«Šoreiz ballītes nebūs, jo gadu skaitlis nav tāds, ka vajadzētu rīkot viesības,» saka šīs dienas jubilārs mākslinieks Artis Bute (58). Patlaban viņš cītīgi gatavojas savai personālizstādei, kas paredzēta jūlijā, un atzīst, ka lielāku svinēšanu atliek uz diviem gadiem.
«Tā ir – es domāju divus gadus uz priekšu, kad, visticamāk, būs jārīko arī lielāka izstāde. Tad būs apaļš skaitlis, un, ja ne es pats negribēšu to īpaši atzīmēt, tad mani piespiedīs, to jau es zinu – draugi neliks mieru,» atzīst Artis Bute. Šobrīd mākslinieks cītīgi gleznojot, turklāt jau gadiem tieši ap dzimšanas dienas laiku viņam esot īpašs radošs pacēlums. «Esmu konsultējies ar mammu, un viņa apgalvo, ka labi jutusies tad, kad es nācu pasaulē, un laikam jau šī labā sajūta manī ir pārgājusi,» nosaka mākslinieks. Pašlaik viņš gatavojas izstādei, kas vasaras pilnbriedā – 1. jūlijā – Liepājā tiks atklāta viesnīcā Hotel Promenade. Piedāvājums to rīkot tika izteikts pagājušā gada beigās, un, tā kā mākslas darbi nerodas divās dienās, viņš visu ziemu veltījis jaunu darbu radīšanai. «Es gribu startēt ar jauniem darbiem, turklāt vecie darbi izklīduši pa pasauli,» viņš nosaka. Vēl mākslinieka plānos ir nākamā gada pavasarī sarīkot izstādi ārpus Latvijas, un tas nozīmē, ka jāķeras klāt tās rīkošanas tehniskajai pusei. «Viss jāizdara laikus, un tad jau vairs nav kur sprukt – tad ir arī motivācija un ir tikai jāstrādā. Jau gadiem ilgi esmu pats sev menedžeris, pie tā pierod, tieši tāpat kā pie tā, ka katru mēnesi nenopērk gleznu. Tāds ir mākslinieka dzīvesveids, turklāt par visu ir jāmaksā, visam ir savi plusi un mīnusi, bet manam dzīvesveidam plusu tomēr ir vairāk,» atzīst Artis Bute. «Protams, krīzes gados bija sastingums, jo mākslu tomēr pērk pēc tam, kad ir nopirkta pārtika un samaksāts par dzīvokli, bet tagad cilvēki atkal pērk mākslas darbus, cits jautājums – par kādu cenu, cik bieži, un kuram pērk, kuram nepērk. Neizbēgami – laiks un apstākļi atsijā māksliniekus. Tik daudzi ik gadu beidz mākslas akadēmiju un mākslas skolas, bet kā nu kuram tas liktenis izveidojas, cik nu katram ir pacietība strādāt un cīnīties, jo bez tā nevar. Protams, Latvija ir maza, arī pirktspējīgās publikas nav tik daudz kā Rietumeiropā, bet citādi Latvijai ir paveicies ar radošiem cilvēkiem, ne tikai glezniecībā, mēs patiešām esam talantīga tauta, cita lieta, ja valsts būtu bagātāka, cilvēki – turīgāki, tad jau būtu labi...»
Tuvojas vasara, un tas nozīmē, ka tuvojas arī laiks, kad Artis Bute atļausies paņemt laiku pats sev, baudīt sauli un brīvību. «Es visražīgāk strādāju ziemā, kad ir auksts un puteņo, kad negribas iet ārā, tad pat nedēļu varu neiziet no mājas. Turklāt slēpotājs neesmu, man bail no traumatiskiem sporta veidiem, jo negribas pazaudēt savas darba spējas, tikai reizumis ziemās atļaujos aizbraukt uz vietām, kur var izbaudīt sauli, tā pirms pāris gadiem kopā ar draudzeni bijām uz Tenerifi, bet citādi... Savukārt vasarās Latvijā ir tik forši, ka negribas nekur skriet.»
Dzimšanas diena tomēr tiks atzīmēta nedēļas nogalē – kopā ar draudzeni Zandu, vecāko dēlu Mārtiņu (36) un viņa ģimeni, kā arī tuvākajiem draugiem. Klāt gan nebūs jaunākā dēla Dāvja (31), «kurš šobrīd ir zemeslodes otrā pusē – Austrālijā, kurp aizbraucis ciemos pie māsīcas un pasveicināt sauli».
Par to, kas patlaban notiek Eiropā, Artis Bute esot informēts, bet emocionāli gan nepieslēdzoties notiekošajam. «Jo ir procesi, ko mēs nevaram ietekmēt. Un kāpēc sevi lieki uztraukt un nervozēt? Jo galu galā tas ietekmē manu mākslu. Turklāt, ja pašam ir sajūta, ka tuvojas pasaules gals, tad arī negribas neko darīt. Nu tā.».