GRĀMATU APSKATS: Pie­aug­ša­na. 468 sa­mē­rā vien­kār­ši so­ļi ce­ļā uz pat­stā­vī­gu dzī­vi

Kellijas Viljamsa Braunas grā­ma­ta Pie­aug­ša­na. 468 sa­mē­rā vien­kār­ši so­ļi ce­ļā uz pat­stā­vī­gu dzī­vi, ko iz­de­vis apgāds Zvaig­zne ABC, at­klāj, ka pie­aug­ša­na ir dar­bī­ba un pra­sa ak­tī­vu rī­cī­bu. Tur­klāt pie­aug vi­si. Ti­kai vie­ni ag­rāk, ot­ri vē­lāk, da­ži vieg­lāk, ci­ti grū­tāk. Ik­vie­na cil­vē­ka dzī­vē pie­nāk brī­dis, kad jā­at­rod darbs, jā­sāk mak­sāt rē­ķi­ni un jā­rū­pē­jas par pār­ti­kas un tu­ale­tes pa­pī­ra krā­ju­mu pa­pil­di­nā­ša­nu. Uz­sā­kot pat­stā­vī­gu dzī­vi, Kel­li­jai ne­nā­cās vieg­li ie­jus­ties pie­au­gu­šo dzī­vē. Un iz­rā­dī­jās, ka tā­pat klā­jas dau­dziem ci­tiem jaun­ie­šiem, kas pa­met sil­to ve­cā­ku pa­spār­ni. Tā­pēc Kel­li­ja sā­ka blo­got par to, ko no­zī­mē iz­tu­rē­ties kā pie­au­gu­šam cil­vē­kam. Pat tad, ja tā ne­jū­tas...

Blogs pār­ta­pa as­prā­tī­gā un prak­tis­kā grā­ma­tā Pie­aug­ša­na. Tā ir ide­āls ceļ­ve­dis pie­au­gu­šo rī­cī­bas un uz­ve­dī­bas pa­sau­lē, ku­rā tu uz­zi­nā­si: kā­pēc, mek­lē­jot jaun­u mā­jok­li, sva­rī­gāk ir pār­bau­dīt ūdens­krā­nu un plī­ti, ne­vis ie­če­kot tu­vē­jo nakts­klu­bu; ko ie­sākt, ja kai­mi­ņi mēdz no­do­ties ļo­ti trok­šņai­nam sek­sam; kā­pēc rei­zēm ir svē­tī­gi no­skai­tīt anti­šo­pin­ga man­tru; kā ne­pie­dzī­vot ne­ēr­tas si­tu­āci­jas dar­bā un iz­vai­rī­ties no mo­rā­la­jām pa­ģi­rām. Kel­li­ja Vil­jam­sa Brau­na (Kelly Williams Brown) ir ame­ri­kā­ņu žur­nā­lis­te, sle­ju au­to­re da­žā­diem pre­ses iz­de­vu­miem un rek­lā­mas tek­stu sa­stā­dī­tā­ja. Daž­kārt – bet ne vien­mēr – vi­ņa ir vis­no­taļ pie­au­dzis cil­vēks.