Autoratlīdzības - jautājumu vairāk nekā atbilžu

Pēdējo nedēļu laikā radošajā vidē pieaug satraukums par iespējamajām izmaiņām nodokļu likmēs, kas skar autoratlīdzības saņēmējus. Vairākums radošo cilvēku piekrīt un saprot, ka par savu pensiju katram jārūpējas pašam, tāpēc sākotnējā ziņa par to, ka 5% no autoratlīdzības ar nākamo gadu aizies pensiju fondā nevienu īpaši neuztrauca pat tad, ja tai līdzi nāca apziņa – ka cilvēki saņems uz rokas mazāk. Drīzāk jau uztraukums bija par to, vai valsts šo pensiju fondu atkal kaut kur nenopļekās, bāžot ciet kārtējās Parex bankas vai Liepājas metalurga radītos caurumus, un vai to neiegrūdīs kādā vienus zaudējumus radošā pensiju fondā. Tomēr tajā brīdī, kad sākotnēji cerīgā informācija medijos sāka pamatīgi nesaskanēt ar procentu likmēm un plāniem, kas bija dzimuši kaut kur Labklājības un Finanšu ministriju dzīlēs, gaisā uzvirmoja pamatīga gruzduma smaka. Šīs zemdegas ir krietni nopietnākas par tām, kādas valdīja laikā pirms slavenā rakstnieču dumpja, jo šoreiz izmaiņas skar pilnīgi visus, sākot no komponistiem, beidzot ar grafiķiem.

Situācijas nopietnību labi parāda Zigmara Liepiņa intervija Elitai Veidemanei Neatkarīgajā, kuru kā karstu ogli pārtvēra citi Latvijas mediji. Tikpat nopietni trauksmes zvani ieskanējās 15. septembra Henrietes Verhoustinskas veidotajā Kultūršokā (LTV1). Uztraukušies ir gan sirmi klasiķi, gan mākslinieki spēku pilnbriedā. Jautājumi ir, bet atbilžu nav. Radošie ir sašutuši par divām lietām: par to, ka ierēdņi, kas nodarbojās ar autoratlīdzības nodokļu reformēšanu, publiski pauda vienu, bet tagad atklātībā uzpeld gluži kas cits; par to, ka tūlīt beigsies pēdējais termiņš Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) projektu konkursā, bet nav saprotams, kā šos projektus noformēt tā, lai pēc tam neprognozējamu nodokļu likmju izmaiņu dēļ nebūtu jāpiemaksā papildu summas no savas kabatas. Būtībā šis ir viens no gadījumiem, kad konflikts veidojas šķietami ne no kā.

Latvijas Radošo Savienību padome (LRSP) ir organizācija, kas jau gadiem dara lielu, neredzamu un bieži vien nepateicīgu darbu, komunikācijā ar politiķiem un ierēdniecību cenšoties panākt radošajiem izdevīgākus lēmumus. Saruna ar LRSP valdes priekšsēdētāju Daci Bluķi varbūt arī nesaliks visus punktus uz i, tomēr, tā ieskicē aktuālo situāciju, kurā nezināmo joprojām ir pietiekami daudz.

- Kāpēc bija un vai bija nepieciešamas izmaiņas autoratlīdzības nodokļu lietā? Nodokļi jāmaksā visiem, vai varbūt autoratlīdzības saņēmēji paši teica, ka ir ar mieru nelielu nodokli pensijai maksāt?

- Jau gadiem notiek diskusija par dažādu nozaru mākslinieku, kas lielākoties savus ienākumus gūst no autoratlīdzībām, sociālo nodrošinājumu. Šie cilvēki ir praktiski neaizsargāti, iestājoties pensijas vecumam, bezdarba gadījumā, iestājoties invaliditātei u. c. gadījumos, jo par viņiem nav veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Skatījāmies arī citu valstu pieredzi, un tās ir dažādas. Skandināvijas zemēs ir tendence maksāt visus nodokļus no jebkuriem ienākumiem, citur autoratlīdzībām līdzīgi ienākumi ir ar nodokļu atvieglojumiem. Diskutējām arī par to, ja vienā dienā autoratlīdzību apliks ar pilnu VSAOI (valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu likme) slogu, tas būs smags finansiāls trieciens gan autoriem, gan autoru darbu patērētājiem, jo attiecīgi palielināsies autora darba izmaksas.

