Teātra festivāls Homo novus un laikmeta gars

PŪĶU MELANHOLIJA. «Viena no smeldzīgākajām teātra izrādēm, kādu nācies redzēt,» (Village Voice, Ņujorka) – ar šo Filipa Kena izrādi tiks atklāts festivāls Homo novus © Publicitātes foto

No 4. līdz 10. septembrim Rīgā, gan teātra zālēs, gan tukšās fabrikās un ēkās, notiks vienpadsmitais Starptautiskais jaunā teātra festivāls Homo Novus, kam šogad aprit divdesmit gadu. Režisora Pētera Krilova dibinātais teātra festivāls pirmo reizi notika 1995. gadā Daugavpilī.

Atzīmējot festivāla jubileju, sarūpēta programma 20, kurā iekļautas izrādes par bērnību un pieaugšanu, un tās apmeklēt īpaši aicināti jaunieši kopā ar vecākiem. Divas no tām būs latviešu režisoru veidotas un pirmizrādi piedzīvos festivāla laikā. Elmārs Seņkovs kopā ar Rīgas Angļu ģimnāzijas skolēniem tiksies izrādē – sarunā ar pieciem jauniešiem Mii Mii paaudze. Izrādes nosaukums attiecas uz mūsdienu pusaudžiem, kurus teorētiķi sauc par Es Es Es paaudzi jeb Me Me Me Generation. Šī izrāde veidota kā saruna ar pieciem reāliem vidusskolēniem, kas pieder pie tās.

Režisors Mārtiņš Eihe iestudē izrādi Lasītava, kas vedīs skatītāju intīmā un personīgā ceļojumā cauri laikam, atklājot, kāda ir pusaudžu acīm skatītā pasaule dažādās desmitgadēs. Izrādes vajadzībām tika meklēti cilvēki, kas savulaik rakstījuši vai raksta dienasgrāmatu, un režisoru interesēja laiks no 15 līdz 18 gadu vecumam.

Trešā pirmizrāde šajā programmā būs kanādiešu apvienības Mammalian Diving Reflex veidotā izrāde – pastaiga Nakts gājiens ar tīņiem, kurā piedalīsies 15 pusaudži no Zolitūdes. Jauniešu programmā ir arī ungāru režisores Edītes Kaldoras izrāde Bēdas, kurā trīs jaunieši tieši un atklāti runā par bērnībā piedzīvoto atstumtības un pāridarījuma izjūtu. Izrāde atklāj jaunības pieredzi, fantāzijas un sapņus, ko caurvij zinātnisks izklāsts par to, kas notiek ķermenī un smadzenēs vardarbības laikā.

Bet horeogrāfes Kristīnes Brīniņas izrādē Noķer mani! seši drosmīgi vecāki pirmo reizi kāpj uz skatuves, lai laikmetīgās dejas izrādē izdejotu savu bērnu kustības un atkārtotu viņu radītos stāstus, sižetus un situācijas, kas novērotas un dokumentētas, esot kopā ar bērniem.

Paplašinātam teātra telpas jēdzienam un scenogrāfijai veltīta festivāla Homo novus programma Kopīgā telpa: mūzika, laiks, politika, iekļaujot mākslas darbus, kuros vārdu vietā runā telpa, scenogrāfija, objekti, ķermeņi. Lielākā daļa šīs festivāla sadaļas darbu tiks izrādīti bijušajā tekstilfabrikā Boļševička Ganību dambī 30. Programmu veido skaņu mākslinieka Voldemāra Johansona audiovizuālā instalācija Slāpes, holandiešu scenogrāfa un režisora Drīsa Verhofena poētiskie un politiski asie darbi Ardievu! un Homo Desperatus video versija, izcilā franču horeogrāfa Borisa Šarmaca un kinorežisora Cēzara Vaizī dejas filma Pacelšanās, franču mākslinieka Filipa Kena un fotogrāfa Martina Argiroglo izrāde – akcija Bivouac ar skatītāju piedalīšanos, kā arī starptautiskā mākslinieku kolektīva fieldworks un franču arhitekta Gaetana Rusketa izrādes, kurās aktierim līdzvērtīgu lomu spēlē telpa, scenogrāfija, lielizmēra objekti un dzīvā skaņa.

Laikmetīgās dejas sadaļā festivāls Homo novus piedāvā divas pirmizrādes, kas tapušas sadarbībā ar starptautisko programmu DNA [Departures and Arrivals]. Jaunajā solo darbā Manu lietu dzīve Kristīne Brīniņa atklāj, kādas lietas ir viņas īpašumā, ko tās nozīmē un kāda ir to vērtība. Krišjāņa Santa un zviedru horeogrāfa Ērika Ēriksona kopdarbā Vērpete apvienota ķermeņa kustību un tradīciju izpēte un jauna skatīšanās pieredze. Izmantojot latviešu tautas melodiju struktūras un tradicionālo deju elementus, abi horeogrāfi veido vizuāli tīras un abstraktas kustību kompozīcijas, kuru pamatā ir noteikts ritms un kuras atklāj cilvēka ķermeņa kustību telpā un laikā. Skatītāji šajā izrādē tiks aicināti no vērotājiem kļūt par līdzdalībniekiem, jo mākslinieku nodoms ir izaicināt ierastos uztveres veidus, lai tas, kurš uztver, kļūst par daļu no tā, kas tiek uztverts.

