KULTŪRA: Bezkaislīgi skaitļi. Pamats pārdomām

Vairāk nekā simt lappušu biezajā dokumentā LNB speciālisti apkopojuši visu sev pieejamo informāciju par izdevējdarbību mūsu valstī, sagraujot arī vienu otru sabiedrībā izplatītu mītu © Publicitātes foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) savā vietnē lnb.lv publiskojusi statistisko pārskatu par izdevējdarbības statistiku 2014. gadā. Dokuments Latvijas izdevējdarbības statistika 2014 ir 114 lappušu biezs krājums, kurā apkopots gandrīz viss, kas šajā jomā noticis pērn. Tajā dažādos šķērsgriezumos, diagrammās un tabulās atrodami interesanti dati.

Divas mediju telpas

Ņemot vērā pēdējā laika dažādās cīņas ap un par dažādiem medijiem, kas saistītas gan ar starptautisko situāciju, gan starpnacionālajām attiecībām tepat Latvijā, vispirms ir vērts palūkoties uz tā saukto divvalodīgo Latvijas drukāto mediju telpu, kura, pēc dažu domām, līdzīgi kā Daugavas abi krasti nekad nesatiekoties. Izrādās, Žurnālu biļetenu un rakstu grupā attiecība starp latviešu un citu valodu izdevumiem ir 75% žurnālu latviešu valodā pret 25% žurnālu citās valodās*. Tirāžu ziņā Latvijā izdotie latviešu žurnāli vienos vārtos apspēlē žurnālus, kas mūsu valstī tiek drukāti citās valodās – attiecīgi 93% pret 7%.

Ja aplūko statistiku, kas vērtē tieši žurnālu sektoru, tad, izrādās, ka Latvijā tiek izdoti 211 žurnālu plašam lasītāju lokam. To viena numura kopējā tirāža ir 1 727 312 eksemplāru. Izdevēji visvairāk iecienījuši žurnālus, kas domāti uzziņai un atpūtai. Tādu Latvijā ir 58 un tie veido viena numura kopējās tirāžas lauvas tiesu – 815 068 eksemplārus. Tāpat Latvijā iznāk 54 izdevumi praktiskiem padomiem un nodarbēm brīvajā laikā (viena numura kopējā tirāža šajā grupā ir 453 315 eksemplāru). Savukārt bērnu un jauniešu auditorijai adresēts 31 žurnāls ar viena numura kopējo tirāžu 151 614 eksemplāru. Uz šā fona otra žurnālu grupa – 64 zinātniskie žurnāli (tiem pieskaitīti arī raksti un konferenču krājumi) – iznāk daudz pieticīgākā koptirāžā – tikai 790 653 eksemplāri.

Avīžu jomā statistiskā situācija ir līdzīga žurnālu segmentam, kaut nedaudz atšķiras. Latviešu valodā tiek izdoti 78% laikrakstu – 22% iznāk citās valodās. Savukārt kopējās tirāžas attiecība nav tik pārliecinoša kā žurnālu jomā – 71% pret 29%. Latviešu valodā iznāk 200 laikrakstu. Krievu valodā – 44. Tiesa gan, šajā statistikā iekļuvuši arī visi tie «aptuvenie laikraksti», kas sevi lepni dēvē par avīzēm, bet iznāk dažas reizes gadā. (Droši vien, ka vēlēšanu gados to skaits ir vēl lielāks.) Un tādu ir daudz. Izrādās, ka Latvijā tiek izdoti 139 laikraksti latviešu valodā, kas iznāk reizi vai divas mēnesī. 37 laikraksti iznāk mazāk nekā sešas reizes gadā. Tāds ir fons, uz kura iznāk tikai deviņas lielās dienas avīzes. Ja skatās pa valodu grupām, Latvijā darbojas deviņi laikraksti, kas iznāk gan latviski, gan krieviski, tikai krievu valodā iznāk 44 avīzes, bet angļu valodā – viena.

Oriģinālizdevumi un tulkojumi

Statistika pirmajā acumirklī tieši neuzrāda arī kādu populāru stereotipu – apgalvojumu, ka grāmatnīcu plauktos dominējot tulkoto izdevumu klāsts. Ar skaitļiem ir viss kārtībā. Proporcija: 65% oriģinālizdevumu un 35% tulkojumu liek domāt, ka situācija tik ļauna nav. Arī kopējās tirāžas ziņā 57% pret 43% ir par labu oriģinālizdevumiem. Ļoti maza tirgus daļa, pēc statistikas, ir atkārtotie izdevumi – pirmizdevumi šajā rādītājā dominē ar 94%.

