Laima Geikina. Ne rutīnas cilvēks

Līga Rušeniece schedule8.feb 2016

AMATIERU TEĀTRI. Ārijs Geikins iestudēja izrādes ne tikai profesionālajos teātros, viņš ilgus gadus strādāja ar amatierteātriem – gan ar Latvijas Universitātes Studentu teātri (1974–1993), gan ar Nomales teātri Armatūra (1982–1993). «Uzskatu, ka tieši amatierteātru jomā viņam ir milzīgi nopelni, jo tieši tajā viņš ieviesa augstus profesionālus standartus, kas turpinās vēl šodien,» uzskata Laima Geikina, kura ilgus gadus bijusi iesaistīta amatierteātru kustībā gan kā aktrise, gan kā režisore. Šobrīd Laima turpina spēlēt viņas dzīvesbiedra turpat 20 gadus vadītajā LU Studentu teātrī. «Pēc savas pieredzes zinu teikt – Ārija mēģinājumos trupa auga ne tikai profesionāli, viņa vadītie mēģinājumi bieži vien bija kā kultūrvēsturiskas lekcijas. Tas bija veids, kā daudzi aktieri atklāja paši sevi, jo viņš rosināja domāt, meklēt, atklāt, mainīties» © F64

«Kultūras telpu veido ļoti daudzi cilvēki, ne tikai tie, kuru jubilejas svinam mēneša, pat gada garumā. Ir būtiski atcerēties arī tos, kuru devums nav tik izcils un redzams, tomēr – būtisks,» uzskata Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesore, eksperte teoloģijas un reliģiju zinātnes jomā Laima Geikina. Šonedēļ viņa rīko sava dzīvesbiedra Ārija Geikina, kurš mūžībā aizgāja pirms astoņiem gadiem, 80. dzimšanas dienas atceres pasākumus.

Latviešu dramaturga, rakstnieka, režisora, aktiera un aktiermākslas pedagoga Ārija Geikina (14.02.1936.–10.02.2008.) atcerei veltītie pasākumi notiks Latvijas Universitātē un Latvijas Kultūras koledžā, bet nedēļas nogalē kultūras centrā Iļģuciems tiks sarīkots amatieru teātru festivāls Geikiniāde 2016 (plašāka informācija www.ilguciems.riga.lv). Katru dienu pasākumos būs iespēja iepazīt kādu no Ārija Geikina radošās darbības jomām, viņa devumu teātrī, kino, rakstniecībā. «Ārijam bija daudz talantu, mūža nogalē viņš vairāk pievērsās rakstniecībai, tomēr galvenokārt viņu atpazīst kā kinoaktieri. Pat tie, kas saka, ka viņu nezina, patiesībā zina, jo Ārija atveidotās lomas latviešu kino, lai arī otrā plāna, ir ļoti spilgtas. Piemēram, viņa mežabrālis Āboltiņš filmā Ilgais ceļš kāpās,» ir pārliecināta Laima Geikina un piebilst, ka viņa ampluā bija pēc padomju laika priekšstatiem «sliktie» – «kulaki», vācieši, dažādi citi padomju varas ienaidnieki, bet viņš spēja savus varoņus padarīt cilvēciskus. Ar savu lugu Leģenda par Kaupo (1973) viņš aizsāka nacionāli vēsturisko lugu iestudējumu tradīciju latviešu teātrī. «Ārijam patika, ja dzimšanas dienās, jo īpaši apaļās jubilejās, kopā pulcējās ģimene, studiju biedri, draugi... Arī šajā dzimšanas dienā būs tāpat, un es ticu, ka viņš būs kopā ar mums,» saka Laima Geikina.

Neilgi pēc tam, kad viņas dzīvesbiedrs gāja bojā traģiskā negadījumā, Laimai Geikinai bija jādodas uz starptautisku konferenci, un tajā viņa satikusi kādu atraitni, kura Āfrikā strādāja bāreņu misijā. «Viņa teica, ka ar mani viss būs kārtībā, tikai man Kristus esot jāuztver kā mans vīrs. Protams, es nodomāju – ko viņa tur runā? Atbraucu mājās, jaunākajam dēlam skolā atkal bija kaut kādas problēmas, un es nodomāju – ja jau tu, Kristus, esi mans vīrs, tad palīdzi man, jo es vairs nespēju panest! Atskatoties uz šiem astoņiem gadiem, man jāatzīst, ka brīžam strādāju 14 stundas, man nekam nebija laika, lai tikai varētu nomaksāt rēķinus un pabarot ģimeni, jo es ar saviem diviem «grādiem» saņemu tikai par 100 eiro vairāk nekā apkopēja. Bet dēli ir tik sakarīgi izauguši. Jā, es esmu ticīgs cilvēks...»

Eksperte teoloģijas un reliģiju zinātnes jomā Laima Geikina neslēpj, ka šobrīd viņai esot izjūta, ka dzīvo kā uz čemodāniem. «Bērni ir izauguši, pati kaut ko jau esmu izdarījusi profesijā, un nu es gribu kaut ko nepiedzīvotu. Es gaidu, kad man parādīsies iespēja pilnībā izmainīt dzīvi. Neesmu rutīnas cilvēks. Labāk dzīvoju kā uz čemodāniem, nevis rutīnā. Drošību jau vajag visiem, bet rutīna nozīmē – nekas nevar mainīties. Jā, šobrīd esmu gatava paņemt čemodānu un braukt... es nezinu, kur. Iespējams, tas būs saistīts ar bēgļiem Eiropā. Nezinu vēl, kā varētu būt noderīga. Protams, šī milzīgā migrācija ir saistīta ar milzīgiem riskiem, bet tāpēc jau esam saražojuši entos ekspertus, lai šīs problēmas varētu risināt saprātīgi, nevis emocionāli. Es apzinos riskus, bet nedemonizēšu cilvēkus, es nevairošu baiļu atmosfēru. Biedēšanas stratēģija ir daļa no hibrīdkara, jo – kam ir izdevīga sašķelta Eiropa?».