalizācijas, gan jāvairo sabiedrības informētība.

Ārsts izcēla, ka jārisina problēma, ar kuru saskaras jaunieši, kuri, sasniedzot pilngadību, vēlas iegūt vakcīnas, kas nav iegūtas bērnībā. Pagaidām šādi pakalpojumi viņiem ir maksas, un šo problēmu vajadzētu risināt.

Saeimas deputāte Mairita Lūse (P) klāstīja, ka zinot gadījumus, kad vecāki apzināti apmeklē ģimenes ārstus, kas neliek vakcinēties. Tāpat arī citu ārstniecības jomu speciālisti un interneta "influenceri" var iespaidot vecāku viedokli par vakcināciju. Pēc viņas domām, vajadzētu niansētāk kategorizēt informāciju par vakcināciju tai sabiedrības grupai, kas ir absolūti vakcinēšanās noliedzēji, kā arī tiem, kas šaubās par tās efektivitāti.

VM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis apgalvoja, ka tieši informatīvais lauks ir joma, pie kā ministrija var vairāk strādāt. Ministrijas iecere ir noteikt ģimenes ārstiem obligātas apmācības par aktualitātēm un jaunumiem vakcinācijā, atsvaidzinot zināšanas un izpratni par šī procesa svarīgumu. Mācībās obligāti būtu jāiestrādā komunikācijas prasme, proti, veidi, kā ārstniecības personām runāt ar dažādu pārliecību pacientiem.

"Mēs negribam vainot vecākus pie bērnu nevakcinēšanas, bet drīzāk pavērst jautājumu uz otru pusi, domājot, kā varam labāk viņus informēt par vakcīnu nepieciešamību," teica Uršuļskis. Gatavojot informatīvos materiālus, VM īpaši grasās piedomāt pie vienkāršas un sabiedrībai saprotamas valodas.

Par nevakcinēšanos noteikti nevarot sodīt bērnus, tāpēc nevajadzētu ierobežot viņu piekļuvi publiskām telpām vai ierobežot izglītības iestāžu apmeklējumu, sprieda VM parlamentārais sekretārs, pēc kura vārdiem, svarīgākais ir strādāt pie labākas vecāku informēšanas.

VM esot aktualizējusi jautājumu par lielākas atbildības piemērošanu dezinformācijas izplatītājiem, taču tas esot jautājums, kas skartu vairākas nozares, ne vien VM, sprieda ierēdnis.

Būtiski ir turpināt darbu pie sabiedrības informēšanas, ārstu sertifikācijas normatīvu pilnveides, bet likumdošanā noteikti nevajadzētu izmantot "rungas" vai citus piespiedu līdzekļus vakcinācijas aptveres palielināšanai, vienojās sēdes dalībnieki.

Sēdes noslēgumā tika izteikts priekšlikums Slimību profilakses un kontroles centram apzināt iespējamos nevakcinēšanas cēloņus dažādās sabiedrības grupās, lai veidotu mērķtiecīgākas informatīvās kampaņas.

Iepriekš veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēris, ka jebkurš lēmums, kas jāpieņem, nedrīkst ietekmēt bērnu nākotni, tomēr vecākiem ir jābūt ļoti skaidrai atbildībai par savu rīcību. Tāpat ministrs akcentējis, ka jau pašreiz likumā ir vairāki mehānismi, kas netiek pielietoti pietiekami aktīvi, piemēram, bāriņtiesas iesaiste.

Jau vēstīts, ka nevakcinēšanās problemātika atkal lielu aktualitāti ieguvusi pēc tam, kad septembra vidū pēc saslimšanas ar difteriju mira četrus gadus vecs zēns, kuru vecāki bija izvēlējušies pret dažādām slimībām nevakcinēt.