Dizaineru, tulkotāju, fonogrammu veidotāju pakalpojums kļūs dārgāks, un tas ietekmēs pa ķēdīti virkni tālākus procesus. Šobrīd likumā pieņemtā norma, ka 5% no autoratlīdzības tiek iemaksāti pensijas fondā, vienlaikus samazinot ienākuma nodokļa likmi, ir labs sākums tam, lai radošām personām sāktu veidoties kāds uzkrājums vai papildinājums vismaz pensijai. Šie 5% maz ietekmē neto summu, ko aktieris vai mūziķis, vai rakstnieks saņems par savu darbu, taču ir labs rīks pensijas uzkrājuma veidošanai ilgtermiņā.

- No sākuma viss šķita noritam sekmīgi. Virsraksti vasaras pusē ziņoja par 5% nodokļu atskaitījumiem iespējamajā pensiju fondā. Debates medijos un sociālajos tīklos bija tikai par to, kurā pensiju līmenī. Vai kaut kas liecināja, ka līdzās šīm publiski apspriestajām pārmaiņām nāk līdzi arī citas - publiski nepaustas?

- Par to nekas neliecināja. Jāatzīmē, ka atbildīgās instances ļoti detalizēti un rūpīgi skaidroja, kā 5% iemaksas no autoratlīdzības pensiju fondā ietekmēs bruto un neto summas. Skatot šīs iemaksas kopā ar IIN (iedzīvotāju ienākuma nodoklis) samazinājumu un autora izdevumiem, kas netiek aplikti ar IIN, tad aprēķini rādīja, ka, piemēram, komponists 2018. gadā neto (uz rokas) saņemtu uz katriem 100 eiro par 3,2 eiro mazāk. Savukārt pensijas uzkrājumā no katriem 100 eiro aizietu pieci eiro. Rakstnieks vai tulkotājs attiecīgi no katriem 100 eiro saņemtu 2,45 mazāk par labu piecu eiro uzkrājumam pensiju fondā.

Tā kā Kultūras ministrijas un Finanšu ministrijas viens no nākamajiem uzdevumiem ir mainīt arī Ministru kabineta noteikumus par autoru izdevumiem, tos palielinot līdz 50%. Tādi rodas, piemēram, mūziķi pērk instrumentus, kas dažkārt ir labas automašīnas vērtībā, mākslinieki pērk krāsas, audeklus un citus materiālus, fotogrāfi un filmētāji - pērk savu darba tehniku. Palielinot šo ar IIN neapliekamo summu, neto atalgojums, ko autors reāli saņemtu ar visām pensiju apdrošināšanas iemaksām, pat būtu par dažiem eiro lielāks, nekā tas ir šobrīd.

Pārsteigumu sagādāja VID (Valsts ieņēmumu dienesta) publicētie metodiskie norādījumi autoratlīdzības saņēmējiem, ka ar nākamo gadu ļoti būtiski mainīsies viņu finansiālā situācija. Autoram, ja tas saņems autoratlīdzībā summu, kas pārsniedz minimālās algas apmēru, būs jāmaksā VSAOI 31,13% apmērā arī tad, ja viņš paralēli ir darba attiecībās. Te arī sākas lielā neizpratne. Daudzi uzdeva jautājumu, vai bez 31,13%, kuros jau ir iekļauta pensiju apdrošināšana, klāt vēl skaitīs arī 5% pensiju apdrošināšanu? Turklāt, pašnodarbinātajam pašam veicot VSAOI, vairāki apdrošināšanas veidi nefunkcionē - nav iespējams, piemēram, bezdarbnieka pabalsts, kas pie līdzīgām sociālām iemaksām ir darba attiecībās esošajam.

Papildu 31,13% nodoklis atstās daudz lielāku finansiālo iespaidu (ar mīnusa zīmi) gan pašam autoram, gan arī tad, ja autors prasīs lielāku atlīdzību, jo tad tas atstās iespaidu uz cenu. Šobrīd ir gada beigas. Kultūras iestāžu, kapitālsabiedrību un NVO vadītāji plāno nākamā gada budžetus un finanšu pieprasījumu dažādos fondos. Neviens nesaprot, kādas summas ir jāplāno, lai ar janvāri varētu sekmīgi strādāt. Ir pilnīgi skaidrs, ka ja autora pakalpojumu izmaksas pieaug, tad tas atstās iespaidu arī uz visiem pašvaldību kultūras namiem, valsts un pašvaldību muzejiem, teātriem, orķestriem un visiem, kas savā darbībā izmaksā autoratlīdzības.

Pirmajā mirklī pat likās, ka tas nevar būt, ka tik daudz skaidro nelielas izmaiņas un par būtiskām nerunā nemaz!

