Jura Žagara vadītais Cēsu Mākslas festivāls apmeklētājus gaida no 15. jūlija līdz 19. augustam
«Ar katru gadu kļūst grūtāk rīkot festivālu, jo kultūras telpa Latvijā kļūst blīvāka, tāpēc ir jāpiedāvā kaut kas patiešām unikāls,» uzskata Juris Žagars, kura vadītais Cēsu Mākslas festivāls savus apmeklētājus šogad gaida no 15. jūlija līdz 19. augustam.
Sestdien, 15. jūlijā, Cēsu Mākslas festivāls tiks atklāts ar harismātiskā sitaminstrumentālistu ansambļa Perpetuum ritmico koncertu īpaši izvēlētā vietā pie Ērgļu klintīm, kur mūziķiem būs speciāli izbūvēta platforma Gaujas vidū, bet skatītāju sēdvietas atradīsies upes krastā. Pēc koncerta notiks pirmais kino seanss programmā Upe, ko var apzīmēt arī kā «kinoteātris uz ūdens». Šā gada kino programma piedāvās četrus neparastus skatījumus, kas visi ir saistīti ar upi, pirmajā seansā tiks izrādīta 1934. gadā tapusī un īpaši šim projektam digitāli atjaunotā latviešu dokumentālā filma Gauja, kas, protams, ir arī unikāls kultūrvēsturisks dokuments. Šo projektu, kas ir jaunums festivāla tradicionālajā programmā, tā direktors Juris Žagars uzskata par tādu, kura dēļ ir vērts kaut reizi atbraukt uz šā gada festivālu.
Ir ierasts, ka Cēsu Mākslas festivālā katru gadu tiek piedāvāta laikmetīgās mākslas programma, bet šogad nāksies iztikt bez tās. Jura Žagara skaidrojums ir vienkāršs: «Desmit gadus laikmetīgās mākslas izstādes tika rīkotas Cēsu alus brūzī, bet mums tur kļūst par šauru. Šogad festivālā vizuālā māksla «ievelk elpu» un piedāvā jaunu projektu - mazo laikmetīgās mākslas skolu vasaras vakariem. Šogad mēs runāsim par laikmetīgo mākslu, tāpēc saku - šovasar uz Cēsīm jābrauc tāpēc, lai neredzētu mākslu, bet dzirdētu par to.» Cikls sniegs ieskatu laikmetīgās kultūras procesos un atspoguļos izcilākās personības.
Par festivāla centrālo notikumu tā direktors uzskata pasaulslavenā argentīniešu komponista, vairāku Frānsisa Forda Kopolas filmu mūzikas autora Osvaldo Golihova flamenko operas Ainadamar iestudējumu, kas 5. augustā tiks izrādīts Cēsu Pils parka estrādē. «Bezgalīgi skaista mūzika un reizē - ļoti vienkārši saprotama,» - tā šo darbu raksturo Juris Žagars. Golihova opera guvusi grandiozus panākumus lielākajos ASV opernamos, kā arī Austrālijā, Spānijā un citviet pasaulē. 2006. gadā šī opera ieguva Grammy balvu kā labākais mūsdienu klasiskās mūzikas sacerējums. Opera Ainadamar (no arābu valodas - «asaru avots») ir kaislīgs un dramatisks stāsts par rakstnieku Federiko Garsiju Lorku un aktrisi Margaritu Širgu. Galvenās lomas atveidos Marina Pardo, kas Lorkas lomu dziedājusi Spānijas pirmuzvedumā un pēc tam ar lieliem panākumiem piedalījusies Filadelfijas operas iestudējumā, kā arī Marija InohosaMontenegro un Alfrēdo Tehada; uzvedumā piedalīsies arī Latvijas solisti. Rīkotājiem nav bažu par to, ka flamenko opera varētu būt pārāk eksotisks piedāvājums skatītājiem. «Mūsu sabiedrībai ir klišejisks priekšstats par flamenko, proti, flamenko ir tas, kur kāds dejo, sitot papēžus pret zemi. Ainadamar ir īsta opera, īsta klasiskā mūzika, tikai - flamenko intonācijās, un tas ir ārkārtīgi interesants salikums. Tajā pašā laikā - šī opera nav klasiska mūsdienu mūzika, ko varētu būt grūti saprast,» stāsta Juris Žagars. «Pieredze rāda, ka pasākumi pils parkā parasti ir labi apmeklēti. Tātad cilvēkiem pasākums - brīvdabā klausīties klasisko mūziku - ir kļuvis par vasaras obligātu nepieciešamību, un tas tikai liecina, ka latvieši reizēm ir kulturālāki par daudziem citiem.»
Festivāla direktors gan atzīst, ka ar katru gadu kļūst grūtāk rīkot festivālu, jo kultūras telpa Latvijā kļūst blīvāka - ir radušies daudzi labi festivāli un pasākumi, ar kuriem nu ir jākonkurē. «Kādreiz Cēsīs nebija koncertzāles, tāpēc, piemēram, ja uz Cēsīm atvedām simfoniskā orķestra koncertu, tas jau bija notikums; nebija festivāla Sensus, arī Sansusī, nebija atjaunota Dzintaru vēsturiskā koncertzāle, un nebija Jūrmalas festivāla, nebija uzcelta koncertzāle Liepājā, mums bija vieglāk valdīt šajā segmentā, bet tagad ir grūtāk, ir jāpiedāvā kaut kas patiešām unikāls. Un ar katru gadu ir grūtāk atrast unikālo. Tomēr jau tagad varu pateikt, ka mums jau ir lieli plāni nākamajam gadam, tādi, kādu nav bijis visā Cēsu Mākslas festivāla pastāvēšanas laikā.».