Jau otro gadu Latvijā norisināsies Starptautiskais romu kultūras festivāls Roma World, kas arī šogad turpinās iepazīstināt un pārsteigt skatītājus ar pasaulē slaveniem romu (čigānu) mūziķiem no 16 valstīm.
18., 19. un 20. augustā uz Dzintaru koncertzāles skatuves nāks orķestri un solisti no Spānijas, Francijas, Itālijas, Čehijas, Balkānu valstīm, Krievijas, Ukrainas, Moldovas, Lietuvas. Skanēs flamenko, čigānu džezs, Balkānu brass, tarafs, čigānu fanks, pops, romances un vēl citu virzienu un žanru mūzika, kas radusies muzikāli īpaši talantīgās čigānu tautas un citu kultūru savstarpējā ietekmē. 18. augustā uzstāsies Pitingo - slavens Spānijas latino soula un flamenko dziedātājs, pasaulē plaši pazīstams ar dziesmu Killing me softly with this song. Jau otro reizi Dzintaros dzirdēsim virtuozo džeza ģitāristu Čavalo Šmitu no Francijas. Ļoti nopietni festivālam gatavojoties un vareni krāšņu dziesmu un deju uzvedumu piesolījis Maskavas teātris Romen. No ASV atbrauks un festivālā piedalīsies septiņstīgu ģitārists Vadims Kolpakovs, kura trio 2009. gadā kopā ar Madonnu ceļoja pa pasauli koncertturnejā Sticky&Sweet.
Romu kultūras festivāla spožākos mirkļus savās programmās izmantos mūzikas kanāls Mezzo, kam ir milzīga auditorija vairāk nekā 50 valstīs. Latvijā koncertus tiešraidē rādīs TV24.
Starptautiskās Romu apvienības (International Romani Union (IRU)) prezidents, Latvijas Čigānu nacionālās kultūras biedrības priekšsēdētājs Normunds Rudevičs Neatkarīgajai pastāstīja, ka kultūras festivāla laikā IRU organizējusi arī citas norises.
«Šogad godinām savus vecos cilvēkus, kas pārdzīvojuši Otro pasaules kara romu holokaustu. Daudz viņu nav palicis,» sacīja N. Rudevičs. Uz Dzintariem uzlūgti aptuveni 100 romu tautības cilvēku no Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas un citām valstīm, kas dzimuši līdz 1945. gadam. Viņi varēs baudīt festivāla koncertus un atpūtu Jūrmalas sanatorijās, tiksies ar jauniešiem no dažādām valstīm. N. Rudevičs cer, ka šā pasākuma laikā nodibināsies kāda romu senioru biedrība, kādas līdz šim nav bijis. Tad zem IRU patronāžas šī biedrība varētu vieglāk runāt par romu problēmām, informēt, kāda tieši palīdzība nepieciešama. Berlīnes (Vācija) fonds EVZ šogad īsteno speciālas programmas romiem, un IRU sadarbībā ar Sarkano Krustu tuvākajā laikā iesniegs šim fondam projektu, lai varētu palīdzēt vecāka gadagājuma tautiešiem.
Romu kultūras festivāla laikā plānots intervēt holokaustu pārdzīvojušos, lai izveidotu audio un video cilvēkarhīvu, kura materiālus nākotnē varēs radoši izmantot vēstures pētnieki, literāti, kinodokumentālisti. Dzīvie liecinieki tiks iztaujāti arī par tādu romiem būtisku un liktenīgu notikumu kā 1956. gada PSRS varas iestāžu lēmumu aizliegt romiem klejot. Tas pilnībā izmainīja romu dzīves ritu. «Šīs tēmas ir nopietnas, īpaši aktuālas tās kļūst tagad, kad pasaulē risinās satraucoši notikumi - bēgļu krīze, kari, terors. Jaunajām paaudzēm jāzina, kā kari un cietsirdība atsaucās uz cilvēku dzīvi, kā cieta gan tie, kurus vajāja, gan kara zaudētāji, gan uzvarētāji,» uzskata N. Rudevičs.