Dziesmu un deju svētku padome apsver iespēju svētku dienas statusu prasīt tikai Vispārējo Dziesmu un deju svētku noslēguma dienai.
Kā Dziesmu un deju svētku padomē norādīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), padomei var nākties atteikties no svētku dienas statusa Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma dienai, lai tas tiktu piešķirts Vispārējo Dziesmu un deju svētku noslēguma dienai.
Arī Saeimas deputāte Ingūna Rībena (V) norādīja, ka jādomā par iespēju prasīt svētku dienu tikai Vispārējiem Dziesmu un deju svētkiem reizi piecos gados.
Jau ziņots, ka ir izstrādāts likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" grozījumu projekts, saskaņā ar kuru plānots noteikt, ka Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma dienas ir svētku dienas. Grozījumu projekts paredz, ka, ja Vispārējo Dziesmu un deju svētku noslēguma diena iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu ir jānosaka par brīvdienu. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma dienai piešķirams svētku dienas statuss, nenosakot nākamo dienu par brīvdienu.
Kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dagnija Grīnfelde pastāstīja, ka pašlaik likumprojekts uz Ministru kabinetu (MK) tiks virzīts tā pašreizējā redakcijā, pievienojot informāciju par vienas brīvdienas izmaksām. Viņa uzsvēra, ka no ieceres svētku dienu prasīt arī Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma dienai Dziesmu un deju svētku padome nav atteikusies.
Jau ziņots, ka 26.maijā MK komiteja nolēma virzīt uz MK ieceri piešķirt svētku dienas statusu Dziesmu svētku noslēguma dienai.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) uzsvēra, ka līdz izskatīšanai valdības sēdē Kultūras ministrijai (KM) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM) un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) jāsagatavo aprēķini, cik valstij izmaksās vēl viena brīvdiena. Pašlaik paredzēts, ka EM un LDDK līdz 11.jūnijas Dziesmu un deju svētku padomei nosūtīs rādītājus, pēc kuriem izdarīt aprēķinus, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktora vietniece Signe Pujāte.
Gandrīz divas trešdaļas jeb 64% sabiedrības atbalsta ideju Dziesmu un deju svētku noslēguma dienai noteikt svētku dienas statusu, savukārt 62% atbalsta viedokli, ka nākamā diena jānosaka par brīvdienu, ja svētku noslēguma diena iekrīt svētdienā, liecina LNKC pasūtītā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.
LDDK neatbalsta grozījumu projektu šajā redakcijā. Arī Valsts prezidents Andris Bērziņš iepriekš neatbalstīja Dziesmu svētku padomes virzītos grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", vēršot uzmanību uz grozījumu ekonomisko ietekmi un rosinot piešķirt brīvdienu tikai svētku dalībniekiem. Prezidents iesaistījies risinājuma meklēšanā, lai tas apmierinātu gan darba devējus, gan Dziesmu svētku rīkotājus.