23.februāra jubilārs: animācijas studijas Rija vadītājs Vilnis Kalnaellis

«Domāju, ka 55 gadi ir skaists cipars. Turklāt, ja skatās statistiku, jo īpaši vīriešiem ir jāpriecājas par ikvienu dienu, ko nodzīvo pēc 50 gadu vecuma. Nebūtu pareizi vairīties no iespējas satikt tuvus cilvēkus, tieši otrādi – man gribas priecāties un svinēt kopā ar viņiem,» uzskata animācijas studijas Rija vadītājs Vilnis Kalnaellis. Šodien viņš savu 55. dzimšanas dienu atzīmēs kopā ar kolēģiem, bet ballīte ar ģimeni un draugiem pārcelta uz nedēļas nogali.

Jubilārs šai ballītei gatavojies ļoti savlaicīgi, jo ciemos aicināti arī tuvi draugi no ārzemēm. «Aicinu tos, kas uz manu dzīvi ir atstājuši būtisku pozitīvu ietekmi. Es tiešām esmu priecīgs, ka atbrauks ciemos cilvēki, ar kuriem daudzus gadus esam sadarbojušies dažādu filmu veidošanā, arī studiju biedri no Ļeņingradas laikiem,» tā dzimšanas dienas svinētāju loku raksturo Vilnis Kalnaellis. Ballīti viņš dēvē par kompaktu, un tomēr kopā sanākšot apmēram cilvēki 30. Tā dzīvē izveidojies, ka daudzi sadarbības partneri, ar kuriem dzīve savedusi kopā, strādājot pie dažādām animācijas filmām, gadu gaitā kļuvuši par ģimenes draugiem. «Tur tā lieta, ka animācijas biznesā visi ir kā liela ģimene. Varētu šķist, ka tas ir plašs loks, īstenībā – ļoti šaurs. Ja attiecības ir labas un apstiprinātas ar ilgtermiņa produktīvu un labvēlīgu sadarbību, tad draudzība veidojas. Animācijas biznesā, salīdzinot ar spēlfilmām, ir daudz cilvēcisku attiecību. Cits par citu interesējas un zina, ko dara, kā sokas, un, ja nepieciešams, palīdz,» stāsta Vilnis Kalnaellis.

Nesen Vilnis Kalnaellis atgriezies no Berlīnes starptautiskā kinofestivāla, kas, līdzīgi kā citi festivāli, viņa darba kalendārā iekļauti ik gadu. 20 gadu laikā, kopš pastāv studija Rija, izdevies iemantot labu reputāciju kino vidē. «Ārzemju partneri, kas ar mums grib sadarboties, stāv rindā, jo Latviju uzskata par vietu, kur var radīt idejas un projektus. Protams, mēs neesam interesanti kā finansiāls partneris kopprodukciju veidošanā, bet no kreatīvā, radošā viedokļa esam interesanti. Daudzas kino augstskolas gribētu sūtīt savus studentus veidot diplomdarbus Latvijā, ir idejas arī par radošajām nometnēm,» atzīst Vilnis Kalnaellis. Studijas Rija vadītājam ir arī pārdomas par to, kā attīstīties studijai. «Mēs daudz ko varētu, bet nevaram, jo Latvijā nav animācijas skolas. Daudzām idejām būtu nepieciešama klāt sistēma, piemēram, līdzīgi kā ir mūzikā – bērnu mūzikas skolas, vidusskolas, Mūzikas akadēmija... Latvijā animācijā viss balstās tikai uz entuziasmu, proti, uz pieredzes nodošanu tieši studijā – mūsu labākie animatori savas prasmes un zināšanas nodod jaunajiem, bet tas jau nav mūsu profils – profesionāli apmācīt animācijas māksliniekus. Ja runājam par 20–40 gadu perspektīvu, man nav lielu cerību. Būs atsevišķi indivīdi, talantīgi cilvēki, kas aizrausies ar animāciju, bet tādi ir 10 gados viens, tā nav sistēma.»

Tomēr pagaidām process ne tikai nav apstājies, tas sola dažādus jaunumus – studijā Rija nesen pabeigta īsfilma Dziedošās vistas neparastie piedzīvojumi, kurai pirmizrāde gaidāma visai drīz. Procesā ir darbs pie pilnmetrāžas animācijas filmas Lote un pazudušie pūķi, kas būs gatava 2018. gadā.