- Rezultāts ir tāds, ka šobrīd neviens neko nesaprot. Ne individuāli autoratlīdzības saņēmēji, ne teātru grāmatveži. To redzējām arī 15. septembra Kultūršokā. Jautājumu vesels lērums. Kam no nākamā gada būs jāmaksā 5%, kam 31%, kurš to darīs, un kāpēc nezin kāpēc visiem obligāti jāreģistrējas kā pašnodarbinātajiem. Sāksim par visu pēc kārtas. Vispirms par labo ziņu - 5% pensiju fondā. Vai tie attiecas uz visiem autoratlīdzības saņēmējiem, tostarp pensionāriem, par ko Neatkarīgajā sašutis runāja komponists Zigmars Liepiņš?

- Ja pat Zigmars Liepiņa kungs, kurš vada vienu no lielākajām valsts kultūras organizācijām, nav sapratis, tad mākslinieks, kurš ar finansējuma lietām saskaras minimāli, to sapratīs ar vēl lielākām grūtībām. Te priekšā ir liels skaidrošanas process. Uz autoratlīdzības saņēmējiem pensionāriem un invalīdiem 5% norma neattiecas. Likumā teikts, ka 5% maksās autora darba pasūtītājs, nevis pats autors. Savukārt 31% tāpat kā līdz šim maksās pašnodarbinātais mākslinieks, kurš par savu darbu izraksta rēķinus.

Par lietām, kas vēl ir diskusiju stadijā, laikam vēl nevar teikt, ka būs tā vai savādāk. Šobrīd diskusija ir par to kategoriju, kas ir darba attiecībās un paralēli saņem arī autoratlīdzības. Līdz šim, piemēram, rakstnieks, kurš strādā par skolotāju skolā, saņemot darba algu un par radošo darbu saņemto autoratlīdzību, no reģistrēšanās par pašnodarbināto bija atbrīvots. Jaunā norma paredz, ka par pašnodarbināto jāreģistrējas arī šiem cilvēkiem. Šobrīd ir panākta vienošanās, ja alga šādiem autoratlīdzības saņēmējiem ir vismaz minimālās algas apmērā, tad šai grupai nav jāreģistrējas par pašnodarbināto.

- Trauksme tiek celta par tiem autoratlīdzības saņēmējiem, kuri kaut kur saņem darba algu, kas mazāka par valstī noteikto minimālo. Nodokļu slogs viņus sitīšot īpaši skarbi. Vai tā ir?

- VID ir izskaitļojis, cik liela ir tā grupa, kas ir darba attiecībās, saņemot zem minimālās algas, un paralēli dara radošo darbu. No kopējā nodokļu maksātāju skaita tā ir maza grupa, bet to jaunā norma skars visvairāk. Šajā grupā ir nedaudz virs 300 darba attiecībās esošo un tikpat daudz mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju. Tās ir personas, kas darba attiecībās algā mēnesī saņem mazāk par minimālo algu un paralēli tam arī autoratlīdzības.

Uzskatāms tipisks piemērs varētu būt - komponists, kurš strādā par mūzikas skolotāju skolā uz nepilnu slodzi, saņemot algu, paralēli komponē, aranžē, veido ierakstu fonogrammas, gūstot par to neregulāras autoratlīdzības.

- Vai jaunais nodoklis būs jāmaksā arī no autortiesību ienākumiem un, piemēram, pārdoto grāmatu eksemplāru ieņēmumiem?

- Cik esmu sapratusi, uz 5% pensiju iemaksām tas neattiecas.

- Kā skaidrot stūrgalvīgo radošo personu bīdīšanu pašnodarbināto statusā, kas atkārtojas no gada uz gadu, pret ko iebilst paši radošie, jo šajā gadījumā taču autoratlīdzības saņēmēji paliek bez slimības un bezdarba pabalstiem, atvaļinājuma naudas un citām garantijām, kas pienākas ierēdnim, kurš saņem algu valsts iestādē. Vai šāda virzība nav diskriminējoša?

- Ierēdņi tiešām jau gadiem ilgi stūrgalvīgi mēģina radošajās profesijās strādājošos iebīdīt kādā no esošajām saimnieciskās darbības formām. Nesen pētīju Vācijas piemēru par radošām personām. Tur ir arī tāds saimnieciskās darbības veids, kas saucas Freiberuflicher - brīvās profesijas pārstāvis. Tam pretī ir katalogs, uz kādām profesijām šis statuss attiecas. Tur ir arī visas ar mākslu saistītās profesijas, žurnālisti u. c. Freiberuflicher var saskatīt līdzības ar mūsu pašnodarbinātā statusu. Atšķirībā no Latvijas, tur ir ļoti skaidri definēti noteikumi. Sākot ar to, ka, sauksim šo grupu par brīvmāksliniekiem, viņiem pašiem ir jāveic veselības un pensiju apdrošināšana. Tas tiek īpaši uzsvērts. Ja esi izvēlējies šādu darbības veidu - tad par veselības apdrošināšanu un pensijas uzkrājumu ir jāmaksā tik un tik.