Sliktāka situācija ir, ja raugāmies daiļliteratūras virzienā. Visticamāk, oriģinālliteratūras pārsvaru nosaka mācību grāmatas, pavārgrāmatas un tamlīdzīgi izdevumi. Turklāt tikai 47% izdotās daiļliteratūras ir oriģināldarbi. 53% ir tulkojumi. Bēdīgākais, ka to kopējās tirāžas ziņā šī attiecība vēl vairāk nosliecas par labu tulkotajai daiļliteratūrai. Tikai 37% te pieder oriģinālajiem darbiem – 63% attiecināmi uz tulkojumiem. Acīmredzot šis absolūtais kvantitatīvais rādītājs arī ir tas, kas rada pārliecinošu iespaidu, ka tulkojumi dominē mūsu grāmatnīcu plauktos.

Latviešu daiļliteratūra

Statistika zina teikt, ka pērn iznākušas 384 latviešu daiļliteratūras grāmatas (346 pirmizdevumi), to kopējā tirāža ir 429 135 eksemplāri. No tām 128 ir bijušas bērnu grāmatas (kopējā tirāža 225 999). Dalot pa žanriem, pērn izdotas 166 prozas grāmatas, 181 dzeju grāmata, 3 lugu grāmatas, 23 dažādu žanru krājumi un 11 folkloras izdevumu. Lielākā koptirāža šķietami pašsaprotami ir prozai – 261 406 eksemplāri. Savukārt 126 892 eksemplāri, pēc statistikas ziņām, pērn bijusi izdotās oriģināldzejas koptirāža. Es pieļauju, ka rādītāji par daudzajiem lirikas krājumiem varētu kļūt par lielu pārsteigumu dzejniekiem, jo parasti, meklējot Dzejas dienu balvas pretendentus, dzirdēta sūkstīšanās, ka gada laikā iznākot labi ja pieci seši dzeju krājumi. Varētu jautāt, kā tad tā, vai dzejnieki mānās?

Tomēr, pētot daudzo statistikas tabulu sīkās ailītes, arī šis pārpratums ir viegli noskaidrojams. No 181 dzeju grāmatas 52 ir bērnu dzejas izdevumi, toties to kopējā tirāža – 73 837 eksemplāri – arī veido dzejas koptirāžas lauvas tiesu. Dzejniekiem ir pamats zvanīt trauksmes zvanu. Veicot dažas elementāras aritmētiskas darbības, varam viegli noskaidrot, ka atlikušie 129 pieaugušo dzejas izdevumi izdoti koptirāžā 53 055 eksemplāri jeb vidēji viena pieaugušiem lasītājiem adresēta dzeju krājuma tirāža ir 411 eksemplāru. Te noteikti jāņem vērā, ka LNB statistika ietver sevī patiešām gandrīz visas Latvijā izdotās grāmatas, tostarp arī autorizdevumus, maztirāžas brošūras, kas bieži vien pat vispār neparādās grāmatnīcu plauktos. Galu galā dzīvojam laikmetā, kad katrs ir tiesīgs nodarboties ar izdevējdarbību un, samaksājot dažus simtus eiro, ir iespējams tikt pie savas grāmatas un dāvināt to draugiem. Tāpēc apgalvojums, ka Latvijā maz tiek izdots kvalitatīvas dzejas, šajā statistikā tomēr gūst netiešu apstiprinājumu.

Tulkotā daiļliteratūra

Krājumā atrodamajā tabulā Nr. 8 LNB statistiķi apkopojuši informāciju arī par citu tautu tulkoto literatūru. Ailīšu un lapaspušu šajā sarakstā ir daudz, un te nu, tā vien šķiet, taisnība būs tiem, kas apgalvo, ka mūsu grāmatnīcu plauktus ir okupējuši angļu valodā rakstošo autoru darbi. Amerikāņu daiļliteratūra pērn pārstāvēta ar 88 grāmatām, dominē proza, tomēr bijis arī viens dzejas izdevums (bērnu dzeja). Amerikāņu prozas kopējā tirāža ir 164 242 eksemplāri, kas nozīmē, ka tā ir krietni iecienītāks produkts izdevēju aprindās par latviešu dzeju (126 892 eksemplāri). 36 amerikāņu bērnu autoru grāmatu kopējā tirāža ir 84 100. Salīdzinājumam 225 999 eksemplāri ir latviešu bērnu grāmatu kopējā tirāža, un iznāk, ka uz apmērām 2,7 oriģinālliteratūras bērnu grāmatām ir viena amerikāņu.

