TOP 10 notikumi kultūrā no 28. septembra līdz 4. oktobrim

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Lūriņa un Egliens, Daudziņa un Vāne, Rešetins un Robežnieks, Šūmane un Kuzma, Ķimele un Ķesteris, Delons un “Samurajs”.

Stāsts par dzejnieka dvēseli

Foto: publicitātes

Otrdien, 1. oktobrī, plkst.18.00 Mūzikas namā “Daile” gaidāma dzejas izrādes “Vīna dvēsele” pirmizrāde.

Iestudējumā Latvijas Nacionālā teātra aktieru Ditas Lūriņas un Gundara Grasberga interpretācijā skanēs Jāņa Petera dzeja, kas ietērpta Mārtiņa Egliena mūzikā.

“Šis ir mūsu izcilā dzejnieka Jāņa Petera jubilejas gads, un kā gan vēl labāk var godināt dzejnieku, ja ne atskaņojot viņa dzeju? Turklāt Jānis Peters ir ļoti bagāts un ražens dzejnieks, kurš sava interesantā un daudzkrāsainā mūža laikā ir uzkrājis ne tikai ļoti daudz, bet arī ārkārtīgi dažādus dzejoļus. Un ļoti skaistus,” par topošo izrādi stāsta Mārtiņš Egliens.

Savukārt par izrādes nosaukumu “Vīna dvēsele” tās veidotāji saka - tāds izvēlēts tādēļ, ka stāsts būs par dvēseli. Dzejnieka dvēseli.

“Mēs neskatīsimies biogrāfijas datos, neanalizēsim ne Jāņa Petera māksliniecisko, ne politisko darbību, bet centīsimies ielūkoties dzejnieka dvēselē tikai caur viņa dzeju. Un tieši šādā veidā mēs esam atklājuši, cik daudz mums ir kopīga. Cik daudz ir lietu, kuras mēs redzam un jūtam ļoti līdzīgi. Tikai nemākam tā pateikt. Esam pilnīgi pārliecināti, ka arī jūs to ieraudzīsiet. Un sajutīsiet. Savukārt vīns, šķiet, ietver sevī tik daudzas tēmas no Jāņa Petera dzejas.

Vīns ir bauda un kaislība, vīns ir prieks un humors, vīns tev liek domāt, un vīns palīdz aizmirsties. Tas viss izrādē būs.

Un cerams, ka pēc izrādes beigām mēs visi būsim labāk iepazinuši gan mūsu izcilo dzejnieku, gan paši sevi.”

Uz skatuves izrādē būs redzami un dzirdami divi aktieri - Dita Lūriņa un Gundars Grasbergs. Un, ja runa ir par dzeju, tad droši var apgalvot, ka viņi ir divi no retajiem aktieriem, kuri māk runāt dzeju. Tas ir īpašs talants. Tu klausies dzeju un visu saproti. Klausies un sajūti. Klausies un sasmaržo. Klausies un saproti, ka tas viss ir rakstīts tieši par tevi.

Jaunajai izrādei mūziku sarakstījis Mārtiņš Egliens, un šajā vakarā tiks atskaņotas 12 pilnīgi jaunas dziesmas ar Jāņa Petera tekstu. Un starp šīm dziesmām būs noslēpusies viena, kuras mūzikas autors ir Gundars Grasbergs. Jāpiebilst, ka Mārtiņš ir kardināli nomainījis savu vairāk nekā 20 gadu ilgo darbošanos aktiera profesijā, un tagad viņš pie publikas nāk kā komponists. Taču tas arī ir saprotams, jo ar mūziku ļoti cieši viņš ir bijis saistīts kopš trīs gadu vecuma.

“Kad pirms dažiem gadiem Mārtiņš man nodemonstrēja savas kompozīcijas un lūdza, lai viņam palīdz, tad sapratu, ka klausos jau tāda nobrieduša komponista skaņdarbus. Viņš ļoti labi zina, ko viņš grib. Mārtiņš ir ļoti pieredzējis aktieris, kurš ļoti perfekti saprot visu, kas saistās ar tekstu. Pats ir teicis, ka viņam ir viena nelaime - viņa mūzika atgādina Raimonda Paula mūziku. Taču tas tikai norāda uz to, ka viņš no Paula ir ietekmējies, turklāt uzskatu, ka tas ir gandrīz labākais, no kā vispār var ietekmēties. Bet lai nu kā, Mārtiņa mūzika tikai atgādina Raimonda Paula mūziku. To melodismu, to harmonismu... Taču tā ir pilnīgi oriģināla Mārtiņa Egliena mūzika,” uzsver mūziķis Raimonds Macats.

Izrādē piedalīsies arī mūziķi Raimonds Macats (taustiņinstrumenti), Jānis Kalniņš (ģitāra), Kaspars Kurdeko (sitaminstrumenti) un Oskars Sproģis (basģitāra). Pie klavierēm - izrādes mūzikas autors Mārtiņš Egliens.

Dita Lūriņa, Gundars Grasbergs - dziesma “Kaņepes zied” (M. Egliens/ J. Peters):

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Dzīvesstils

Pārtikas un ēdiena gatavošanas pasaulē olas pieder pie savas kategorijas. Profesionālajā virtuvē olām ir tūkstoš lietojumu. Neviens nevēlas vecas olas, taču virtuvē ir gadījumi, kad olām, kam ir vismaz nedēļa, var būt labākas īpašības un tās var būt labāka izvēle nekā svaigākas alternatīvas.

Svarīgākais