Ir pilns internets ar tabulām, kurās parādīts, kā brīvmāksliniekam Vācijā aprēķināt savas darba stundas likmi. Ja ar to nepietiek, iespējams vērsties vēl pie konsultanta. Pie mums nereti iznāk strādāt pat zem valstī oficiāli noteiktās minimālās stundas likmes, jo autoratlīdzības līgumā neviens darba stundas neuzskaita. Iedomājos, kāda pavērtos aina, ja rakstnieks uzskaitītu rakstniecības procesā pavadītās darba stundas un pareizinātu to kaut vai ar mūsu valstī noteikto minimālo darba stundas likmi. Kura izdevniecība būtu gatava par to maksāt? Tas ir vēl viens princips, kas tādā mazā valstī kā Latvija nedarbojas. Mākslinieks tiek nostādīts situācijā - ja gribi, strādā par summu, ko tev maksājam. Ja negribi - nestrādā.

- Vai mūsu sarunas dienā, 16. septembrī, trīsarpus mēnešus pirms gada beigām un nedēļu pirms šā gada VKKF (Valsts Kultūrkapitāla fonda) projektu konkursu pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām, kurā nozares sniedz lielos nākamā gada projektus, ir kāda skaidrība, kādi būs nodokļi no autoratlīdzības?

- Gribas ticēt, ka šie it kā nejauši izsludinātie nodokļi vēl mainīsies. Tomēr situācija, kādā esam, nozīmē, ka līdz projektu iesniegšanas termiņa beigām saplānot nākamā gada pasākumu budžetus nav iespējams.

- Kultūras ministre Dace Melbārde reiz teica, ka ministrija varētu segt zaudējumus, kas šādā gadījumā rastos VKKF projektu īstenotājiem. Vai Latvijas Radošo savienību padomē ir informācija par to, ka reāli kāds taisās segt pieaugošos izdevumus, kas būs valsts un pašvaldības kultūras iestādēm, VKKF un privātajā sfērā?

- Pirmkārt, kultūras ministre var finansiāli kompensēt tikai savā pakļautībā esošās iestādes, kuras izmaksā autoratlīdzības. Ja nodokļu pieauguma dēļ celsies operas, orķestru vai teātru izdevumi, pieļauju, ka to arī kompensēs. Taču autoratlīdzības maksā teju katrs kultūras un tautas nams visā Latvijā, kas rīko kultūras pasākumus. Autoratlīdzības maksā visas NVO, kas rīko festivālus, rīko seminārus, radošās meistarklases dažādām sociālām grupām, neatkarīgie teātri, arī privātās kultūras organizācijas. Šīs izmaiņas būtiski skars arī šo visu organizāciju finanses. Maz ticams, ka tur kāds kaut ko kompensēs. Sarunu līmenī ir panākta vienošanās, ka vissliktākais variants - tā ir likuma redakcija, kas tagad pieņemta - tiks mainīts uz autoriem labvēlīgāku versiju. Jāpiebilst, ka 19. septembrī valdībā sāks skatīt arī Likumu par radošajām personām un organizācijām, kas ir iekļauts KM sagatavotajā budžeta paketē. Skatīsimies, kas notiks tālāk un kurā mirklī jāiesaistās.

FAKTI

Cik saņēma, cik saņems:

Komponists

2017. gadā no 100 eiro bruto - IIN 13,8 (23% no 60 eiro) = saņēma 86,2 eiro neto

2018. gadā no 100 eiro bruto - IIN 12 (20% no 60 eiro) - pensiju iemaksa 5 eiro = saņems 83 eiro neto

*40% veido autora izdevumi, kas ar IIN netiek aplikti

Tulkotājs

2017. gadā no 100 eiro bruto - IIN 19,55 (23% no 85 eiro) = saņēma 80,45 eiro neto

2018. gadā no 100 eiro bruto - IIN 17 (20% no 85 eiro) - pensiju iemaksa 5 eiro = saņems 78 eiro neto

*15% veido autora izdevumi, kas ar IIN netiek aplikti

Latvijas Radošo savienību padomes aprēķini