Ķīnas finanšu ekspansija apdraud arī Eiropu

© Neatkarīgā

Pēdējie nu jau vairāki gadu desmiti pasaulē iezīmējušies ar aizvien izteiktāku Ķīnas ekonomiskās ietekmes pieaugumu, ko varam labi redzēt gan Āfrikā, gan tepat Eiropā Balkānu valstīs vai kaimiņos esošajā Baltkrievijā. Nereti šī Ķīnas ietekme un tā dēvētā investīciju ienākšana ne tikai sarežģī valstu finanses, bet rada jau pamanāmu kaitējumu arī vietējiem iedzīvotājiem.

Tā tas ir Āfrikā, kur vietējie var tikt padzīti no savas zemes, vai kalnrūpniecības nozarē Serbijā, kuras rezultāts ir gan augsts vides piesārņojums, gan ēku deformācija iežu spridzināšanas dēļ. Likumsakarīgi, ka neko daudz savu interešu aizsardzībā vietējie panākt nevar. Tomēr, iespējams, daudz plašāka mēroga problēmas var sagādāt Ķīnas finanšu dominance. Daudziem aizvien lielākas bažas sagādā fakts, ka Ķīnas bankas aizvien vairāk nokļūst dažādu topu augšgalos, jo valda uzskats - kas kontrolē naudu, tas kontrolē arī ekonomiku un tās finansēšanu. Tas, vai šīm bažām ir pamats un nākotnē mēs varētu nonākt aizvien lielākā iedzīvotāju skaita ziņā vadošās valsts atkarībā, ir visai atklāts jautājums.

Kādā "S&P Global Market Intelligence" publicētajā banku reitingu tabulā, kas datējams ar šā gada pirmo ceturksni, ir redzams, ka četru vadošo pasaules banku mājvieta ir Ķīna un tikai piektajā vietā ierindojās ASV "JP Morgan", kas viena ceturkšņa ietvaros reitingā ir pakāpusies par vienu vietu, aiz sevis aizvirzot Japānas "Mitsubishi UFJ Financial Group". No minētā reitinga izriet, ka Ķīnas banku aktīvu apjoms veido trešdaļu no 100 pasaules lielāko banku kopējiem aktīviem, un tas ir aptuveni divtik vairāk nekā ASV bankām. Tomēr galveno satraukumu, iespējams, var sagādāt atziņa, ka lielo banku reitingā pārāk labi neklājas Eiropas bankām. Tādas finanšu metropoles kā Lielbritānija daļa šajā pīrāgā tika lēsta vien ap 8%, bet Francijas tuvu 11%.

Eiropas pagurums

Saskaņā ar “S&P Global Market Intelligence” datiem, 26 no 37 Eiropas aizdevējiem pasaules 100 lielāko banku sarakstā 2021. gada beigās ir noslīdējuši uz leju par vienu līdz deviņām pakāpēm, salīdzinot ar gadu iepriekš. Visu sarakstā iekļauto Eiropas banku kopējie aktīvi 2021. gadā saruka par 2,16% līdz 36,890 triljoniem ASV dolāru, salīdzinot ar 37,707 triljoniem ASV dolāru gadu iepriekš. Tiesa, te pētījumu autoru secinājumiem ir jāpievieno piebilde par ASV dolāra kursa pieaugumu pret eiro, līdz ar to, rēķinot eiro izteiksmē, aktīvu samazinājums var izpalikt.

Pētījumā tiek norādīts, ka dažu Eiropas aizdevēju bilances saruka pēc tam, kad tika samazinātas operacionālajā konkurencē ar lielākajiem ASV aizdevējiem. Piemēram, Spānijas "Banco Bilbao Vizcaya Argentaria SA" noslīdēja par vienu vietu uz 47. vietu pēc tam, kad tika pārdots uzņēmums ar 639 filiālēm ASV ar aptuveni 103 miljardu dolāru kopējiem aktīviem. Tomēr "HSBC Holdings PLC" saglabāja savu pozīciju un aktīvu apjomu, jo tā virzība uz Āzijas kapitāla pārvaldīšanas biznesu palīdzēja kompensēt tās mazumtirdzniecības banku operāciju pārdošanas ietekmi ASV un Francijā. Tiesa, līdztekus aktīvu skaitļu apjomiem ir jānorāda jau uz gadu desmitiem ieilgušo Eiropas ekonomikas smagnējumu, kas rada grūtības vispār tikt pie kaut cik nopietnas izaugsmes. Ir valstis, piemēram, Itālija, kur ekonomikas apjoms jau gadiem ilgi stāv uz vietas, taču parādu kalns aug. Tas nozīmē, ka arī nākotnes attīstības iespējas jau ir iedragātas patlaban, un iemesls tam bija kādreizējā banku tiekšanās pēc lielākas peļņas un kredītu dāsnas dāļāšanas.

