VĒRTS APMEKLĒT: Tautas mantojums šodienas acīm
«Šis gads man bijis ļoti blīvs, esmu strādājis vispār bez brīvdienām un laikam nekad tik daudz mūziku neesmu radījis kā šogad,» secina komponists Jēkabs Nīmanis.
Par darbu izrādēs Džeina Eira Valmieras teātrī, Trīne un Tuvā pilsēta Nacionālajā teātrī, kā arī par kopdarbu ar komponistu Kristapu Pētersonu pie iestudējuma Pazudušais dēls Valmieras teātrī viņš šogad nominēts Spēlmaņu nakts balvai kategorijā Gada muzikālās partitūras autors.
Piektdien pulksten 19 Jēkabs Nīmanis būs Kaņepes Kultūras centrā, kur gaidāms Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) piedāvātās mūzikas izlases Mūsu dziesmas 2.0 prezentācijas koncerts. Līdzās viņam tajā uzstāsies Edgars Šubrovskis, DJ Monsta, Platons Buravickis un muzikālā apvienība Zāle. Ieeja par ziedojumiem.
Mūsu dziesmas 2.0 ir kanonisku dziesmu laikmetīgas versijas, un savu muzikālo ietvaru šiem skaņdarbiem veidojuši arī mūziķi Tālis un Andris Indāni, Kristaps Pētersons, Shipsea, kā arī muzikālās apvienības BalssBalss, Biezoknis, Waterflower un Tesa. Dziesmu izlases ideja tapusi, veidojot RMM topošo pastāvīgo ekspozīciju Dziesma, kas būs veltīta dažādu laikmetu dziesmām par latvieša dzīves gājumā būtiskām tēmām - bērnību, skolu, mīlestību, karu, atmodu un svētkiem. Dziesmas noklausāmas muzeja mājaslapā.
«Ir tēmas, par kurām visiem ir viedoklis. Tādas ir arī dziesmas, kas ir iedvesmojušas šo albumu - dziesmas, kas vieno Latvijas iedzīvotājus, piepildot mūs ar enerģijas lādiņu, rezonējot un uzjundot emocijas,» saka Jēkabs Nīmanis, ekspozīcijas Dziesma muzikālā noformējuma autors. Jautājums, uz kuru viņš vēlējās dzirdēt viedokļus, ietērptus muzikālās konstrukcijās, bija: «Kā tu dzirdi šo dziesmu šodien?» «Jo kas var būt aizraujošāk, kā iepazīt no jauna it kā tik pazīstamās vērtības, ieklausoties līdzcilvēkos un sarunājoties ar tiem? Nereti tā ir mūsdienu mākslas pamatnodarbe, jo, lai spētu pateikt kaut ko jaunu, mums jāatskatās tradīcijā,» domā komponists.
Šis jautājums tika uzdots vairākiem mūsdienu mūziķiem - ļoti atšķirīgiem cilvēkiem ar dažādu akadēmisku, neakadēmisku, vizuālu un multimediālo mākslu pieredzi. Un tieši šīs atšķirības padarīja viņu atbildes spilgtas, laikmetīgas un neparedzamas, atspoguļojot tēmas intepretācijas daudzveidību. «Būtiski, ka šie mākslinieki spēj nodot savu ziņu, arī tieši neatbildot uz sākotnējo jautājumu - klausītājam konkrētā izvēlētā dziesma var būt sveša, bet tās jaunā interpretācija uzrunāt tik un tā. Šāds brīnišķīgs blakusefekts padara šo tēmu vēl atklājumiem bagātāku un plašākai auditorijai saistošu,» uzskata Jēkabs Nīmanis. Viņš nešaubās, ka lielām un vēsturiski apliecinātām idejām vajag šo sarunu - sarunu ar mūsu līdzcilvēkiem, ne tikai citātus no grāmatām un vēsturiskos ierakstus. Jo, viņaprāt, tradicionālās vērtības ir pieminekļi, kuriem ir nozīme tad, ja tie ir klātesoši šodienas cilvēkos. «Viņos ieklausoties, mēs ik pa laikam ieraugām savu mantojumu vēlreiz, pārvērtējot to katrs sev personīgi, nevis pieņemot kā mācību. Un šāda pieeja ir ja ne daudz iedarbīgāka, tad aizraujošāka gan,» sapratis RMM topošās pastāvīgās ekspozīcijas muzikālā noformējuma autors.