Rīgā viesosies Pekinas Nacionālā opera

Pekinas Nacionālās operas izrāde būs iespēja Latvijas skatītājiem iepazīt senu Ķīnas operas žanru, kas ievērojami atšķiras no Eiropas operas tradīcijām © Publicitātes foto

Latvijas koncertu organizētais Rīgas festivāls šogad piedāvā eksotisku piedzīvojumu – Pekinas Nacionālās operas viesizrādi. Tā notiks 1. jūnijā Latvijas Nacionālajā operā. Ķīnas senās kultūras pērle – opera Jan ģimenes varones (Female Generals of the Yang Family) priecēs skatītājus ar krāšņu skatuvisko ietērpu un autentisko instrumentu skanējumu.

Kā informē festivāla rīkotāju pārstāve Rinta Bružēvica, par Pekinas operas žanra dzimšanas datumu tradicionāli uzskata 1790. gada 25. septembri. Atšķirībā no Rietumu operas, kuras attīstībā galvenā tendence bijusi arvien izkoptāka muzikālā kvalitāte, Pekinas operas žanrs pārstāv gluži citu vienkāršotāku estētiku, ļaujot aktieriem attīstīt arī runas mākslu, deju, akrobātiku, pantomīmisko žestu un kustību plastiku. Šīs estētikas pamatā nav Eiropas teātra tradīcijai tipiskās īstenības atdarināšanas, bet gan simboliskas jēgas iemiesošana.

Varoņu raksturi tradicionālajā Pekinas operas formā ir standartizēti un tiek iezīmēti jau grima un kostīmu līmenī: sārti toņi personāža sejas krāsojumā apzīmē uzticamu un krietnu raksturu, melni – tiešu un drosmīgu, zili un zaļi – apņēmīgu un varonīgu, dzelteni un balti – nežēlīgu un viltīgu.

1955. gadā dibinātā Pekinas Nacionālā opera (China National Peking Opera Company) ir viena no Pekinas operas žanra pazīstamākajām kopējām. Tās paspārnē darbojas trīs trupas un drāmas studija. Pekinas Nacionālā opera, kas pulcē visdažādākos māksliniekus, mūziķus, dramaturgus, komponistus un citu jomu meistarus, ir viena no spēcīgākajām šāda veida skatuves mākslas kompānijām Ķīnā un pazīstama tālu aiz šīs zemes robežām.

Tradicionālais Rīgas festivāls no 30. maija līdz 20. jūnijam norisināsies Rīgā un Jūrmalā, piedāvājot klausītājiem dažādu noskaņu mozaīkas. Klausītājus gaida tikšanās ar fadu mūzikas dīvu Žoanu Amendoeiru, pianistu Vestardu Šimku, maestro Raimondu Paulu, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Sinfonietta Rīga, Latvijas Radio kori, Valsts akadēmisko kori Latvija un citiem Latvijas un ārvalstu māksliniekiem.

Kultūra

Valdība otrdien konceptuāli atbalstīja Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma reformas sākšanu, aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāve Lana Kazlauskiene.