Atpūta

Par britu humoru, īpaši melno humoru, ir dzirdēti divi viedokļi. Ir īpatņi, kas rauc degunu un spriež, ka stulbāk nevar būt. Savukārt lielākajai daļai planētas iedzīvotāju tas liek smieties līdz spēku izsīkumam. Ne jau velti arī Latvijā Burkā kundze vai izcilu žulti apveltītais neciešamais doktors Martins ir elki, pie kuriem televīzijas programmu veidotāji atgriežas jau gadiem.

«Es diezgan daudz jau esmu runājis par mīlestību, bet man pašam tas šķiet mazliet smieklīgi, jo – ko tad es par to daudz zinu?! Es jau vēl tikai pieredzu dzīvi,» saka Valmieras drāmas teātra (VDT) aktieris Mārtiņš Meiers. Viņam piektdien pirmizrāde teātra Apaļajā zālē – galvenā loma režisora Georgija Surkova debijas izrādē VDT – Edvarda Radzinska zinātniski populārajā drāmā 104 lappuses par mīlestību.

Scenogrāfe, kostīmu māksliniece Yashi (Jaši Tabassomi) no Berlīnes jau otro reizi strādā radošajā komandā Latvijas Nacionālajā operā un baletā (LNOB) topošā iestudējumā.

«Smalka, cilvēku pētoša luga par trīs draugu attiecībām ar mākslu, sievietēm un citam ar citu,» – tā par savu debijas izrādi režijā saka Jānis Vimba. Šovakar Nacionālajā teātrī Jasmīnas Rezā lugas Art jauniestudējuma pirmizrāde, kas vienlaikus ir arī Jāņa Vimbas režijas diplomdarbs Latvijas Kultūras akadēmijā.

«Tā ir liela lieta – izdarīt dzīvē pareizās izvēles. Un, ja man jāsaka pavisam godīgi, tā ļoti pret sirdi es tomēr savā dzīvē neesmu gājusi,» atklāj Dailes teātra aktrise Vita Vārpiņa. Viņai svētdien pirmizrāde teātra Mazajā zālē – Megas loma režisora Rolanda Atkočūna jauniestudējumā amerikāņu dramaturģes Betas Henlijas lugā Sirds noziegumi, kas Latvijā iestudēta pirmo reizi.

Katrs desmitais – pašdarbnieks

Latvijas apaļās jubilejas gadskārtā savu sešdesmitgadi atzīmēs arī populārais muzikants Gunārs Meijers. Tikko no Lietuvas atsūtītā jaunā diska Saki man ar dzejnieka Leona Brieža un paša gaviļnieka divu dziesmu vārdiem un, protams, mūziku prezentācija notiks 21. martā Ogres kultūras centrā.

«Godīgi sakot, ir mazliet bailīgi, ka viss notiek tik ātri – mani uzreiz paņēma teātrī, jau pirmajā sezonā bija galvenā loma, tai sekoja Spēlmaņu nakts nominācija un – arī balva,» saka Daugavpils teātra jaunā aktrise Zanda Mankopa. Viņai ceturtdien, 25. janvārī, pulksten 18.30 pirmizrāde – režisora Dž. Dž. Džilindžera jauniestudējumā Hantele killeram, kas ir režisora otrais iestudējums Daugavpils teātrī.

14. janvārī uz LNOB skatuves notika Verdi operas Ernani koncertuzvedums ar augstas mākslinieciskās raudzes viessolistiem galvenajās lomās, LNOB solistiem atbalstošajās partijās un vienu no mūsdienu izslavētākajiem maestro Verdi mūzikā – Danielu Orenu pie diriģenta pults.

No šodienas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā četrus vakarus pēc kārtas skatāma multimediāla izrāde Gaismas raksti, ko tās veidotāji pozicionē kā laikmetīgu stāstu par to, kur savu spēku smelties mūsdienīgam latvietim, par mūsu valsti, kuru ar katru nodzīvoto brīdi radām mēs paši, un par kultūras elpu, kuru saņemam no iepriekšējām paaudzēm un, tulkotu sava laika toņkārtā, iepūšam savos bērnos. Gaismas raksti – laikmetīgs skatuves darbs par spēju saprasties ar savām saknēm, tautu un sevi. Projekta idejas autors un mākslinieciskais vadītājs – diriģents Kaspars Putniņš.

