PERSONĪBA: Aizmirstais tēlnieks Igors Vasiļjevs

Pirms dažiem gadiem man bija iespēja apskatīt tēlnieka Igora Vasiļjeva darbnīcu Vecāķos. Tēlnieka mamma Irina vēl bija dzīva. Miniatūrā, joprojām skaistā sieviete saudzīgi glāstīja dēla veidotās koka skulptūras un bija gatava runāt par katru no tām. Par pianistu Venu Kleibernu, kura krūšutēlu Igors veidojis. Par abu tikšanos. Par aktieri un draugu Vasiliju Ļivanovu. Par Igora sievietēm gan mamma nesacīja neko. Bet viņas bija. Skulptūru bija daudz, tēli skatījās gan virsū, gan garām un šķita pat atdzīvojamies. Jo koks tomēr ir dzīvs materiāls pat pēc tam, kad jau nocirsts.

Irina Vasiļjeva pie dēla aizsaulē devās 2013. gada rudenī, tikai mēnesi nenodzīvojusi līdz savai simtajai dzimšanas dienai. Tēlniekam šogad 26. maijā svinama 75. gadskārta. Nedēļu pirms viņa dzimšanas dienas galerijā Daugava Alksnāja ielā 10/12 ir atvērta mākslinieka jubilejas izstāde. Šogad klajā nākusi bilingvāla grāmata Tēlnieks Igors Vasiļjevs. Lielā kalibra sirds.

«Lai neaizmirst,» saka viena no grāmatas līdzautorēm Latvijas Radio žurnāliste Ilona Jahimoviča. «Kad es pirmo reizi ienācu darbnīcā, biju tikai kaimiņiene un radio žurnāliste, bet izgāju ar misijas izjūtu. Sapratu, ka vajag ne tikai uzrakstīt par Igoru Vasiļjevu, bet arī ļaut cilvēkiem ieraudzīt šo brīnišķīgo mākslinieku. Viņš bija Cilvēks, pedagogs un labā nozīmē darbaholiķis, no rīta strādāja akadēmijā, vakarā – pie savām skulptūrām. Viens no produktīvākajiem skulptoriem. Iespējams, ne tajā laikā, ne vietā dzīvoja, tāpēc tagad ir nepelnīti aizmirsts. Mēs dzīvojam Rīgā un Latvijā un nezinām, ka ap mums atrodas Vasiļjeva skulptūras. Gan Pētera baznīcā, gan Aglonas bazilikā,» stāsta žurnāliste. Viņas dibinātā Vecāķu biedrība tēlnieka piemiņu iemūžināja pērn Pludmales ielā, pie izejas uz pludmali uzstādot Igora Vasiļjeva veidotās skulptūras Jūrā kopiju. Nākamais piemineklis – šogad izdotā grāmata. Trešais – izstāde. «Lai Vasiļjeva vārds netiktu aizmirsts, tā ir mana cīņa ar aizmirstību. Kad izstādē ieraudzīsiet šīs skulptūras un sajutīsiet koka enerģētiku, šo meistaru neaizmirsīsiet nekad. Tā nav tikai koka skulptūra, tās visas ir dzīvas,» Ilona Jahimoviča ir pārliecināta.

Mākslas akadēmijas Informācijas centra vadītāja Ingrīda Burāne grāmatas ievadā raksta, ka tēlnieka radīto darbu skaits līdz šim nav patiesi izvērtēts kā domas, tēlu psiholoģiskā raksturojuma, materiāla un tēlnieciskā risinājuma ziņā. Viņa aizraušanās ar Indiju, pievēršanās sakrālajai tēlniecībai – necik daudz par to diemžēl nezinām. «Ja runājam par skulptūru likteni, tad tā ir sāpīga tēma – kas ar tām notiks?» piebilst Ilona Jahimoviča. Kad tika veidota grāmata par tēlnieku, viņa darbnīcā tika fiksēti vairāk nekā 100 darbi. Tagad neviens nevarot mājā vairs iekļūt. Viņš dzīves laikā ir izveidojis ap trim simtiem darbu, bet tikai trešā daļa atradās dzimtas mājā Vecāķos. Tāpēc izstāde ir vēl nebijusi iespēja vienkopus redzēt kaut daļēju tēlnieka veikumu. Izstādē ir darbi no vairāku muzeju fondiem un privātkolekcijām. Ir slavenu un tautā mīlētu cilvēku portretējumi kokā un bronzā – Gidons Krēmers, Raimonds Pauls, Mihails Tāls, Boriss Paternaks, Kārlis Sebris un citi. Tēlniekam ļoti patika darboties ar eksotiskiem un retu šķirņu kokiem. Katrā no materiāliem viņš prata panākt īpašu plastiku. Kolēģi par to viņu pat neapskauda, drīzāk priecājās un apbrīnoja.

1997. gada 21. jūnijā 57 gadu vecumā Igors Vasiļjevs mirst.

UZZIŅAI

• I. Vasiļjeva publiski apskatāmās skulptūras Latvijā:
• Skumstošais Kristus Rīgas Sv. Pētera evaņģēliski luteriskajā baznīcā,
• Kristus piedzimšana, Lācara augšāmcelšanās, Ne rokām darinātais Pestītāja tēls Rīgas Doma katedrālē,
• Aleksandra Puškina portrets Puškina liceja muzejā,
• Ķirurga rokas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas teritorijā,
• Kapā guldītais Kristus, Svētījošs Kristus, Krustā sistais, Dievmāte ar bērnu Aglonas bazlikā (1995. gada 15. augustā pirms Romas pāvesta ierašanās tās uzdāvinātas Aglonas bazilikai),
• Aleksandra Meņa portrets Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcas draudzes namā.