Angļu literatūras pērn mūsu grāmatnīcu plauktos bijis vēl vairāk – 104 vienības. No tām trīs ir bērnu dzejas iespieddarbi, viens dažādu žanru krājums. 209 557 eksemplāri – tā ir tulkotās angļu literatūras kopējā tirāža Latvijā 2014. gadā, savukārt britu bērnu literatūras jomā 2014. gadā mums tikuši piedāvāti 56 iespieddarbi, to kopējā tirāža 128 653 eksemplāri. Ja angļu prozai piemet klāt amerikāņu prozu, iznāk, ka tā ir latviešu galvenā lasāmviela. Vairāku lappušu garajā tabulā, kur dažādu nāciju literatūras uzskaitītas sīkiem burtiņiem, viņi ir nepārprotami līderi. Kaut cik tulkota ir franču literatūra – 21 grāmata, 28 190 koptirāža, krievu daiļliteratūra – 35 prozas grāmatas, 30 dzeju izdevumu, kopējā tirāža 44 839. Sarakstā atrodama arī vācu daiļliteratūra: 33 grāmatas, kopējā tirāža 62 430, pamatā prozas darbi un viens 200 eksemplāru tirāžā izdots dzeju darbs. Arī 17 zviedru prozas izdevumu – kopējā tirāža 32 300 eksemplāru. Ziemeļu kaimiņiem somiem statistika reģistrējusi vienpadsmit grāmatu, igauņiem četras, savukārt dāņiem – vienu, kas liecina, ka reiz populārais ziemeļnieku fenomens mūsdienās ir kļuvis par vēsturi. Pārējo tautu literatūras tulkojumus Latvijā 2014. gadā visbiežāk reprezentē viena līdz trijām grāmatām.

Secinājumi

Raugoties uz kvantitatīvajiem datiem, ko piedāvā LNB statistika, ir jāvaicā, kas ir tie drukātie mediji, ko tad reāli patērē krievvalodīgā Latvijas auditorija. Atbildēt uz to, protams, nav statistiķu uzdevums, bet, no loģikas viedokļa, var pieņemt, ka daļa krievvalodīgās auditorijas izmanto latviešu medijus, bet daļa medijus, kas nav drukāti Latvijā. Vai varbūt nepatērē tādus vispār. Iespējams, ka politiķiem, kas diezgan daudz runā par lielās kaimiņvalsts ideoloģijas ierobežošanas nepieciešamību, vadoties pēc šīs statistikas, vispirms būtu jāsaprot, kas reāli notiek uz avīžu un žurnālu tirgotavu letēm, kādu daļu uz tām aizņem Latvijā drukāti žurnāli un laikraksti. Tas nu būtu uzdevums Latvijas mediju politikas stratēģiem Kultūras ministrijā.

Daiļliteratūras jomā nepārprotami redzams, ka tulkotās literatūras piedāvājums spēlē uz vieniem vārtiem, sniedzot latviešu lasītājam daudz, daudz iespēju lasīt angliski rakstīto literatūru. Nevarētu tomēr teikt, ka tulkojumi paver durvis uz Eiropas Savienību un labas literatūras pasauli – mazs ir lielo un tradicionāli stipro literatūru: franču, vācu, spāņu, itāļu daiļdarbu tulkojumu piedāvājums. Faktiski literatūras pasaulē latvieši pārliecinoši dzīvo kaut kur starp Lielbritāniju un ASV. Īpaši ir jāvaicā, ko nozīmē lielais amerikāņu un britu bērnu tulkotās literatūras īpatsvars? Vai gadījumā nav tā, ka mēs jau no bērnu dienām savai jaunajai paaudzei iestāstām, ka Bārbijas un Kena problēmas ir krietni vien svarīgākas par reālo dzīvi Latvijā.

Daiļliteratūra

Izdevumu skaits

Latviešu 47%

Cittautu 53%

Izdevumu tirāža

Latviešu 37%

Cittautu 63%

Oriģinālizdevumi un tulkojumi

Izdevumu skaits

Oriģinālizdevumi 65%

Tulkojumi 35%

Izdevumu tirāža

Oriģinālizdevumi 57%

Tulkojumi 43%

Žurnāli, biļeteni un raksti pēc valodām

Izdevumu skaits

Latviešu valodā 75%

Citās valodās 25%

Izdevumu tirāža

Latviešu valodā 93%

Citās valodās 7%



Svarīgākais