Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju (LLMM) plānots atklāt 2021. gada 18. novembrī bijušās Rīgas Preču dzelzceļa stacijas vietā (kvartālā starp Hanzas, Pulkveža Brieža, Skanstes un Sporta ielu). Šobrīd ir sperts solis tuvāk šim notikumam, jo septiņi starptautiskie arhitektu biroji ir izstrādājuši skiču projektus metu konkursam. Nu žūrijai būs jāizvēlas labākais piedāvājums.
Muzeja fonds ir paredzējis veidot LNMM ne tikai kā zināšanu krātuvi, bet arī to ģeneratoru, proti, lai apmeklētājs būtu nevis pasīvs patērētājs, bet aktīvs līdzdalībnieks. Kā galvenie darbības virzieni noteikti izstāžu darbība, kolekcijas veidošana un eksponēšana, pētniecība, izglītības un sociālo programmu īstenošana. Muzeja koncepcija paredz, ka jaunajai ēkai jākļūst par izcilas arhitektūras paraugu un atpazīstamu pilsētas vizītkarti Rīgas viesiem. Būvei jātop, izmantojot vides ilgtspējīgus risinājumus, kas izpelnītos starptautisko interesi un novērtējumu. Lai tā notiktu, šobrīd rīko arhitektūras konkursu, kurā piedalās arhitektu biroji no dažādām valstīm (Lielbritānijas, Dānijas, Somijas, Nīderlandes, Vācijas un ASV), iesaistot darbā arī Latvijas arhitektus.
Kultūras ministre Dace Melbārde pauda gandarījumu piedzīvot šāda mēroga mecenātisma piemēru Latvijas vēsturē. Šā projekta vēriens (tajā paredzēts ieguldīt vismaz 30 miljonus eiro) pierāda, ka ar privātā sektora iesaisti ir iespējams tapt lielām, valstiski nozīmīgām infrastruktūras būvēm. Muzeja izveide esot milzīgs ieguldījums arī Latvijas starptautiskā tēla veidošanā.
LLMM fonda valdes priekšsēdētājs Romans Surnačovs atzina, ka līdz pieteikumu atvēršanai izjutuši tādus kā gaidīšanas svētkus. Lai arī plašākai publikai būtu iespēja iepazīties ar arhitektu vīzijām, meti prezentēti ne vien konkursa žūrijai, bet arī citiem profesionāļiem, studentiem un mākslas kopienai.
Savukārt konkursa vadītājs Malkolms Redings uzteica rezultātu, uzsverot, ka ir tapuši augstas kvalitātes darbi un žūrijai tagad jāpieņem smags lēmums, kuru tad atzīs par uzvarētāju.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, kura arī bija klāt projektu prezentācijā, atzinīgi novērtēja šādu publisku iepazīstināšanu, norādot, ka «muzejs ir publiska telpa, kas tiek veidota sabiedrības vajadzībām». Pašlaik viņa vēl atturas izcelt kādu atsevišķu arhitektu piedāvājumu, jo neesot tik pamatīgi iepazinusies ar visiem metiem. Bet, nenoliedzami, redzētais esot saistošs ne tikai profesionāļiem, bet arī lietotājiem. Projekti šķietot interesanti, kvalitatīvi, ļoti pārdomāti, kas tik pamatīgi izstrādāti, pateicoties arī ļoti skaidri noteiktajam arhitektūras plānošanas uzdevumam. Jāņem vērā, ka tā vēl ir tikai skiču stadija un gala variantu noteiks ne tikai vizuālā pievilcība, bet arī citi parametri, piemēram, kā iezīmējas zonējums, telpu izvietojums un arī loģistika, kas ir būtiska šāda veida muzejiem.
Arī uzņēmējs Māris Gailis uzskata, ka šāds pasākums ir ārkārtīgi vērtīgs latviešu arhitektu skolai: «Tas tiešām ir labi noorganizēts konkurss, pieaicinot starptautiski labi zināmus arhitektus. Domāju, ka te tiešām būs no kā atlasīt. Tādu super līderi es gan neredzēju, bet no septiņiem esmu trīs sev interesantākos noskatījis. Taču, lai noteiktu, kurš no tiem būtu labākais, noteikti jāizanalizē krietni nopietni.» Kas viņu patiesi visā šajā notikumā iepriecinājis, ka tas viss top, pateicoties mecenātismam, kas pēckara vēsturē esot pirmais visnopietnākais. «Fonds ir nopietni pieķēries šai lietai, tāpēc ir cerība, ka mums beidzot būs savs Laikmetīgās mākslas muzejs,» teica M. Gailis.