Festivāls tiks atklāts ar franču mākslinieka Filipa Kena izrādi Pūķu melanholija par sešu rokeru un Izabellas draudzību. Pēc tam, kad piesniguša meža klajumā salūzusi mašīna un rokeri apjukuši un bezmērķīgi klīst pa mežu, viņu dzīve atgūst mērķi, jo mežā parādās sieviete vārdā Izabella, kurai var nodemonstrēt paštaisīto izklaides parku – vizuāli satriecošu un asprātīgu meistardarbu, kurā melanholiskā harmonijā sadzīvo Dīrers un Scorpions, viduslaiku mūzika un mūsdienu plastmasas industrija. «Kena izrādes nevar sajaukt ne ar ko citu. Pirmkārt, tajās visās ir divi neiztrūkstoši elementi – kosmonauti un dūmi. Vēl Kena darbus raksturo dziļš klusums un pilnīgs līdzsvars starp telpu un cilvēkiem, kas to apdzīvo. Skatīties viņa izrādes ir kā turēt cilvēka roku un mēģināt sajust pulsu vai caur mikroskopu vērot kukaiņu dzīvi. Viņa aktieri kaut ko murmina nesaprotamā valodā, nespēlē, kā pienākas, ir melanholiski un depresīvi, viņa joki un specefekti ir muļķīgi un neveikli. Tomēr, tajā noskatoties, pārņem ne tikai dziļš aizkustinājums, bet arī atvieglojums un brīvības izjūta,» vēstīts festivāla mājaslapā homonovus.lv. Festivālā viesosies arī britu kompānija Forced Entertainment izrādelasījums Piezīmju grāmata, kuras pamatā ir ungāru rakstnieces Agotas Kristofas romāns Lielā burtnīca. Tas stāsta par dvīņiem, kuri, sākoties Otrajam pasaules karam, nonāk pie vecāsmātes dziļos Ungārijas laukos. Abi anonīmie brāļi ir brīvdomātāji, kuri cīnās par izdzīvošanu un iepazīst pasauli caur skarbu privāto pieredzi laikā, kad Centrāleiropa slīgst netikumā, ļaunumā, oportūnismā. Karam eskalējot, dvīņi kļūst par karojošiem morālistiem.

Skumjākais britu komiķis Kims Noubls izrādē Tu neesi viens, savienojot teātri, komēdiju un kino, mēģina tuvoties citiem cilvēkiem uz šīs planētas. Tā ir «provokatīva, aizkustinoša, traģikomiska izrāde, kas atklāj Kima izmisīgos mēģinājumus atrast draudzību, darbu, nodibināt saikni ar līdzcilvēkiem. Bēgot no neizbēgamās modernās pasaules vientulības, Kims Noubls ved skatītājus ceļojumā caur daudzstāvu namiem, lielveikaliem un feisbuku, ļaujot ieskatīties ekscentriskā ģēnija dvēselē. Pārsteidzošākais ir veids, kā šī izrāde, kas ir pilna riska, smagu tēmu un sarežģītu lietu, spēj izklaidēt, iedvesmot, izaicināt un aizkustināt.»

Ekscentriskais flāmu duets Benjamins Verdonks un Pīters Ampe piedāvā izrādi Mēs nerunājam, lai tiktu saprasti, kurā «uzzīmē sarežģītās civilizēto Rietumu un pārējās necivilizētās pasaules attiecības» (De Morgen, Beļģija). Festivālā būs skatāma arī Benjamina Verdonka Vēl viena lieta – vizuāla un muzikāla izrādekastīte, kas ir mazāka par kvadrātmetru, ilgst 15 minūtes un uzņem 15 skatītājus. Izrādes pamatā ir Cēzara Pavēzes stāsts Velns kalnos, un tā ir grafiska, abstrakta fantāzija par lietu relativitāti.

Aktuālās globālās imigrācijas kontekstā uzmanības vērts ir jaunā francūža Olivjē Kulona Jablonkas iestudējums Viktora Igo avēnija 81.

«Viktora Igo avēnija Parīzē ir viena no prestižākajām ielām. Auberviljērā Viktora Igo avēnijā mājvietu radušas pārtikas noliktavas, Āzijas audumu tirgotavas, kafijas un tabakas veikaliņi. 81. numurs, kur senāk bija izvietots nodarbinātības dienests, atrodas pretī nepabeigtam ķīniešu iepirkšanās centram. Kopš 2014. gada augusta šeit dzīvo imigranti bez dokumentiem, kuri pēc četriem ielās pavadītiem mēnešiem nolēma namu ieņemt. Astoņi no viņiem piedalās izrādē, atklājot savus izdzīvošanas mehānismus un stāstot par ceļu uz «humānisma šūpuli» Eiropu, kurā solidaritāte un iejūtība mijas ar vardarbību, bet meli ir atbilde piedzīvotajai netaisnībai. Šie ceļojumi, kuri ilgst gadiem un stiepjas pāri kontinentiem, aicina aizdomāties par viesmīlības mainīgo dabu un universālām tiesībām uz mājām, kuras neierobežo nekādi likumi.»

Festivāla programma un smalkāka informācija atrodama homonovus.lv.



Kultūra

Valmieras teātrī šovakar Eduarda Smiļģa 138. dzimšanas dienā "Spēlmaņu nakts" apbalvošanas ceremonijā par 2023./2024. gada sezonas aktieriem atzīti Māra Mennika un Kaspars Znotiņš, aģentūru LETA informēja Latvijas Teātra darbinieku savienībā (LTDS).

Svarīgākais