Latvijas Preses izdevēju asociācija, Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ar aicinājumu atlikt nodokļu reformas uzsākšanu no 2021. gada 1. jūlija. Pēc nozares ekspertu aplēsēm, autoriem šīs nodokļu izmaiņas nevis uzlabos situāciju, bet pasliktinās.
Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) pieprasa atlikt nodokļu reformas spēkā stāšanos no 1. jūlija, atklātā vēstulē atbildīgajām institūcijām norāda asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Ančs. LPIA uzskata, ka valsts pārvalde nav pietiekami labi sagatavojusi reformu, norādot, ka “šī reforma ir brāķis”, kas ievērojami sarežģīs patlaban pastāvošo kārtību un ievērojami sadārdzinās un palielinās administrēšanu pilnīgi visām iesaistītajām pusēm.
Vēstulē, kuru parakstījuši Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš un Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa, norādīts - lai arī konceptuāli iecerēto nodokļu reformu saistībā ar nodokļu izmaiņām autoratlīdzību aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtībā un minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmas ieviešanā asociācijas atbalsta, tomēr pašreizējā reformas variantā ir daudz neskaidrību, kuras nepieciešams novērst.
LPIA atgādina, ka 2020. gada nogalē, kad tika izziņota šī reforma, ministrijas solīja 2021. gada otrajā pusgada izdevumu kompensāciju izdevējiem 5% apmērā no izmaksātajām autoratlīdzībām. “Tagad ir pagājuši septiņi mēneši, un izrādās, ka valdībai nav ne pašai, ne mums saprotama mehānisma, lai izmaksātu šādu kompensāciju,” norāda izdevēji.
Reformas rezultātā no 2022. gada izdevēju izmaksas par autoratlīdzībām var pieaugt līdz pat 36%, drukāto mediju tirgus nevar izturēt šādu pēkšņu slogu.
Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija uzsver, ka sarežģītā likuma norma jau tagad rada daudz jaunu situāciju, kas nevis uzlabos autoru stāvokli, bet gan to pasliktinās. Piedāvātā regulējuma piemērošana ir ne vien sarežģīta un sadrumstalota, tā paredz arī atlīdzību par autora darbu pielīdzināt darba ienākumiem, kas, savukārt, limitē maternitātes atvaļinājumā esošas personas iespējas radīt autora darbus un nodot tos izmantošanai, jo šādā situācijā ir iespēja zaudēt daļu vai visu ar grūtniecību, maternitātes atvaļinājumu un bērna kopšanu saistīto pabalstu.
Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija atkārtoti aicina valdošo koalīciju un visas Saeimā pārstāvētās frakcijas no 1. jūlija paredzēto reformas ieviešanu atlikt līdz 2022. gada 1. janvārim, paredzot laiku neskaidrību novēršanai, kā arī izstrādāt vienkārši piemērojamu, administrējamu un autoriem saprotamu sistēmu, lai nepasliktinātu situāciju nedz autoriem, radot tiem konflikta riskus ar VID par nepareizi administrētiem nodokļiem, nedz potenciālajiem autora darbu izmantotājiem.
Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija norāda, ka likuma “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” redakcija, kas stājas spēkā no 1. jūlija paredz, ka no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim autoratlīdzības izmaksātājs no autoratlīdzības, kas nav lielāka par 25 000 eiro gadā (nepiemērojot izdevumu normu), ieturēs 25% nodokli, bet, ja lielāka, tad 40% nodokli, kas sastāv no 80% VSAOI daļas un 20% IIN daļas. Vienlaikus, ja autoratlīdzības VSAOI daļa nesasniedz minimālās VSAOI un autoratlīdzības saņēmējs nav darba ņēmējs, VSAA izrēķinās trūkstošo starpību un ar VID EDS starpniecību paziņos autoratlīdzības saņēmējam, cik no iztrūkstošā VSAOI objekta jāsamaksā VSAOI 10% apmērā pensiju apdrošināšanai. Stājoties spēkā šim regulējumam, ne darba devējs, pie kura strādā autors, ne arī autors pats nevar prognozēt nomaksājamā nodokļa apjomu par autora darbu, jo 1. jūlijā nav zināms, kāds būs autora atlīdzības apjoms uz 31. decembri - lielāks vai mazāks par 25 000 eiro.
“Sagatavojot darbu izmaksu tāmi, ne uzņēmējs, ne autors nevar zināt, kāds būs autora atlīdzību kopējais apjoms gada beigās un kāds nodokļa apjoms ir piemērojams tāmes sagatavošanas brīdī. Īpaši svarīgi tas ir saistībā ar publiskajiem iepirkumiem, kur izmaksām jābūt maksimāli precīzi zināmām un uzrādāmām. Šādas situācijas, kad darba tāmē nevar paredzēt izmaksas, kas saistītas ar atlīdzību par autora darba izmaksām, nav pieļaujamas, tas neatbilst nekādiem komercprakses principiem, neveicina radošumu un nozares ekonomisko attīstību,” teikts vēstulē.
