Daugavas stadionā šīs dienas notiek deju lieluzveduma Māras zeme mēģinājumi. Šogad dalībniekiem ir vairāki jaunumi – elektroniskās ID kartes, kas kalpo arī kā caurlaide nokļūšanai stadionā, un pusdienu talons. Ēdināšana notiek uz vietas – kolektīvi netiek vadāti uz savām mītnes vietām. Vairākums aptaujāto atzina šos jaunievedumus par labiem, vienīgi par pusdienu piedāvājumu viedokļi atšķīrās.
Jēkabpils pilsētas Bērnu un jauniešu centra jauniešu deju kolektīva Delverēni dejotājas, kas tikko bija papusdienojušas, teica, ka ēdinot labāk nekā Skolēnu dziesmu un deju svētkos. Šoreiz esot bijusi gaļa un piedevās - rīsi. Tie, kas gribējuši, dabūjuši pat papildporciju. Viņām gan pieticis. Arī par brokastīm nevarot sūdzēties - tās bijušas sātīgas un piedāvāti pat augļi. Tāpat, ja ir vēl kādas gastronomiskas vēlmes un finansiālās iespējas, varot nopirkt tirgotāju teltīs piedāvātos gardumus - franču vafeles, kafiju, ceptas desiņas un vēl daudz ko citu. Re, mazākie bērni jau nopirkuši cukura vati un mielojas. Tas pat esot labi, ka varot kādu uzkodu iegādāties mēģinājumu starplaikos.
Savukārt Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma deju kolektīva Laile puiši uzskata, ka skolā barots labāk.
Kas šoreiz negāja pie dūšas? Nu pasausi tie rīsi bijuši - prasījās mērcīte klāt. Iepriekšējā dienā gan bijis «riktīgi labi» - kartupeļi, mērce, kotlete. Nē, papilddevu viņiem nevajadzējis, bet nebija problēmas tādu dabūt. Lai arī rīdzinieki, viņi šajā nedēļā paliekot savas skolas «kojās». Tas nozīmē, ka skolā ir arī brokastis un vakariņas, un par tām neesot nekādu komentāru - tās esot ļoti labas. Vai labāk, ja tiek pusdienots uz vietas? Grūti pateikt, jo neredzot īpašu atšķirību.
Gaigalavas pagasta kultūras nama vadītāja Valentīna Deksne atbraukusi pirmo dienu pie sava jauniešu deju kolektīva un kopumā ar te piedzīvoto esot apmierināta. Arī ar pusdienām. Nu, protams, viņai kā kartupeļu cienītājai rīsi ne īpaši, bet gaļiņa bijusi garšīga. Patiesībā - nav jau restorāns, kur var pasūtīt to, ko grib.
Vidējās paaudzes deju kolektīvs Aija atbraucis no Ogres. Tās vadītāja Aija Zepa ir pārliecināta: ēdināšana uz vietas ir daudz labāka. Šitā braukalēšana un skraidīšana turp un atpakaļ! Visu laiku nervozējot - ka tikai nenokavē savu uznācienu! Bet tagad - paēd, un vēl laiks paliek brīvs. Var paskatīties, ko citas vecuma grupas dara uz laukuma. Par ēdienu sūdzēties nevarot. Ir jau labi, lai gan par to vienprātības kolektīvā neesot. Tādam daudzumam sagatavot nav nemaz tik vienkārši - un kur nu vēl visām gaumēm izpatikt! Te būšot arī vakariņas, jo šovakar stadionā jāpaliek līdz pulksten 23. Jo vidējo ir visvairāk, tāpēc arī jādanco vairākās tūrēs. Tikai tad vedīšot uz Valsts tehnikumu, kur ogrēniešiem ierādīta mājvieta. Priecājoties arī par jaunajām tribīnēm. Tagad tajās ir vairāk sēdvietu skatītājiem, ir arī košākas un modernākas. Laukums? Diemžēl tur, kur Aija dejojot, ir visai nelīdzens, patiesībā - bedrains, kas dejas soli neatvieglojot. A. Zepa gan atzina, ka ir jau daudz ekstrēmāki apstākļi bijuši - lietus, dubļi, ar salmiem un tīklu noklāts laukums. Patiesībā noorganizēts esot gluži labi.