Doma laukumā jau trešo gadu skanēs 100 "Ziemassvētku tubas"

© Publicitātes foto

Sestdien, 9. decembrī plkst. 15.00 Doma laukumā, pie vienas no lielākajām Rīgas eglēm jau trešo gadu izskanēs „Ziemassvētku tubu” orķestra koncerts, klātesošos priecējot ar populārām Ziemassvētku melodijām īpašā skanējumā. Neparastajā orķestrī apvienosies vairāk nekā 100 tubistu un eifonistu no visas Latvijas. Pasākuma vadītāja lomā iejutīsies Māris Grigalis. Apmeklējums – bez maksas.

Koncertā, kurš izcelsies ar zemu, taču siltu un bagātīgu skanējumu, tradicionāli kopā spēlēs gan profesionāli mākslinieki un pedagogi, gan amatieri un mūzikas skolu audzēkņi. Bet lai orķestris skanētu vēl krāšņāk, šogad tubām pievienosies atraktīvais bundzinieks Gundars Lintiņš.

Publicitātes foto

Pasākumā piedalīsies mūziķi arī no tādām attālām Latvijas vietām kā Daugavpils, Ludzas, Limbažiem, Rūjienas, Balviem, Baltinavas un Jaunpiebalgas, kā arī tubists no Igaunijas.

Publicitātes foto

Šāda tradīcija - Ziemassvētku laikā kopīgai muzicēšanai pulcēt cilvēkus, kuri prot spēlēt tubu un eifoniju - ir radusies ASV un iesakņojusies daudzviet pasaulē. Latvijā šo paražu iedzīvinājis tubas spēles pedagogs un aktīvs izpildītājmākslinieks, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētais profesors Jānis Retenais kopā ar „Latvijas Nacionālās kultūras centru”.

Publicitātes foto

Tuba ir viszemāk skanošais metāla pūšamais instruments simfoniskajā orķestrī, un tā pilda basa funkciju. Nosaukums ”tuba”, visticamāk, radies no latīņu “tubus”, kas nozīmē „caurule”. Savukārt „eifonijs” jeb tenora tuba ir metāla pūšamais instruments, kuru izmanto pūtēju orķestros, uzticot tam dažādas funkcijas - gan solo, gan pavadījumu. „Eifonijs” tulkojumā no grieķu valodas nozīmē „patīkami skanošs”.

Kultūra

2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai Svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.

Svarīgākais