Duālā ietekme

Tiesa gan, tāda pati iedragāšana patlaban notiek arī Ķīnā, kuras kopējo parādu apjomu neviens vairs īsti nevar uzskaitīt. Pirms pāris gadiem tika lēsts, ka tas pārsniedz trīs šīs valsts ekonomikas apjomus, un šis skaitlis, visticamāk, turpina pieaugt. Tas nozīmē, ka kaut kad šajā desmitgadē arī ķīniešu finansiālās iespējas būs iedragātas lielās parādu nastas dēļ. Taču vēl viena būtiska nianse ir tā, ka Ķīna ir ļoti liels investors arī ārpus valsts robežām, piemēram, ir liels ASV obligāciju turētājs. Tas nozīmē, ka potenciālās parādu krīzes ugunsgrēku valsts iekšienē ir iespēja apdzēst ar ārpus valsts izvietoto aktīvu migrāciju atpakaļ mājup, kas gan vienlaikus varētu mazināt Ķīnas ietekmi, taču, no otras puses, kļūt par jaunu satricinājumu iemesliem Rietumu finanšu tirgos. Vienlaikus tas uz kādu laiku var mazināt Ķīnas finansiālo ietekmi pasaulē.

Briesmas uzglūn dažādi

Ja kopumā runājam par Eiropas, Ziemeļamerikas vai citu “Rietumu telpā” esošu tautsaimniecību finansēšanu, tad tiešā veidā diezin vai būtu jābaidās no tā, ka nonāksim Ķīnas atkarībā. Tas tāpēc, ka ekonomikas finansēšanai mums pietiek savas naudas un pat paliek pāri. Dažu pašreizējo finanšu nedienu iemesls ir tieši saistīts ar to, ka naudas bija vairāk, nekā tautsaimniecība varēja absorbēt, un tādējādi radās cenu burbuļi vērtspapīru un preču biržās, kā arī nekustamā īpašuma tirgū, bet aizdevumu procentu likmes tagad no neadekvātiem vēsturiskiem minimumiem strauji kāpj, radot jaunus ekonomikas riskus. Sekas tam vēl nav zināmas, taču tas diezin vai izraisīs Ķīnas finanšu sektora ietekmi Rietumos, ko gan nevaram teikt par aktīvu pārņemšanu, kā rezultātā ne viens vien eiropiešu zīmols vairs nepieder pašiem eiropiešiem.

Savukārt, ja runājam par ekonomikas kreditēšanu, tad tas, ka Ķīna neizdarīs neko šeit, nenozīmē, ka tā kaut ko nesagandēs trešajās pasaules valstīs. Ķīnas finansiālās ietekmes pieaugums uz Eiropu gan, visticamāk, būs pastarpināts. Šeit jāatceras, ka tieši šīs valstis ir ar lielāko resursu bāzi un, pieaugot Ķīnas dominancei, Eiropai varētu aiziet gar degunu gan vērtīgi izejvielu kontrakti, gan noieta tirgi. Piemēram, attiecībā uz Eiropas “zaļo kursu” fosilā kurināmā vietā nākotnē daudz lielāka loma varētu būt atomenerģijai. Lieki teikt, ka pašai Eiropai kodolenerģijas izejvielu ziņā nav ar ko ļoti lepoties, turklāt reģionā urāna ieguvēju skaits tendēts sarukt. Šeit galvenā noteicošā loma ir Kazahstānai, kuras durvis Ķīna patlaban cenšas pavērt aizvien plašāk. Tādējādi pieaug Eiropas atkarība no pārejas ekonomikas valstīm, taču, ja tās nonāks aizvien lielākā Ķīnas ietekmē, tad arī mūsu reģiona atkarība no šīs valsts pieaugs.

Šis ir tikai viens no piemēriem Ķīnas finanšu ekspansijas varbūtējām blaknēm, un, ja turpināsies kā līdz šim, Rietumiem var nākties sadzīvot ar ļoti nepatīkamām atskārsmēm, kad līdzīgi kā gadījumā ar Vācijas attieksmi pret Ukrainu, sākoties Krievijas iebrukumam, cīņā par peļņas saglabāšanu demokrātijai un cilvēktiesībām atkal var būt otršķirīga loma. Jāšaubās, ka finanšu konkurencē trešās pasaules valstīs Eiropai izdotos pārspēt Ķīnu, taču, minimizējot potenciālās blaknes, tai ir iespēja aktīvāk strādāt, lai mazinātu savu enerģētisko un citu izejvielu atkarību no dažādiem problemātiskajiem pasaules reģioniem.

Ekonomika

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais