Saskaņā ar kultūrpolitikas pamatnostādnēm "Radošā Latvija" laikmetīgās mākslas muzejam un akustiskajai koncertzālei ieplānots tērēt 130 miljonus eiro.
Kā liecina kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam "Radošā Latvija", 80 miljonus plānots piesaistīt no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). 50 miljonus abām būvēm nāksies meklēt valsts budžetā. Abas būves paredzēts pabeigt 2018.gada 1.pusē. Kultūras ministrijā aģentūru LETA informēja, ka finansējumu kultūras būvēm mēģinās piesaistīt arī no privātajiem investoriem un pašvaldībām. Arī ERAF atbalsta summa esot aptuvena.
Jau ziņots, ka sarunas ar Eiropas Komisiju (EK) par finansējumu kultūras būvēm ir sarežģītas. Kā iepriekš stāstīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), EK pateikusi, ka neatbalsta lielus projektus. Ministre norādīja, ka viens no scenārijiem ir mēģināt veidot maza izmēra projektu. Nākamais solis tad būtu pārliecināt EK, ka šādi projekti jāatbalsta. Ministre norādīja, ka EK finansējumu piešķir degradētas vides labiekārtošanai, tāpēc muzejs varētu atrasties šādā vidē. Melbārde iepriekš arī izteikusies, ka finansējumu muzejam būs jāmeklē pašvaldībās un no privātajiem investoriem, ja neizdosies iegūt finansējumu no EK.
Laikmetīgās mākslas muzeja vajadzību sabiedrībā aktualizējusi iniciatīva "Mākslai vajag telpu", nosūtot Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) deklarāciju par Laikmetīgās mākslas muzeja izveides nepieciešamību. Muzeja nepieciešamībai uzmanību piesaistījuši arī objekti - gliemeži - pilsētvidē. Andrejs Ēķis arī uzņēmis filmu par šo jautājumu ar nosaukumu "Kas te tik laikmetīgs?", skaidrojot, kādēļ Latvijā nepieciešams laikmetīgās mākslas muzejs. Mūzikas un tūrisma jomu pārstāvji savukārt atklātā vēstulē vērsušies pie politiķiem un ierēdņiem, skaidrojot akustiskās koncertzāles nepieciešamību Rīgā.
Arī festivālā "Survival Kit 6", kas notiks no 4.septembra līdz 27.septembrim, tiks runāts telpu trūkumu kultūrai - laikmetīgās mākslas muzeja un koncertzāles nepieciešamību, tāpēc tas notiks divās dažādās ēkas, kas iezīmē šo problemātiku - bijusī tekstilfabrika "Boļševička", kas apspriesta kā iespējama laikmetīgā mākslas muzeja vieta, un Vāgnera zāle, kura šobrīd stāv tukša un neizmantota, jo pietrūkst līdzekļu ēkas rekonstrukcijai un kultūras funkcijas atjaunošanai.