Latviešu komponisti Latvijai un pasaulei
Valsts svētkos, 4. maijā, pulksten 18 Nacionālās bibliotēkas ātrijā izskanēs cikla Latvijas komponisti Latvijas simtgadei noslēguma dižkoncerts. Tajā piedalīsies visi Latvijas profesionālie kori un 18 vadošie Latvijas amatieru jauktie kori.
Projekta Latvijas komponisti Latvijas simtgadei mākslinieciskais vadītājs diriģents Māris Sirmais atklāj, ka šī projekta saknes meklējamas pirms apmēram trim gadiem. «Viss sākās ar ideju, ka valsts simtgadi vajadzētu nosvinēt nevis tikai ar vienu koncertu, bet ar apjomīgu projektu, turklāt atstājot kaut ko ļoti nozīmīgu nākotnei, kaut ko nozīmīgu ne tikai mūsu pašu kultūrai, bet arī ko tādu, ko mēs varētu nest pasaulē un ko pasaule varētu nest tālāk - jo latviešu kora kultūra ir pasaulē apbrīnota, daudzi tai rūpīgi seko līdzi. Var aizbraukt uz jebkuru pasaules vietu un dzirdēt kori no Japānas, ASV, Indonēzijas vai citas valsts, izpildot latviešu koru dziesmu repertuāru, un tas liecina par to, cik liela nozīme latviešu kormūzikas popularizēšanā bijusi mūsu profesionālajiem koriem, arī izciliem amatieru kolektīviem. Ar šo projektu vēlējāmies paplašināt mūsu izcilo kolektīvu repertuāru,» stāsta Māris Sirmais.
Ideja bija aicināt latviešu, ar latvisku izcelsmi vai ar Latvijas vārdu saistītus komponistus radīt jaundarbus. Tā sākās radošā laboratorija, kurā 77 komponisti radīja jaundarbus - a cappella dziesmas jauktajam korim, muzikāli portretējot piecas stihijas: uguni, ūdeni, zemi (Tēvzemi), debesis un mīlestību. Piecu koncertu cikls tika realizēts trīs gadu laikā - no 2015. gada decembra līdz 2018. gada sākumam. Māris Sirmais uzsver, ka tā bija iespēja ikvienam komponistam rakstīt to, ko viņš grib, praktiski bez jebkādiem ierobežojumiem, jo vienīgie nosacījumi bija skaņdarbu ilgums. Sākumā projektam jāvārdu bija devuši daudz vairāk komponistu, taču dažādu objektīvu apstākļu (slimība, citi lieli projekti) dēļ daži nav varējuši savu solījumu izpildīt. Rezultātā savus darbus rakstījuši daudzi pazīstami, ne tik pazīstami un pat pavisam nepazīstami komponisti, daži šim projektam pat pieteikušies paši. «Zināt, kā ir ar autoriem - ir tā sauktie galma komponisti, kuriem parasti pasūta darbus, zinot, ka saņems darbu ar zināmu kvalitāti, bet mēs nojaucām šīs robežas, dodot iespēju pilnīgi jebkuram, arī tiem, kuriem šķiet, ka viņu darbs netiek pienācīgi novērtēts, ka viņa darbus maz izpilda,» saka Māris Sirmais.
Līdz šim izskanējuši pieci koncerti, kuros Valsts akadēmiskais koris Latvija izpildīja jaunradītos darbus, uz tiem tika aicināti augstas raudzes amatieru koru vadītāji, bet pēc koncertiem tika uzklausīts viņu viedoklis, un tādējādi tika izsijāts tā sauktais zelta repertuārs, kas tiks atskaņots noslēguma koncertā 4. maijā. Tajā piedalīsies Latvijas profesionālie kori - Valsts akadēmiskais koris Latvija, Latvijas Radio koris un Rīgas kamerkoris Ave Sol, kā arī 18 vadošie Latvijas amatieru jauktie kori no visas Latvijas, kopumā vairāk nekā 800 dziedātāji. «Unikālais ir tas, ka katrs koris pēc saviem ieskatiem varēja izvēlēties repertuāru, un tas nozīmē, ka no 14 dziesmām nebūs nevienas, ko izpildīs pilnīgi visi koncerta dalībnieki. Par daudzām dziesmām man šķita, ka tās ir lieliskas, bet tās var nodziedāt tikai profesionāli kori, bet es biju maldījies - daudzas izvēlējās arī amatieru kori, protams, ieguldot milzīgu darbu,» uzsver Māris Sirmais.
Atlasot projekta Latvijas komponisti Latvijas simtgadei noslēguma koncerta repertuāru, diriģentam «ar lielām sirdssāpēm» bija jāatsakās no daudziem darbiem, jo 14 dziesmas vienā koncertā esot maksimālais apjoms. Ārpus šī koncerta palikušas ļoti daudzas labas dziesmas, bet šajā projektā tapušie darbi tiks izdoti, notis būs pieejamas ne tikai koriem Latvijā, bet visā pasaulē, viss būs atkarīgs no izpildītāju ieinteresētības.
Lai gan šī projekta mērķis nebija paplašināt dziesmu svētku repertuāru, Māris Sirmais neizslēdz iespēju, ka kāda no šī projekta ietvaros radītajām dziesmām kādreiz izskanēs arī dziesmu svētku estrādē.