Tobāgo vārds vēstures zinātājam saistās ar vienīgo Latvijai, precīzāk, Kurzemes hercogistei, piederējušo koloniju. Nu Tobāgo kopā ar Trinidādu – salas pie Venecuēlas krastiem – ir neatkarīga valsts, kuras iedzīvotāji vairs neatceras, ka savulaik dzīvojušo Jaunkurzemē, kā 17. gadsimtā dēvēja Tobāgo. Nu no šīs tālās zemes Latvijā ieradies Svētā Džozefa konventa skolas koris no valsts galvaspilsētas Portofspeinas, lai piedalītos čempionu kategorijas konkursā.
Skolu aizpagājušajā gadsimtā dibinājis Romas katoļu – Svētā Jozefa draudzes māsu ordenis. Šobrīd tā ir klasiskā ģimnāzija, kur zinības pēc britu izglītības sistēmas parauga apgūst 850 meiteņu. Viņas pirms tam skolojušās 38 valsts dažādo apgabalu pamatskolās un pārstāv dažādus sociālos un etniskos slāņus. Korim, kurš izveidots 1945. gadā, ir gara un bagāta vēsture. Tas var lepoties ar labiem panākumiem, uzvarām dažādos starptautiskos konkursos –arī pirms diviem gadiem Rivadegardā Itālijā, no kurienes atgriezušies ar zelta medaļu. Šis pasākums daudzām dalībniecēm (kopumā Rīgā ieradusies 41) būs pirmā tik nopietna pieredze, stāsta skolas direktora vietniece Marica Ramfala. Patiesībā šis ir pirmais koris no Karību jūras valstīm, kam radusies iespēja piedalīties olimpiādē. Noklausoties dziesmu ierakstu, pasākuma rīkotāji pat atļāvuši piedalīties prestižajā čempionu konkursā.
Lēmums piedalīties olimpiāde nenācis viegli, jo ceļš līdz Latvijai ir ļoti tāls un, ko tur slēpt – dārgs. Lai varētu segt izmaksas, pat rīkots koncerts, kur piedalījušies dažādi mūziķi un mākslinieki, un arī koris. Ieņēmumi no šā koncerta izlietoti aviobiļešu iegādei. Pirms olimpiādes gan neko par tādu vietu neesot dzirdējusi. Ceļš uz šejieni iznācis vēl garāks, jo no Londonas kļūdas dēļ nonākuši nevis Latvijā, bet Lietuvā. Tad nu iznācis vēl vienu cilpu izmest, līdz šorīt (7. jūlijā) nonākuši Rīgā. Izdevies nosnausties tikai četras stundas, tam jāpieskaita vēl garais ceļš, tāpēc vēl tagad jūtoties noguruši un miegaini. Turklāt par sevi liek manīt arī laika zonu atšķirība – ja te ir pulksten četri pēcpusdienā, tad mājās būtu tikai pusvienpadsmit no rīta.
Uz šejieni atveduši četras dziesmas: gan skumju skotu tautasdziesmu, gan dāņu komponista skaņdarbu, gan korāli, gan dziesmu, kas parāda vietējo folkloru tās krāšņumā un kura tiek atskaņota, izmantojot arī nacionālo instrumentu – tērauda pannas. Tā pavadījumā ļaudis dejojot karnevālos, stāsta dalībniece, kora prezidente Marja Galindo.
Koris piedalīšoties gan draudzības koncertos, gan Mežaparkā koru lielkoncertā, tāpēc nācies mācīties arī dziesmas latviešu valodā, piemēram, Gaismas pils un Saule. Pērkons. Daugava. Ārpus konkursa un koncertiem noteikti gribot aplūkot arī Rīgu, jo diez vai tuvākā nākotnē var rasties tāda iespēja apmeklēt šo tālo ziemeļu zemi, kur gan laiks šobrīd ir gluži kā Karību valstīs.