Deju lieluzveduma autori gatavi kompromisam

ATBALSTA. Deju lieluzveduma Māras zeme koncepcijas autori var turpināt darbu pie tās īstenošanas, ir pārliecināts Dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs, diriģents Romāns Vanags (pirmais no labās) un Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte. Šobrīd autoru komanda, kurā ir arī horeogrāfs Jānis Purviņš (otrais no kreisās) un režisors Elmārs Seņkovs, strādā pie repertuāra, muzikālā materiāla un tērpu vīzijas pilnveide © F64

Deju lieluzveduma Māras zeme mākslinieciskās koncepcijas veidotāji ir apņēmības pilni turpināt darbu pie vīzijas, taču ir gatavi arī kompromisam. Patlaban vēl tiek meklēts risinājums tērpiem, pamatā izmantojot esošos, bet «vajadzīgos aksesuārus» paredzot segt no svētku budžeta. Tiks izvērtēts arī muzikālais materiāls, pieaicinot trīs ekspertus vai piesaistot muzikālo vadītāju.

Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā padome ir pārliecināta, ka deju lieluzveduma Māras zeme koncepcijas autori var turpināt darbu pie tās īstenošanas. Tas, ka pastāv viedokļu daudzveidība, esot normāli, pēc padomes sēdes žurnālistiem teica Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte, aicinot visus uz dialogu, jo dziesmu un deju svētku tradīcija ir kopdarbs. Viņa arī norādīja, ka saņemtas 28 kolektīvu atbalsta vēstules mākslinieciskajai komandai. Savukārt vēstule, kurā pausts pretējs viedoklis, vēl šobrīd nav saņemta, lai gan ir izskanējusi informācija, ka tāda tiek gatavota. S. Pujāte gan akcentēja, ka līdz šim sabiedrisko organizāciju pārstāvji nav izmantojuši iespēju pieteikt savus pārstāvjus deju konsultatīvajā padomē, kur tad varētu konstruktīvāk paust savus iebildumus vai ierosinājumus.

Padomes priekšsēdētājs Romāns Vanags uzsvēra, ka ir ieguldīts milzīgs komandas un praktiskais darbs un tas ir noteikti jārespektē. Mākslinieciskā komanda esot stingra savos uzskatos, par ko R. Vanags viņus cienot, taču cerot, ka viņi ņems vērā arī padomes locekļu ieteikumus un kompromiss tiks panākts. Tāpat viņš ticot, ka tie būs tādi dziesmu un deju svētki, ko «mēs pēc tam atcerēsimies ar lielu prieku un baudu».

Uzveduma mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš atklāja, ka pie koncepcijas strādāts jau divus gadus un ar to iepazīstināti nozares profesionāļi un dejotāji. Uzvedums būšot kas ļoti īpašs un nedaudz citāds nekā līdz šim, tomēr tas atbilstot deju svētku tradīcijām. Patlaban ir izveidots repertuāra projekts, un pēc skatēm pavasarī tiks izdarītas izmaiņas, jo tad būšot «labāk redzamas veiksmes un neveiksmes». Tas nozīmē, ka vēl līdz rudenim notiks precizējumi un tiks ietvertas «kādas jaunas vēsmas».

Esot trīs punkti, pie kuriem autoru komanda ļoti nopietni strādā. Viens no tiem: tērpi pirmajai daļai, kurā tiks izstāstīti 12.-13. gadsimta notikumi. To mēģināšot risināt ar deju kolektīvu esošajiem tērpiem, bet papildu aksesuāru iegādei nauda tiks meklēta svētku budžetā. Savukārt 2., 3. un 4. daļa tiks izdejota novadu tautas tērpos. Tāpat vēl tiks vērtēts deju muzikālais pavadījums. Šobrīd visām dejām ir izveidoti ieraksti, taču arī te vēl būšot izmaiņas. Mākslinieciskajai grupai ir doma aicināt palīgā trīs profesionālus mūzikas ekspertus, kuri varētu izanalizēt aranžējumus. Runājot par repertuāru, tuvākajā laikā reģionu virsvadītāji tikšot informēti par skatēm. Tajās atšķirībā no iepriekšējām būs arī izmaiņas, proti, deju kolektīviem tiks ļauts izpildīt divas pašu izvēlētas dejas. J. Purviņš akcentēja, ka kopumā ir ieplānotas 28 dejas (20 autoru), 12 no tām ir jau iepriekš radītas dejas. Vēl gan visas dejas neesot atrastas.

Uzveduma režisors Elmārs Seņkovs pauda, ka katrai jaunradei ir savi izaicinājumi un komanda esot gatava uzklausīt kritiku, bet neatlaidīgi turpināšot turēties pie savas vīzijas: «Deju lieluzvedums tiek veidots par latviešu tautu, un tā ir vecāka par simt gadiem. Ir būtiski saprast, ka nerunāsim tikai par šo posmu. Svarīgi runāt par to, kas mēs esam, kā esam veidojušies, ka, par spīti grūtajiem vēstures notikumiem, esam izdzīvojuši un joprojām esam.».



Svarīgākais