“Ir jābūt stipram, lai uzveiktu neticamo spriedzi, kas valda pasaulē! Neviens vēl nav noguris no mīlēšanas, bet no gaidīšanas, meliem, piedošanas, iedomības, sāpināšanas un attaisnojumu meklēšanas gan. Tāpēc saprātīgi kopt vietu, kurā tu smelies spēku, skaidrību,” saka Liepājas teātra aktrise Signe Dancīte, atzīstot, ka pret haosu, kas šobrīd valda pasaulē, viņa uzvelk “bruņu vesti”.
Šodien, 6. aprīlī, viņu sirsnīgi suminām dzimšanas dienā.
“Parasti, jau labu laiku, es savus svētkus nesvinu skaļi. Svētki jau paši sanāk publiskāki, ja jābūt uz skatuves,” saka aktrise. Viņa ir priecīga, ja šajā dienā pati var noteikt, ko tieši vēlētos darīt un kur būt.
“Esmu dzimusi svētdienā, un arī šogad mana diena ir svētdiena. Man patīk tāds nosacīti klusais laiks, bieži vien vēlos tādu noskaņu sevī un apkārt.
Svarīgi ir mani tuvie blakus - mans mazais uzmanības loks, paši, paši. Viņi manas sajūtas saprot, pieņem, neko nepieprasot,” saka šodienas jubilāre.
Signe atminas, ka bērnībā viņa vienmēr saņēma pirmās hiacintes agri no rīta, kādu dāvaniņu, kārumiņu.
“Kā tie ziedi smaržoja pēc garās ziemas! Tie bija pirmie pavasara ziedi, šobrīd pieejami cauru gadu, bet toreiz tas bija tik īpaši, smarža tik reibinoša, ka uz nakti jānes ārā no istabas.”
Taujāta par atmiņā spilgtāk palikušajām dāvanām, Signe atteic, ka tās viņas atmiņā ir gaistošas.
“Man dārgas glabāšanā ir divas kartītes, vēstulītes - mammas un tēta, nesaistīti un dažādos svētkos. Pieļauju, ka viņi būtu pārsteigti, ka man tās ir, ka tās man ir tik būtiskas.
Saturu, kas tajās ir, neviena manta nevar atsvērt - tā ir godīga, mīloša uzruna savam bērnam. Šīs kartītes ir arī kā atgādinājums man pašai, jo esmu mamma diviem - mīļā, atceries par būtisko, ka viņu atmiņas arī veidojas no tā, kā viņi jūtas, un kopā piedzīvotā,” saka Elfas Frīdas un Kurta Tomasa mamma.
Runājot par ideālo dzimšanas dienu, aktrise atzīst: “Man patīk Vinnija Pūka jautājums sivēnam: “Kas šodien ir par dienu?” Sivēns atbildēja: “Šodiena.” Vinnijs nopriecājās: “Šodiena ir mana mīļākā diena!” Gadā ir tikai divas dienas, kurās mēs neko nevaram iesākt. Viena ir vakardiena, un otra ir rītdiena.
Tādējādi šodien ir īstā diena, lai mīlētu, ticētu, darītu un galvenokārt - lai dzīvotu! To sev novēlu!”
Piedzimusi pavasarī, Signe secina: “Pavasaris ir mans spēka brīdis - mans laiks. To ļoti izjūtu. Arī teātrī tas bieži vien ir ļoti darbīgs”.
Šobrīd aktrisei sākas darbs pie izrādes “Dzīvoklis” Valtera Sīļa režijā ar Rasas Bugavičutes-Pēces dramaturģiju.
“Mani fascinē un aizrauj ideja. Viens dzīvoklītis - cauri desmitgadēm! Cik bieži cilvēks nodomā: ja sienas spētu runāt... Tas būs ļoti interesants un skaists darbs,” saka Signe, piebilstot, ka jauniestudējuma pirmizrāde plānota 7. jūnijā.
Tikmēr Liepājas teātra aktuālajā repertuārā skatītāju mīlētajai aktrisei ir lomas četrās izrādēs: Artura Millera drāmā “Visi mani dēli” (Sjū Beilisa), Matjē Delaporta/Aleksandra de Lapateljēra komēdijā “Vārdiņš” (Elizabete Garo-Laršē), Paolo Dženovēzes lugā “Pilnīgi svešinieki” (Šarlota) un Kārļa Lāča/Regnāra Vaivara mūziklā “Purva bridējs ugunī”, pēc R. Blaumaņa darbu motīviem (Made).
“Šogad, runājot par teātra dzīvi, esmu tikusies un iepazinusies ar ļoti interesantiem cilvēkiem, kuri mani iedvesmo un pozitīvi izaicina - un es ļaujos! Īsi pirms manas dzimšanas dienas notika fantastisks pasākums, ko vadīju tandēmā ar savu kolēģi Kasparu Kārkliņu, kas mani ar enerģiju uzlādēja ilgam laikam!” stāsta talantīgā skatuves māksliniece.
“Šo pasākumu izdziedāja un izdejoja trīssimt bērniņu, savu uzstāšanos veltot Liepājas četrsimtgadei. Mani pārņēma tāds aizkustinājums un tīrs prieks - kā tie mazie to paveica! Tas bija fantastiski! Un kā uz delnas vecāku un pedagogu ieguldījums.
Lūk, par ko mums jārūpējas un kur jāiegulda enerģija. Lai šajā trauksmē tomēr prioritāte būtu bērnu smiekli, drošība un miers!” uzskata šodienas jubilāre.
