«Intrigas, meli un noslēpumi manā cilvēciskajā vērtību skalā ir absolūti pēdējā vietā, man nevajadzīgi un nesaprotami. Dons Žuans ir pilnīgs pretstats mans, bet tā ir mūsu profesijas viena no burvībām, ka varam iedziļināties cita cilvēka – reāla vai izdomāta – dzīvē, izdzīvot to,» saka baletdejotājs Raimonds Martinovs. Rīt, 10. novembrī, Latvijas Nacionālajā baletā pasaules pirmizrāde baletam Dons Žuans.
Jaunās sezonas pirmo pirmizrādi Latvijas Nacionālajā baletā veidojis kubiešu izcelsmes horeogrāfs Hulio Arosarena (šobrīd - Lozannas Bežāra baleta mākslinieciskā vadītāja vietnieks un baletmeistars), sadarbojoties ar dramaturģi Valentīnu Turku, kas Latvijas skatītājiem pazīstama kā publikas iemīļotā baleta Romeo un Džuljeta horeogrāfe. Jauniestudējumā tiek izmantota Volfganga Amadeja Mocarta un Friderika Šopena mūzika, ko aranžējis Andrejs Puškarevs. Titullomu jauniestudējumā interpretēs Arturs Sokolovs un Raimonds Martinovs, bet Donnas Elvīras lomā Elza Leimane un Viktorija Jansone. Izrādes veidotāji jauno iestudējumu piesaka kā oriģinālu, jutekliski izsmalcinātu un provokatīvu skatuves mākslas darbu neobaroka stilistikā, kas, iespējams, pirmoreiz ļaus skatītājiem ielūkoties pasaulslavenā siržu lauzēja zemapziņas spoguļos.
Baletdejotājs Raimonds Martinovs atzīst, ka iestudējuma procesā viņam allaž visinteresantākais ir tēla veidošana. «Man ir būtiski atveidojamā tēlā atrast viņa labās un sliktās īpašības un pasniegt tās skatītājiem, man vienmēr gribas attaisnot savu varoni pat tad, ja viņam nav tik laba morāle vai ētiskie principi. Saprast, kāpēc viņš ir tāds, kāds ir, - vai to veidojusi vide, kurā viņš audzis, vai laikmetā valdošā morāle,» saka Raimonds Martinovs. Mākslinieks uzskata, ka izrādē par Donu Žuanu gandrīz neviens tēls nevar lepoties ar kristāltīru raksturu un reputāciju, gandrīz visiem sirdsapziņa nav tīra, un Dons Žuans nav izņēmums. «Protams, ir ļoti daudz melu un noslēpumu no viņa puses, bet tajā pašā laikā - Dons Žuans ir godīgs un atklāts, un atzīst - tāds es esmu. Kaut vai to vajadzētu nedaudz cienīt - ka cilvēks necenšas pasniegt sevi tādu, kāds viņš nav,» smaidot saka Raimonds Martinovs. «Intrigas ir vienmēr un visos laikos. Un visos laikos ir cilvēki, kurus interesē māksla, ir cilvēki, kurus interesē sports, ir cilvēki, kurus interesē citu cilvēku personīgā dzīve. Tādi mēs esam.»
Šī baleta iestudēšanas process esot bijis ļoti radošs un patīkams, ar horeogrāfu Hulio Arosarenu un dramaturģi Valentīnu Turku esot bijusi īpaši laba sastrādāšanās. Šī būs pasaules pirmizrāde, un šis fakts ietekmē arī iestudēšanas procesu. «Varbūt tāpēc, ka man aiz muguras ir tik liela pieredze, mēs ar horeogrāfu ļoti labi sapratāmies. Ja ir gatava izrāde, ir vieglāk, tāpēc, ka var apskatīties ierakstu un pats sagatavot lomu, bet šoreiz tiešām bija ļoti svarīgs radīšanas darba process. Jocīgā kārtā, lai arī horeogrāfs ir kubietis, viņam ir ļoti mierīgs un nosvērts temperaments. Un man patīk strādāt tieši ar tādiem cilvēkiem - kuri nepaaugstina balsi, kuri nebaidās ieviest humoru darba procesā, kas ir būtiski, lai rezultāts būtu labs un attīstošs,» saka Raimonds Martinovs. «Katram horeogrāfam ir savs rokraksts, bet Hulio dejas valoda ir ļoti savdabīga. Protams, ir tehniski elementi, kas visiem pazīstami no baleta klasikas, bet viņam ir ļoti īpatnēja ne gluži grīdas tehnika, bet izmantojot grīdu, tā kā slīdēšana. Analogu piemēru mūsu teātra repertuārā nav, viņam ir individuāls un savdabīgs rokraksts. Turklāt šajā uzvedumā ir liela humora deva.».