Pārtikas cenas Lietuvā, salīdzinot ar 2020. gadu, jau ir palielinājušās par aptuveni 50%. Reaģējot uz šo situāciju, valdība sākusi Pārtikas padomes izveidi, lai ierobežotu cenu pieaugumu un nodrošinātu patērētāju intereses, vēsta Lietuvas interneta medijs "respublika.lt".

Konkurences padome (KP) 2025.gada sākumā veiktajā kafijas cenu ekspress izpētē secinājusi, ka cenas būtiski atšķiras dažādos veikalu tīklos, aģentūru LETA informēja KP pārstāvji.

Jautājums par pārtikas cenām ir svarīgs visiem, sabiedrībai kopumā un katram, kas maksā veikalā par pirkumiem, aģentūrai LETA intervijā sacīja mazumtirgotāja SIA "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Pārtikas preču cenas Latvijā 2024.gadā kļuva par vienu no apspriestākajiem tematiem. Jau divus iepriekšējos gadus pārtikas cenu pieaugums Latvijā bija satraucošs - 2022.gadā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas pieauga par 29%, bet 2023.gadā vēl par 2,7%. Diemžēl cerības, ka 2024.gadā cenas stabilizēsies vai pat samazināsies, nepiepildījās, neraugoties uz pasaules tirgus tendencēm, vēsta ziņu aģentūra LETA.

"Neesmu iedziļinājies visās detaļās, bet saprotu, ka ir doma uzpasēt mazumtirgotājus, viņu cenas kontrolēt... Kurš to darīs? Tas nozīmē, ka ir atkal jārada institūcija vai esošajā institūcijā jāpieņem darbā kādi cilvēki, kuri valsts interesēs monitorēs cenas! Citiem vārdiem, ko tas nozīmē? Atkal radīt birokrātiju!” TV24 raidījumā "Kārtības rullis” komentēja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, kurš kopā ar politologu, sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts” līdzdibinātāju Filipu Rajevski, sabiedrisko attiecību kompānijas "Titava laboratorija” vadītāju Danu Titavu un reklāmas speciālistu Ēriku Stendzenieku pārsprieda, kāda varētu būt Latvijas politika 2025. gadā.

Eurostat dati liecina, ka jau 15 gadus bezalkoholiskie dzērieni Latvijā sistemātiski ir par 10–30 % dārgāki nekā Lietuvā un Igaunijā, uzsver Latvijas bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Piemēram, tā pati importētā maltā kafija un kafijas pupiņas Latvijā maksā par 10-40 % dārgāk nekā Igaunijā.

Valdība otrdien atlika likumprojekta skatīšanu vienlīdzīgas konkurences veicināšanai pārtikas preču mazumtirdzniecībā.

Baltijas valstu iedzīvotāji patlaban izjūt būtisku pārtikas sadārdzināšanos – 31 % Latvijā, 33 % Igaunijā un 26 % Lietuvā atklāj, ka cenu kāpuma dēļ var atļauties mazāk pārtikas pirkumu kā līdz šim, liecina bankas Citadele veiktā aptauja.

Agrāro resursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe, komentējot ekomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZZ) iniciatīvu, kurš vēlas panākt pārtikas cenu samazināšanu vismaz par 20%, TV24 sacīja, ka tas nav iespējams.

Latvijā tirdzniecību uzraugošā sistēma nestrādā jeb ražotāju un lielveikalu attiecībās iztrūkst "ceļu policista", intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs un maiznīcas "Dona" vadītājs Kārlis Zemešs.