10.aprīļa jubilāre: leģendārā Rīgas Krievu teātra aktrise Ņina Ņeznamova

MĀJĀS. «Kaut kur braukt man vairs īpaši negribas, jo pusgadsimta laikā izbraukāts tik daudz, ka varu teikt – pasauli zinu. Un, lai vai cik daudz un kur brauktu, lai vai ko jaunu uzzinātu, es vairāk saprotu sevi savā zemē. Jo vairāk es iepazīstu pasauli, apbrīnoju un sajūsminos par to, jo vairāk es novērtēju to vietu, kur dzīvoju. Ciemos ir labi, bet mājās vēl labāk,» saka Volgogradas apgabalā dzimusī Ņina Ņeznamova, kas Latvijā dzīvo jau kopš 1963. gada. Par nopelniem tēvzemes labā viņa ir saņēmusi arī Triju Zvaigžņu ordeni © F64

«Cilvēks ir vesels un dzīvo pilnvērtīgu dzīvi tikai tāpēc, ka viņam apkārt ir labestība un laimīgi cilvēki,» uzskata leģendārā Rīgas Krievu teātra aktrise Ņina Ņeznamova, kas šodien, 10. aprīlī, savu 73. dzimšanas dienu atzīmēs kopā ar meitu Ingu un mazdēlu Edgaru (27).

«Man ļoti patīk gatavot kaut ko garšīgu, jo īpaši, ja cienasts paredzēts maniem mīļajiem, bet šoreiz bērni teica, lai nestāvu pie plīts. Manu dzimšanas dienu nolēmām atzīmēt jaunajā indiešu restorānā, kas atrodas netālu no manām mājām Ģertrūdes ielā. Pēdējā laikā manā apkaimē ir savairojušās patīkamas vietiņas, kur jauki pasēdēt, teiksim, man arī ļoti garšo kafija, ko pasniedz netālajā franču kafejnīcā,» stāsta Ņina Ņeznamova un piebilst, ka eksotiskas virtuves pašai patīk kopš tā laika, kad pirms daudziem gadiem bijusi Japānā, tur iemīļojusi Āzijas valstu virtuvi. Mazmazbērnu aktrisei vēl nav, lai gan ļoti gribētos, «kamēr pašai rokas un kājas strādā. Bet mūsdienās jau jaunie cilvēki ir tik ļoti prātīgi – vispirms mācības, tad mācību kredītu atdošana un dzīvesvietas iekārtošana, tikai pēc tam tikai ģimene.» Par bērniem galva nesāpot – meita savulaik pabeigusi tēlniekus, strādājusi Krievu teātrī par dekoratori, arī modes salonos, bet tagad ir sava firmiņa, arī mazdēls jau lielajā dzīvē – pabeidzis Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti, strādā sev tīkamu darbu.

Šajā sezonā Ņinai Ņeznamovai ir vairs tikai viena loma Rīgas Krievu teātrī. «Jau 53. sezonu strādāju teātrī. Rudenī mēs iestudējām izrādi pēc Raiņa un Aspazijas dzejas motīviem. Tajā piedalās dažāda vecuma aktieri, un man tika Aspazija senioru vecumā. Brīnišķīga izrāde par izcilo mākslinieku attiecībām, par mīlestību, par savstarpējo nesaprašanos... Par lomām nevaru sūdzēties – esmu tik daudz spēlējusi tik daudzu brīnišķīgu sieviešu likteņus, ka vairs negribas spēlēt tikai kaut ko. Man nav nekādu kompleksu, ka neesmu kaut ko nospēlējusi, jo mana lomu biogrāfija ir tik plaša, ka pietiktu pat vairākām aktrisēm. Man nav kauns atskatīties. Man vienmēr patikušas tās lomas, kuras veidojot ir interesanti kaut ko pētīt. Tagad, kad izlasu nākamā iestudējuma materiālu, vispirms uzdodu sev jautājumu – vai ir vērts? Jo galu galā 73 gados nevar ēst visu pēc kārtas...» saka aktrise. Tomēr teātrī viņa esot gana bieži, jo ejot skatīties kolēģus izrādēs, kas viņai ir saistošas. Pārāk daudz brīvā laika gan viņai neesot. Aktrise atzīst, ka ļoti daudz laika viņa veltot grāmatu lasīšanai. Nakts vidū varot pamosties, izsliet kāpnes, lai tiktu pie kārotās grāmatas. «Dzīvoklī, kurā es dzīvoju, ir tā sauktā meitas istabiņa, tur man ierīkota bibliotēka, – plaukti gandrīz līdz grieztiem. Atrodu grāmatu, ko varbūt esmu lasījusi skolas gados, un varu lasīt ar tādu baudu, kā izslāpis cilvēks dzer ūdeni. Man pat nepietiek laika, lai paveiktu visu, ko vēlos. Priecājos par tiem cilvēkiem, kas tā vienkārši iziet pastaigāties, bet man tam pietrūkst laika, jo es vienmēr kaut ko daru, man vienmēr ir kāds mērķis, un vienmēr atrodu par ko priecāties, kaut par putniem kanālā, par pirmajām pavasara puķēm... Esmu normāls cilvēks, kam ir arī sava ikdiena. Uz skatuves man jābūt spožai, bet ikdienā nepatīk izcelties cilvēku pūlī, tā ir iespēja man pašai saglabāt sevi,» atzīst Ņina Ņeznamova.



Svarīgākais