Atpūta

Galerijā Daugava atklāta Maijas Tabakas jaunāko gleznu izstāde, šonedēļ arī klajā nāk Andas Treijas veidotais albums par mākslinieci.

13. aprīlī pasaules pirmizrādi piedzīvos komponista Jura Karlsona un horeogrāfa Aivara Leimaņa balets Antonija #Silmači. Pirmizrādes tiešraide LMT Straumē būs pieejama ikvienam mākslas cienītājiem visā pasaulē. Iestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents ir Mārtiņš Ozoliņš, diriģents – Jānis Liepiņš, scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece – Anna Heinrihsone, video mākslinieks – Artis Dzērve, gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis. Šis pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas Skroderdienas Silmačosmotīviem veidotais oriģinālbalets ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.

«Man nebija doma iestudēt tieši Moljēru vai Krimpu. Primāri es domāju par tēmu, kas mani pašu aizrauj, un – mani uzrunāja mizantropija. Un mizantrops – kā tēls, kā raksturs, kā cilvēks, kurš zina, kā visam ir jānotiek un kā kam ir jāizskatās. Manuprāt, diezgan aktuāla tēma, ko īpaši jūtam sociālajos medijos,» saka režisors Viesturs Meikšāns (37).

Piektdien, 13. aprīlī, Latvijas Nacionālajā operā notiks komponista Jura Karlsona un horeogrāfa Aivara Leimaņa veidotā baleta Antonija#Silmači, kas veidots pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas motīviem, pasaules pirmizrāde. «Apzinos, ka Antonija man varētu būt pēdējā titulloma,» saka mūsu baleta vadošā soliste Viktorija Jansone. «Tā nu tas ir – šajā teātrī sāku strādāt pirms 20 gadiem.»

Ūdens līmenim Amatas upē turpinot kristies, ceturtdien tas noslīd zem robežas, pie kuras upe ir sekmīgi laivojama, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Rīt, 12. aprīlī, Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) notiks Edvarda Olbija lugas Kaza jeb kas ir Silvija? jauniestudējums Māras Ķimeles režijā.

Šodien Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā tiek atklāta izstāde 1919. gads. Latvijas Republikai – 1. «Šī izstāde ir liecība tam, ka pirmajā gadā kopš Latvijas valsts dibināšanas nācijai ne tikai vajadzēja pārdzīvot politiski, ekonomiski un sociāli grūtus laikus, bet arī tam, ka tieši šajā laikā notika ļoti būtiski notikumi kultūrā, arī mākslā,» saka izstādes kuratore Elvija Pohomova.

«Kad to ciparu ieraugu, tas, protams, mani mulsina, bet es ar to nestaigāju kā ar smagu nastu. Jo tā arī nav nasta. Tas ir dzīves nogrieznis, kas jau noiets, un es ar to esmu bagāta un lepna,» saka Nacionālā teātra aktrise Dita Lūriņa. 16. aprīlī viņai būs 40. dzimšanas diena, un tai par godu divus vakarus – šodien un arī tieši aktrises jubilejas reizē – tiks izspēlēts koncertstāsts Tango bez asinīm.

Jaunākais "Baltic International Bank Latvijas barometra" pētījums atklāj, ko Latvijas iedzīvotāji izvēlas darīt savā brīvajā laikā.

Jaunākais "Baltic International Bank Latvijas barometra" pētījums atklāj, ka ka ikdienā grāmatas lasa mazāk nekā puse jeb 48% aptaujāto vīriešu, savukārt iesietajiem darbiem ik dienu laiku atrod 70% sieviešu.

Šonedēļ publiskots jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums nr. 112.

Marta sākumā Lietuvas Nacionālajā operā gaidītākais notikums bija jaunās lietuviešu oriģināloperas Post futurum pirmizrāde.

«Dziedātājam ir vajadzīgs zināms briedums – gan emocionālais, gan balsij, lai viņš vispār varētu izpildīt daļu no Emīla Dārziņa sarakstītajām solodziesmām. Jo, loģiski, ka viņa vistraģiskāko un mākslinieciski izteiksmīgāko dziesmu Rezignācija ar Viļa Plūdoņa dzeju, kas ir piesātināta ar bezcerības un vilšanās motīvu, ar dzīvības un nāves tēmu, piemēram, deviņpadsmit gados nevar nodziedāt,» uzskata tenors Juris Vizbulis (36).

Viņa tēvs Kārlis Lipors ir etnogrāfisko kokļu meistars, kura kontā ir ap 2000 kokļu. Viņa dēls Dzintars (17) ir apguvis koncertkokles spēli Babītes Mūzikas skolā un šobrīd muzicē koklētāju ansamblī Balti. Viņš pats ir profesionāls leļļu teātra aktieris, ar pamatīgu pieredzi tradicionālās kultūras apzināšanā un popularizēšanā. Bet albums Zīlīt’ skaisti padziedāja ir Edgara Lipora un koklētāju ansambļa Balti radošās sadarbības rezultāts.

Lieldienas nāk ne tikai ar olu krāsošanu un šūpošanos, bet arī četrām garām, brīvām dienām.

Lieldienu brīvdienās, no 30. marta līdz 2. aprīlim, ikvienu ciemos gaida "Trušu muiža" – trušu valstība gleznainā Kurzemes dabas stūrītī, Aizputes novada Kalvenes pagasta "Eglainēs".

Latvieši vairākās pasaules valstīs, tajā skaitā ASV, Kanādā, Zviedrijā, Austrijā, Vācijā un Lielbritānijā, šajā nedēļas nogalē svinēs Lieldienas, liecina portālā "latviesi.com" publicētā informācija.

Lieldienās Rīgas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem būs iespēja apmeklēt garīgās mūzikas koncertus, sarīkojumus un bezmaksas kino seansus ģimenēm ar bērniem, kā arī Lieldienu tradicionālos pasākumus ar šūpošanos un šiem svētkiem raksturīgiem rituāliem pilsētvidē, pavēstīja Rīgas domes pārstāve Indra Vilde.

Lai gan Lieldienas šogad varētu būt vēsas, Latvijas iedzīvotāji tomēr ir noskaņoti tās svinēt. Visbiežāk iedzīvotāji šajās Lieldienās rīkos īpašas svētku maltītes un piedalīsies dažādās olu krāsošanas un ripināšanas atrakcijās, liecina pētījumu kompānijas "Kantar TNS" marta beigās veiktā aptauja.

Veloceliņu kopgarumam valstī un pašvaldībās 2020.gadā jāsasniedz 700 kilometri, teikts Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātajā projektā "Velosatiksmes attīstības plāns 2018.-2020.gadam", kas iesniegts saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē.

Lielās piektdienas vakarā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā ar V. A. Mocarta Rekviēma atskaņojumu turpinās pavasara festivāls Windstream. «Man vienmēr ir paticis Mocarta Rekviēms, vienmēr gribējies kādreiz to atskaņot,» saka diriģents Jānis Ozols, kurš šajā koncertā arī debitēs pie orķestra Rīga diriģenta pults.

Lielajā piektdienā, 30. martā, Dzintaru koncertzālē ar īpašu latviešu sakrālās mūzikas koncertu uzstāsies koris Kamēr... Kopā ar soprānu Lauru Teivāni, ērģelnieci Rutu Kaprāni un vijolnieku Konstantīnu Paturski koris Kamēr... atskaņos Pētera Vaska, Georga Pelēča, Pētera Plakida, Artura Maskata, Ērika Ešenvalda, Zigmara Liepiņa un Jāņa Lūsēna kormūzikas pērles.