VĒRTS NOKLAUSĪTIES: Kaislīga pasaka pieaugušajiem
Sestdien un svētdien, 1. un 2. septembrī, pulksten 17.05 Latvijas Radio 1. kanālā raidījumā Ielūdz Radioteātris būs iespēja dzirdēt Aspazijas lugas Ragana (1895) ieskaņojumu, ko režisējusi aktrise un skatuves runas pedagoģe Zane Daudziņa.
«Ragana ir Aspazijas (1865-1943) nepabeigtā luga, kuru viņa vairākkārt centās pabeigt, bet darba pamatkonfliktu tā arī nejutās atrisinājusi. Tas ir ļoti valdzinošs un teiksmains stāsts. Aspazija šajā lugā risina lielos jautājumus - kaislīgi runā par mīlestību un naidu, par uzticību un nodevību, par dzīvību un nāvi, pretnostatot garīgumu un zemes lietas,» stāsta aktrise Zane Daudziņa. Pagājušajā mācību gadā, pasniedzot skatuves runu Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Leļļu teātra kursam, no kursa vadītājiem saņēmusi uzdevumu patrenēt jauniešiem dažādu mošķīšu balsis - viņa atcerējās par Aspazijas Raganu un paņēma šo materiālu treniņam. «Kā runas pedagoģe un konsultante strādāju arī Latvijas Radio un reiz, satikusi Radioteātra vadītāju Māru Eglīti, ieminējos, ka mēs strādājam ar šo lugu un varbūt to varētu ieskaņot radio. Viņai iedegās acis, un - mums tika dota zaļā gaisma. Es gan Radioteātrī neko nebiju režisējusi, bet biju ļoti laimīga, ka man ļāva darboties,» priecīgi stāsta Zane Daudziņa, piebilstot, ka to visu ir apstrādājis skaņu režisors Andis Ploks. «Kopā izvēlējāmies mūziku un trokšņu partitūru. Savukārt Edmunds Freibergs, kurš šajā ierakstā savā brīnišķīgajā siltajā tembrā murrā pa vidu, ir teicējs. Viņš ieraksta laikā jauniešiem palīdzēja gan ar padomiem, gan ar profesionālo klātbūtni vien». Zane Daudziņa atzīstas, ka viņai ļoti patīk klausīties vecmodīgo radio teātri, kas nemeklē kādu «īpašu konceptu». Tāpēc, režisējot Raganu, viņa turējusies maksimāli tuvu Aspazijas tekstam, vien pamainot pāris galotnes, kas neatbilst mūsdienu literārajai valodai.
«Tā ir pasaka pieaugušajiem,» saka aktrise, mēģinot nodefinēt, kā tā atbilst mūsdienām. «Šodien tas būtu stāsts par jaunu meiteni no nelabvēlīgas vides, kura ir tik skaista, pievilcīga un harismātiska, ka viņa apbur ikkatru, ko satiek. Parastu cilvēku sabiedrībā viņa tik ļoti visus savaldzina, ka tie viņu padara par savu elku,» stāsta Zane Daudziņa. Viņasprāt, tam ir cieša līdzība ar mūsdienu talantu fabrikām un šoviem, kur cilvēks no nekurienes vienā mirklī kļūst ārkārtīgi slavens un tad sastopas ar pēkšņo popularitāti, kas vienā mirklī izmaina visu dzīvi un pilnīgi sajauc galvu. «Protams, Aspazija domāja plašāk, bet mūsdienās šajā stāstā var atpazīt tieši šo jauna cilvēka apjukumu slavas, varas, naudas un citu apbrīnas priekšā. Redzu, ka mūsdienās ļoti daudzi jauni cilvēki gatavi atdot jebko, lai tikai kļūtu slaveni, bet pēc tam ir nelaimīgi, jo nesaprot, ko ar to slavu iesākt. Tie ir tādi lieli jautājumi, un Aspazija tos risina brīžam rotaļīgi, brīžam nopietni, brīžam poētiski un brīžam - patētiski. Un mēs savā ierakstā no šīs patētikas nevairījāmies,» atklāj Zane Daudziņa. Viņa domā, ka lugas galvenās varones Liesmas stāsts varētu būt interesants dažādu vecumu auditorijai, tostarp bērniem no apmēram desmit gadu vecuma, jo jauno aktieru izpildījums ir izteiksmīgs un košs. Lomās: Matīss Millers (Karalis), Elizabete Skrastiņa (Līgita, viņa māsa), Matīss Budovskis (Princis Almars), Jēkabs Reinis (Visvaldis, galmenieks), Una Eglīte un Sandija Dovgāne (Aldona un Valda, galma dāmas), Alīda Pērkone (Giltina, veca ragana), Elīna Bojarkina (Liesma, viņas meita), Māris Skrodis, Mārtiņš Gailis un Agris Krapivņickis (galma ļaudis), Rihards Zelezņevs, Una Eglīte, Sandija Dovgāne un Elizabete Skrastiņa (raganas).
«Lai arī kopš studiju sākuma šim kursam bija lieliska iespēja pāris reizes katrā studiju gadā gūt pieredzi darbā pie mikrofona Latvijas Nacionālās bibliotēkas ierakstu studijā pie skaņu operatora Renarta Braufmaņa, šis ir pirmais apjomā tik iespaidīgais ieraksts, kas domāts plašai publikai,» norāda Zane Daudziņa, piebilstot, ka līdzīgi arī pašai - šis ir pirmais, bet, cerams, ka ne pēdējais nopietnais režijas darbs Latvijas Radioteātrī.