VĒRTS APMEKLĒT: 90 gadi jānosvin ar vērienu

JAUTRĪTE PUTNIŅA bija viena no spilgtākajām latviešu 20. gadsimta mūziķēm, brīvdomātāja dzīvē un mākslā, tieša un principiāla domās un darbos. © f64

«Viņai bija asa mēle un paradums teikt visu, ko domā. Daudziem tas nepatika, un tāpēc pret viņu bijušas arī dažādas represijas. Bet – viņa bija ģeniāla māksliniece, un to nevarēja ne noliegt, ne arī noslēpt,» tā par pianisti Jautrīti Putniņu saka operdziedātāja Anta Jankovska.

Svētdien, 28. aprīlī, pulksten 18 Mazās ģildes Lielajā zālē, kas ilgus gadus bija Jautrītes Putniņas (1929-2017) mīļākā uzstāšanās vieta, viņa aicina uz izcilās pianistes piemiņas pasākumu - Koncerts pavasara vakarā - Jautrītei Putniņai 90.

Koncertā, kas tapis kā dāvana un pateicība Jautrītei Putniņai par ieguldījumu Latvijas kultūras dzīvē un jaunajos talantos, kuri, viņas rokas vadīti, spēruši pirmos soļus mākslā, piedalīsies gan viņas skolnieki, gan domubiedri, ar kuriem krustojušies dzīves ceļi: Biruta Vaivode (vijole), Anita Balčuna (vijole), Ivars Bezprozvanovs (čells), Kristaps Pētersons (kontrabass), Ilona Meija (flauta), Ints Dālderis (klarnete), Pēteris Eduards Kalniņš (klarnete), Helēna Kundrāta (klavieres), Herta Hansena (klavieres), Anta Jankovska (soprāns) un Guntars Ruņģis (tenors).

Piemiņas koncertā, kurā skanēs skaistākās pasaules klasiskās mūzikas lappuses, instrumentālās un vokālās mūzikas zelta fonds, tiks demonstrēti arī fragmenti no pianistes dēla režisora, daudzu iemīļotu leļļu animācijas seriālu scenāriju autora, mākslinieka un producenta Māra Putniņa veidotās dokumentālās filmas, tādējādi skatītājiem būs iespēja atkal dzirdēt un apbrīnot arī pašas jubilāres talantu un ģenialitāti. Koncertu vadīs ilggadējs Jautrītes Putniņas kolēģis un draugs, Valmieras mūzikas skolas direktors Aivars Cepītis.

Koncerta galvenais mērķis ir savākt līdzekļus piemineklim, ko Valmieras kapos Jautrītes Putniņas atdusas vietā iecerējis uzstādīt Māris Putniņš. «Pat izciliem māksliniekiem valsts par velti neko nedod, bet - Jautrīte Putniņa ir pelnījusi pieminekli, un tas nav pat apspriežams,» uzskata operdziedātāja Anta Jankovska, kura uzņēmusies šā piemiņas koncerta organizēšanu.

«Kamēr pārējie šā koncerta dalībnieki pie Jautrītes Putniņas ir mācījušies un, viņas bīdīti, spēruši pirmos soļus mūzikā, man pašai ar viņu bijusi tikai viena, bet ļoti spilgta tikšanās, īsi pirms pianistes aiziešanas mūžībā - meistarklasē pie viņas mājās, kurp mani aizveda mana pianiste Helēna Kundrāta, viņas audzēkne jau no 11 gadu vecuma, kura vienu laiku pat dzīvojusi pie Jautrītes,» stāsta Anta Jankovska. «Viņai jau tolaik bija ļoti slikta redze, bet viņa vēl spēlēja klavieres. Un, mani noklausoties, tikai noprasīja: «Cik tu esi gara?» Bija redzējusi manu ēnu... Un tad viņa savā manierē teica: «Redzi, pie sienas ir koka vīriņi, tos mans tēvs darinājis.» «Jā, skaisti,» noteicu, un Jautrīte man pavēlēja: «Nu tad ņem nost no sienas un nes mājās!» «Ko?!» nedroši pārjautāju, bet viņa: «Tu nedzirdēji?! Ja tev patīk, ņem nost un nes mājās!» Tāda viņa bija. Tā koka vīriņš tagad dzīvo manās mājās, un es izjūtu zināmu pienākumu pret Jautrīti - palīdzēt uzturēt dzīvu viņas piemiņu un izcilo talantu,» stāsta Anta Jankovska, uzsverot, ka jubilāres 90 gadi jānosvin ar vērienu.

JAUTRĪTES PUTNIŅAS DZĪVES GĀJUMS

  • Dzimusi 1929. gada 8. martā Palsmanes pagasta Rūpniekos
  • Klavierspēli mācījusies Valmieras mūzikas skolā pie Alvīnes Liepiņas-Sineps un Latvijas Valsts konservatorijā pie Arvīda Dauguļa
  • Pēc studijām strādājusi par skolotāju Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā un docētāju Latvijas Valsts konservatorijā, kā arī daudz koncertējusi - līdz 1968. gadam, kad tikusi atbrīvota no darba augstskolā un viņai aizliedza uzstāties galvaspilsētas tuvumā. Tad par mūziķes darbavietu kļuva Liepājas mūzikas vidusskola. Gandrīz visi to gadu radio ieraksti pazuduši nebūtībā
  • Uz skatuves un Latvijas Radio ierakstu studijā atgriezusies līdz ar trešo Atmodu - pagājušā gadsimta 80. gadu beigās; Latvijas Mūzikas akadēmijas skatuve pianistes atgriešanos piedzīvoja tikai 2009. gadā
  • Par mūža ieguldījumu mūzikā saņēmusi Lielo Mūzikas balvu (2010), viņai piešķirts arī Atzinības krusts (2010)
  • Bijusi pazīstama ar individuālām un spilgtām mūzikas interpretācijām un radošu pieeju mūzikai un muzicēšanas procesam, aizrāvusies ar senās taustiņinstrumentu mūzikas un cita maz spēlēta repertuāra popularizēšanu Latvijā, daudz laika veltījusi J. S. Baha un F. Kuperēna mūzikai
  • Nozīmīga un paliekoša vērtība ir viņas V. Dārziņa, L. Vīgnera, J. Vītola un citu latviešu komponistu ieskaņojumiem.



Kultūra

2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai Svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.

Svarīgākais