Koncertzālē “Cēsis” skatāma gleznotāja Andra Vītoliņa izstāde

© Publicitātes foto

Koncertzāle “Cēsis” savu jauno koncertsezonu atklāj ar jaunu vizuālās mākslas ekspozīciju mākslas galerijā – līdz 13. novembrim tajā ir apskatāma gleznotāja Andra Vītoliņa darbu izstāde “Viltus struktūru uzticamības spēks”.

Jau 2017. gadā Koncertzālē “Cēsis” varēja iepazīties ar Andra Vītoliņa darbiem izstādē “Urbānā poēzija”, bet tagad skatītāju vērtējumam tiek piedāvāti jaunie darbi, kas tapuši pēdējos trīs gados. Tajos nav atsauču uz konkrētām vietām, ainavām vai cilvēkiem - abstraktas kompozīcijas, kuras autors pats klasificē kā “ornamentālu orientālismu”.

“Andris Vītoliņš nekad neapstājas pie sasniegtā: viņš vienmēr meklē jaunus radošos izaicinājumus, dažādo savu darbu tēmas un izteiksmes līdzekļus, tomēr saglabā savas daiļrades esenci - krāsu suģestiju un kompozīciju dinamiku, liekot kritiski pārvērtēt ierastos priekšstatus par skaistumu un harmoniju. Viņu vienmēr ir saistījuši kontrasti: precīzais pret neprecīzo, strukturālā kārtība pret haosu. Mākslinieks daudz eksperimentē ar tehnikām un materiāliem, uzdodot sev jautājumu, vai ir iespējams uzgleznot darbu neizmantojot otas, tā “aizņemoties” prasmes un instrumentus arī no industriālajām tehnoloģijām,” tā izstādi piesaka tās kuratori.

“Savos darbos es cenšos notvert vibranto pasaules plūdumu. No vienas puses, gleznas apdzīvo cilvēka radītas, relatīvi stabilas struktūras, bet, no otras puses, te sajūtama arī iracionālā pasaule, kas plešas daudz tālāk par piezemēto, acīmredzamo vidi,” savu māksliniecisko vēstījumu komentē Andris Vītoliņš. “Esmu novērojis, ka ar daudzām lietām un parādībām saskaramies kā ar uzplaiksnījumiem - vispirms doma vai process ir aktīvs, bet pēc mirkļa tas noplok un izplēn. Tajā brīdī būtisks ir mūsu fiziskais novietojums, vai atrodamies procesu centrā vai perifērijā.”

Kultūra

2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai Svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.

Svarīgākais