Vēstulē arī norādīts uz neskaidrībām par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu piemērošanas kārtību autoratlīdzību saņēmējiem.
Baiba Liepiņa uzsver, lai gan Kultūras ministrija, atsaucoties uz nozares lūgumu, ar tiešsaistes semināru par likuma normu piemērošanu bija iecerējusi novērst neskaidrības likuma normu piemērošanā praksē, diemžēl tiešsaistes tikšanās ar Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktori A. Kaļāni un Īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodaļas vadītāju A. Orehovu, VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galveno nodokļu inspektori S. Podnieci, VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecāko eksperti A. Jakseborgu un Kultūras ministrijas valsts sekretāri Daci Vilsoni nevis novērsa visas neskaidrības, bet atklāja jaunas nianses nodokļu regulējuma piemērošanas kārtībā, kas ne vien rada neadekvātu administratīvo slogu gan autoriem, gan autora darbu izmantotājiem, bet faktiski rada sajukumu likmju piemērošanā, kā arī jauc autora un izdevēja tiesiskās attiecības ar darba tiesiskajām attiecībām.
“Diemžēl pēc šīs tikšanās ne tikai palika virkne joprojām neatbildētu praktisku jautājumu, bet semināra klausītājiem (izdevēji, grāmatveži, autori) kļuva skaidrs, ka reforma ir vēl sarežģītāka, nekā iepriekš licies,” pauž arī LPIA. KM organizētajā tikšanās laikā neviens no ekspertiem nespēja atbildēt uz jautājumu, vai piedāvātais risinājums palielinās autora vidējo izpeļņu, ja autors strādā tai pašā mediju uzņēmumā. “Nav zināms nekas par izvērtētām juridiskajām sekām un iespējamajiem riskiem iesaistītajām personām sakarā ar darba attiecību rakstura piedēvēšanu tiesiskām attiecībām, kas patiesībā nav darba attiecības,” uzsver LPIA.
No 2022. gada, kad līdzšinējo autoratlīdzības līgumu vietā ar autoriem būs jāslēdz uzņēmuma līgumi, lielākajās izdevniecībās radīsies problēmas pieņemt darbā un atlaist vairākus simtus darbinieku. “Tas ir bezjēdzīgs un faktiskai situācijai neatbilstošs risinājums (jo reālu darba attiecību nav), toties tas ārkārtīgi palielina gan grāmatvežu, gan VID darbu, tā radot papildu izmaksas un administratīvo slogu,” norāda LPIA.
Asociācijas ieskatā ir redzams, ka cilvēki, kuri pašlaik saņem autoratlīdzību līgumus, tiek nostādīti neapskaužamā situācijā, jo viņiem jāapgūst grāmatvedība - citādi viņi nespēs orientēties sarežģītajā nodokļu administrēšanā, kā arī viņiem noteikti būtiski samazināsies ienākumi, jo izdevējiem nav iespēju papildus nopelnīt vai kompensēt autoru izmaksu pieaugumu, kas sasniegs vismaz 31%.
LPIA uzskata, ka nodokļu reforma aicinās cilvēkus krāpties, piemēram, gadījumā, ja autors iesniedz publicēšanai darbu, tai skaitā, tekstu, fotogrāfiju, kas radīts ievērojamu laiku iepriekš, jo arī šajā gadījumā, pēc asociācijas paustā, ir jāslēdz uzņēmuma līgums. LPIA nav skaidrs, kā izdevējam samaksāt naudu autoram gadījumā, ja pēc publikācijas jebkura darba izmantošanas tiesības tiek nodotas par maksu vai bez maksas tālāk trešajai personai.
No 1. jūlija var pastāvēt situācija, ka autors nav reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs, bet, piemēram, strādā pie dažādiem darba devējiem, taču viņa kopējie ienākumi pie šiem darba devējiem ceturksnī nesasniedz 1500 eiro. Šādā gadījumā, saskaņā ar VSAA pārstāves teikto, šī minimālā sociālā iemaksa tiks proporcionāli sadalīta starp šiem darba devējiem, tajā skaitā autora darba izmantotāju, bet tas notiks post factum - ceturkšņa beigās. Šī situācija rada izmaksu neprognozējamību un būtu novēršama ar vienkāršu un saprotamu likmju piemērošanas sistēmu.
“Lai autora darba izmantotājs varētu uzzināt, kāda IIN nodokļa likme un/vai minimālā sociālā iemaksa ir piemērojama, darba izmantotājam jāuzdod virkne jautājumu autoram par tā ienākumiem pie citiem darba devējiem ceturkšņa ietvaros, kā arī jānoskaidro autora statuss, ja saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem uz autoru neattiecas minimālās sociālās iemaksas piemērošana. Mūsu ieskatā šādu jautājumu uzdošana ir diskutabla no fiziskās personas privātuma perspektīvas un likumdevējam bija iespēja izvēlēties risinājumu, kas nepieprasa atklāt autora privāto informāciju potenciālajam autora darba izmantotājam,” norāda Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja.
