Mežaparka Lielā estrāde – ne tikai Dziesmu svētkiem
Pašlaik Mežaparka Lielajā estrādē notiek celtniecība skatītāju daļā, un vienlaikus tiek izstrādāts arī otrās kārtas tehniskais projekts, kas paredz skatuves un tās palīgtelpu pilnīgu pārbūvi. Šobrīd viens no aktuālākajiem jautājumiem: kā izmantot šo objektu, lai tas būtu apdzīvots visu gadu. Projekta autori saredz tajā vietu, kur tiek rīkotas izstādes, korporatīvie pasākumi, kā arī ir telpas pastāvīgajai ekspozīcijai, kurā būtu apkopoti materiāli par Dziesmu svētkiem.
Būtiski ir padarīt Lielo estrādi pieejamu ne tikai Dziesmu svētku laikā, bet lai tā kļūtu par «kultūras un izklaides dzīves galamērķi». Kompleksam jātop dzīvam! Rīgas domes (RD) Īpašuma komitejas sēdē uzsvēra viens no projekta autoriem Austris Mailītis. Pretējā gadījumā Dziesmu svētku muzejam vai pastāvīgajai ekspozīcijai un izstādēm būs maza atdeve. Arī citi klātesošie atbalstīja domu, ka noteikti vajadzēs pievērst uzmanību šīs vietas reklamēšanai un iestrādāšanai tūrisma maršrutos. Tāpat šādai vietai, kas ir no pilsētas centra attālāk, jābūt maksimāli labi aprīkotai, lai pasākumu rīkotāji būtu ieinteresēti to izmantot. Līdzīgi, kā tas ir Tallinas Dziesmu svētku estrādē, kur tam pamatīgi ticis piestrādāts un kas arī devis labus augļus. Bažas jau ierasti izskanēja par autostāvvietām un piekļuvi. Patlaban gan tiek veidots ceļš, kas paredzēts tehniskā nodrošinājuma piegādei. Jo lielā stāvvieta var uzņemt 300 automašīnu, bet vēl dažus desmitus VIP auto varēs novietot pie ēkas. Tāpat izskanēja pamudinājums piestrādāt pie akustiskā un tehniskā risinājuma. Nereti arhitekti lielāku uzmanību pievēršot estētikai un labiekārtošanai, bet mazāk domājot par digitalizācijas laikmeta prasībām - kabeļiem, jaudām. Lai neesot tā kā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur visu nes pa centrālajām durvīm, kas ir ļoti neērti, rīkojot, piemēram, lielus pasākumus, kā tas bija NATO konferences laikā. Uzstādījums, ka bibliotēka netiks izmantota tik vērienīgiem sarīkojumiem, neesot piepildījies.
Iepazīstinot ar jaunajā estrādē plānoto telpu izvietojumu un izlietojumu, otrs projekta autors Juris Poga uzsvēra, ka iegūtas telpas ne tikai koriem, bet arī dažādiem pasākumiem. Tiek piedāvāts izveidot divas ekspozīciju zāles, katru no tām ar ietilpību 460 cilvēku. Lai skaņu izolācija tajās būtu labāka, tiek apsvērts izveidot dubultās sienas. Ir arī vēl neatrisinātas problēmas, piemēram, par grīdas klājumu - ja izvēlas betonu, tas ir neērts lietošanā, jo tas ļoti smērējas, par ko esot pārliecinājušies Nacionālajā mākslas muzejā, kur ir izmantots tieši šāds segums. Tāpat jārisina jautājums par apgaismojumu, jo abās zālēs «saule neiespīd nemaz», skaidroja J. Poga. Jāņem arī vērā, ka tur būs vēsi arī vasarā. Apkure (šķeldas katls) šajā objektā plānota autonoma - pamatā tā tiks nodrošināta ar sildelementiem, kas iestrādāti grīdā.
No ekspozīciju zālēm varēs nokļūt ātrijā, kurš būs izmantojams korporatīvo pasākumu rīkošanai. Šī telpa varēs uzņemt kopumā 880 cilvēku. Savukārt šajā telpā būs jādomā par aptumšošanas iespēju, kas dienas laikā varētu būt vajadzīga. Ne zālēs, ne šajā vietā notiekošais netraucēs cits citam, jo ieejas uz tām ir autonomas, savukārt ģērbtuves izvietotas pagrabstāvā. «Kombinācijas var būt dažādas, un te varēs nodrošināt pat ēdināšanu,» sacīja J. Poga. Tāpat ēkā būs vieta virknei palīgtelpu, diviem publiskajiem tualešu blokiem, virtuvei, kurā būs nodrošināts minimālais aprīkojums. Ir arī kāpņu telpas ar palieliem liftiem, lai tie varētu nogādāt māksliniekiem nepieciešamās kravas.
RD vicemērs Andris Ameriks gan piebremzēja arhitektu domu lidojumu, atgādinādams būvniecības finansiālo pusi. Esot jādomā, cik augstu to latiņu celt. Ja sākotnējie aprēķini visam objektam kopumā bijuši 44 miljonu eiro apmērā, tad jau tagad pirmajā kārtā izlietoti vairāk nekā 30 miljonu eiro. Vai no palikušajiem 14 miljoniem varēs uzcelt jauno estrādi? Jāpiebilst, ka izskanējis skaitlis 77 miljoni eiro, kas varētu būt nepieciešami visa projekta īstenošanai.