«Tulkojumā no latīņu valodas vārds «turbidus» nozīmē «satraukts, uzbudināts». Šis darbs rakstīts kontekstā ar Latvijas valsts simtgadi, un tajā es pats sev uzdodu jautājumu, vai mēs šai valstij svinēsim arī nākamo simtgadi, un manas sajūtas ir diezgan satraucošas,» saka jaunais komponists Jēkabs Jančevskis. Sestdien, 20. janvārī, Lielajā ģildē notiks Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts, un tajā pirmatskaņojums Jēkaba Jančevska skaņdarbam Turbidus.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ziņo, ka janvāra beigās Kupola zālē tiks atklāta ASV dzīvojošās latviešu mākslinieces Vijas Celmiņas izstāde Vija Celmiņa. Vienpadsmit darbi un filma.

Šodien kinoteātros un LMT straume visā Latvijā pirmizrāde ilgi tapušajai spēlfilmai Nameja gredzens. Divus ar pusi miljonus izmaksājušais, bet pēc filmas producenta Andreja Ēķa uzskata – vairāk vērtais, jo filmēšanas procesā daudz tika piesaistīts brīvprātīgo un nefinansiālu ziedotāju, kinoprojekts vēsta par Zemgales ķēniņu Nameju un viņa vadītajām zemgaļu brīvības cīņām pret krustnešiem. Filmas režisors Aigars Grauba uzsver: «Leģenda par Nameja gredzenu pierāda, ka mazā cilvēkā var būt milzīgs spēks, enerģija un pašcieņa.»

Līdz ar salu galvaspilsētā darbu uzsākušas publiskās slidotavas un slēpošanas trases, raksta portāls "riga.lv".

Galerijā Istaba vakar atklāta mākslinieka Aivara Vilipsōna personālizstāde Ārprātija piedzīvojumi.

Aizvadītajā nedēļas nogalē strādājošo slēpošanas trašu pārstāvji ir apmierināti ar apmeklētāju pieplūdumu un brīvdienas vērtē kā veiksmīgas, sacīja aptaujātie ziemas atpūtas un sporta kompleksu pārstāvji.

«Tādā laikā, kāds ir šobrīd, kad nav gaismas un kur nu vēl saules, ir pašiem jāmēģina radīt papildu siltumu un gaismu. Man tā ir saule! Tādēļ esmu pateicīga par iespēju gleznot sauli, kuru tik ļoti mīlu,» saka māksliniece Ieva Bondare.

Ritas Falkas romānu sērija par pasaulē stulbāko policistu Franci Eberhoferu ir viens no retajiem turpinājumgabaliem, ko joprojām var lasīt bez zobu sāpēm un garlaicības piegaršas.

«Savus skatītājus jau esam pieradinājuši pie koncertuzvedumiem, kuros piedalās ārkārtīgi augstas raudzes mākslinieki, tos rīkojam regulāri – kādreiz bija tikai viens sezonā, bet nu jau ir divi sezonā. Un Ernani koncertuzvedums būs īpašs – šī Verdi opera Latvijā pilnībā nav skanējusi kopš 1931. gada iestudējuma, tas nozīmē – jau mūžībā aizgājusi paaudze, kura to varēja būt dzirdējusi mūsu operā,» saka šā iestudējuma režisore Dace Volfarte.

Memoriālo muzeju apvienībai, kura dibināta 2009. gadā, šogad ir nozīmīgs gads, jo visus tās aizbilstamos – sešus muzejus – Kultūras ministrija atkārtoti akreditējusi uz pieciem gadiem, proti, līdz 2022. gada 18. decembrim.

Piemērotu laikapstākļu gadījumā Ventspils slēpošanas kalnu "Lemberga hūte" slēpotājiem un snovotājiem varētu atvērt nākamās nedēļas otrajā pusē, informēja olimpiskā centra "Ventspils" mārketinga menedžeris Rolands Gorškovs.

«Tas ir prātam neaptverams, kam latviešu tauta ir gājusi cauri. To nekad nedrīkst aizmirst, un par to ir jārunā. Mēs nedrīkstam nogriezt savas saknes, mums ir jāapzinās: ja mūsu tēvi, vectēvi un vecmāmiņas nebūtu tā cīnījušies, mēs jau arī šeit nemaz nevarētu būt,» saka Valmieras teātra aktrise Māra Mennika.