Neilgā laikā liepājnieki spējuši izdot trīs interesantas un daudziem jauniem faktiem par Liepāju bagātas grāmatas. Par tām stāsta sirdī liepājnieks un muzikants Valdis Skujiņš.
Viena no grāmatām Liepājas populārās mūzikas stāsti, kuras autori ir žurnālisti Dina Belta un Andžils Remess, ir tapusi diezgan ilgā laika posmā. «Mans viedoklis ir, ka šai grāmatai vajadzētu būt mācību grāmatai skolās. Tā būtībā ir Liepājas kultūras vēsture, kas saistīta ar mūziku. Kā jau rakstīts anotācijā, tā ir mūzika, sākot no 17. gadsimta. Tas ir ļoti interesanti, un es domāju, ka gan Andžils, gan Dina ir paveikuši lielu darbu, par kuru vajadzētu zināt visiem liepājniekiem un cilvēkiem, kuri interesējas par Latvijas mūzikas vēsturi,» uzskata Valdis Skujiņš. Šajā grāmatā ir rakstīts gan par krogus muzikantiem, gan akadēmiskajiem mūziķiem, no kuriem daudzi jau ir aizsaulē. Tas patiešām ir Liepājas kultūras vēstures apkopojums, un šī grāmata ir labs papildinājums vēstījumiem par Latvijas mūziku. «Visi Remesa kunga rakstījumi vienmēr ir ļoti interesanti un viegli lasāmi. Tur rakstīts arī par tādām populārām mūziķu apvienībām kā Neptūns, Credo, Līvi. Ir, protams, interesanti izlasīt par tādām grupām un mūziķiem, kuri ir mani laikabiedri. Paņemot vakarā rokās, šo grāmatu noliks vietā tikai tad, kad pāršķirta pēdējā lappuse,» spriež mūziķis, savulaik liepājnieku populārās grupas Credo vadītājs. Andžila Remesa un Dinas Beltas grāmatu izdevusi izdevniecība Jumava, un tās vadītājam Jurim Visockim ir ļoti toleranta un laba attieksme pret Liepāju un liepājniekiem. Tas ir liels devums gan Liepājas, gan reizē visas valsts vēsturei.
Otra grāmata ir fotoalbums Saknes jau vējš neizplēš, pie kuras izdošanas Valdim bijusi iespēja būt klāt no paša sākuma. Šeit liels paldies jāsaka Liepājas skolotājai un fotogrāfei Līgai Teterei un viņas kolēģim Dainim Ozolam, kuri ap sevi sapulcinājuši lielisku fotogrāfu komandu. «Grāmatas sākumā rakstīts, ka tas ir veltījums Maestro Valdim Vikmanim. Kāpēc veltījums? Visi Liepājas mūziķi lielākā vai mazākā mērā ir saistīti ar Vikmaņa vārdu, jo mācījās Liepājas mūzikas vidusskolā. Direktoram Vikmanim bija ļoti laba attieksme pret saviem skolēniem, un viņš teica: man ir vienalga, kur tu spēlē etīdes – krogos, kāzās, bērēs vai ballītēs, man ir svarīgi, lai tu nospēlē tad, kad no tevis prasa. Vikmanis bija ļoti godīgs, bet arī ļoti stingrs,» skolas direktoru raksturo Valdis Skujiņš. «Vikmaņa dzīves pēdējos gados tikāmies reizi divās nedēļās. Vai nu es aizbraucu pie viņa uz Bernātu mājām Vērbeļniekos, vai arī mēs tikāmies manā toreizējā darbavietā – Liepājas Kultūras pārvaldē. Saruna bieži sākās ar teikumu: «Atliec malā manus gadus, vecuma nopelnus un paklausies!» Runājām par viņa iecerētajiem koncertiem – un tur man viņam bija bieži jāpalīdz to sarīkošanā. Runājām par notikušajiem koncertiem – par kuriem Vikmaņa kungam bija savs viedoklis. Īpaša kritika izpalika, jo būtībā visi mūziķi, kas ir liepājnieki, mācījušies Liepājas mūzikas vidusskolā un – ko nu savējos rāsi. Grāmatas autori palūdza man uzrakstīt ievadvārdus, un tie, pirms fotogrāfiju apskata, ir izlasāmi. Mūziķu viena bilde ievietota no viņa jaunības, otra no šā laika. Ir neliels apraksts un CV, alfabētiskā secībā, sākot ar Armandu Alksni un Liepājas himnas Pilsētā, kurā piedzimst vējš notīm pēdējā lappusē. Idejas pirmsākumi ir atrodami jau Latvijas mūziķu slavas alejā un par ko liels paldies sakāms brāļiem Mediņiem, kuri izdeva arī pastkaršu sēriju, kurā tika publicēta bildīte un apraksts par mūziķi vai grupu, kas iekļuvuši slavas alejā,» stāstījumu turpina Valdis Skujiņš.
Trešā grāmata ir Liepājas laikazīmes, un šeit ir rakstīts par Liepāju, liepājniekiem, Liepājas skartajiem, ne tikai par mūziķiem. «Tas ir apkopojums no lielu popularitāti ieguvušā žurnāla Liepājas Vēstules. Viens no žurnāla ideju autoriem bija Liepājas žurnālists Edgars Lūsēns, kurš jau aizgājis mūžības ceļos, un tā ir piemiņa viņam. Man liekas, ka šī grāmatiņa būs mīļa visiem liepājniekiem,» atzīst mūziķis. Liepājnieki, kā allaž, ir pirmie ceļa gājēji – bija Liepājas Vēstules un tagad ir arī Kuldīgas Vēstules. Bija liepājnieku pasākums Mēs – Liepājai, un pēc tam tapa Mēs – Ogrei un Mēs – Rīgai utt. Ir patīkami padalīties ar labām lietām.
«Šīs ir trīs grāmatas, kuras tapušas uz Liepājas 390. jubileju. Man liekas, ka jebkuram cilvēkam, kurš draudzējas ar grāmatu, būs interesanti tās izlasīt,» sarunu rezumē Valdis Skujiņš.