Opera Valentīna izskan Berlīnē
Otrdien Berlīnes vācu operā notika viens no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības padomē visdārgākajiem un arī diskutablākajiem kultūras programmas pasākumiem – komponista Artura Maskata operas Valentīna iestudējums Latvijas Nacionālās operas izpildījumā.
Pasākumu apmeklēja arī kino zinātniece Valentīna Freimane, kuras dzīvesstāsts ir šīs operas stāsta pamatā, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeijers, Latvijas Republikas vēstniece Vācijas Federatīvajā Republikā Elita Kuzma un citas prominences. Latvijas ārlietu ministrs E. Rinkēvičs savā uzrunā klātesošajiem teica, ka vēl pirms 25 gadiem Latvija bija «zem totalitāra režīma», bet šobrīd pieskaitāma tām valstīm, kas «veiksmīgi pabeigusi politiskas, ekonomiskas un sociālas transformācijas». Viņš uzsvēra, ka Valentīnas viesizrādei ir simboliska loma kultūras programmā, kas veltīta Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības padomē – tā sekmē Eiropas ideju un kultūras sakarus starp Vāciju un Latviju.
Neatkarīgā aptaujāja izrādes apmeklētājus, lai uzzinātu par viņu motivāciju un interesi apmeklēt šo izrādi, un viņu sniegtie viedokļi sadalāmi vairākās grupās. Loģiski, ka par to interese bija ebreju diasporas pārstāvju, V. Freimanes draugu un paziņu, viņas dzīvesstāsta iedvesmoto vidū, tomēr vairāki aptaujātie atzina, ka par šo iestudējumu uzzinājuši nejauši, arī no reklāmām šīs operas repertuāra prospektos. Diemžēl ne īpaši daudz bija Vācijā dzīvojošās latviešu diasporas pārstāvju, ja pie tiem nepieskaita mūsu diplomātisko korpusu.
Atsauksmes par izrādi bija pozitīvas, skatītāji īpaši uzsvēra galvenās lomas atveidotājas solistes Ingas Kalnas sniegumu, šī stāsta aktualitāti mūsdienu ģeopolitiskās situācijas un arī Eiropas vēstures vēl joprojām neizzināto lappušu kontekstā. Vācijā šobrīd notiek daudz pasākumu, ar kuriem tiek atgādināts par Otrā pasaules kara beigu 70. gadadienu, tiek rīkotas izstādes, veidotas filmas, tiek meklēti vēl joprojām neizstāstīti stāsti un personiski pārdzīvojumi, un šis iestudējums īpaši labi iederas daudzo šai atcerei veltīto pasākumu kontekstā. Arī V. Freimanes grāmata Ardievu, Atlantīda!, kas pavasarī nāca klajā tulkojumā vācu valodā, ir raisījusi plašu interesi, ar viņu veidotas intervijas vairākos ietekmīgos medijos.
Lai gan Deutsche Opera Berlin mājaslapa internetā viesizrādes norises dienā uzrādīja, ka atlikuši vien daži desmiti biļešu uz operas Valentīna izrādi, kuras izrādīšana Berlīnē izmaksājusi 405 919 eiro, Neatkarīgā pārliecinājās, ka teātra otrais balkons – aptuveni trešā daļa no visnotaļ ietilpīgās operas – vispār bija slēgts. Visticamāk, par šo viesizrāžu izmaksu lietderības diskusiju nemaz pat nezinošais Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeijers uzrunā klātesošajiem sacīja: «Latviešiem mūzikai vienmēr ir politiskas dimensijas», un viņa teiktais zināmā mērā attiecināms uz manipulāciju ar informāciju par biļešu pieejamību, kas, protams, nav jauns triks mārketinga speciālistu arsenālā. Tomēr tas nemazina viesizrādes nozīmību kultūras procesā – vienā no Eiropas kultūras metropolēm tika izrādīta mūsdienu latviešu opera pašmāju un arī starptautiski atzītu latviešu mākslinieku izpildījumā. Kā sarunā ar Neatkarīgo atzina kinozinātniece V. Freimane, kura uz izrādi bija ieradusies, sēžot ratiņkrēslā: «Mazai nācijai ir vairāk nekā svarīgi savu kultūru izrādīt pasaulē. Man ir apnikusi tā tendence, kad kultūras vērtība tiek mērīta ar naudas zīmēm. Protams, nevajag izsviest naudu vējā, bet, ja runa ir par darbu ar sabiedrisku rezonansi, kas skar būtiskas stīgas konkrētos pilsoņos un arī nācijās, tad nevajag izrakstīt sev ubagu zīmes. Ir labi, ja kultūra ienes naudu, bet kultūra noteikti nav mērāma naudā.»
*Raksta autore pateicas aviokompānijai airBaltic par atbalstu raksta tapšanā.