Juris Žvikovs. Kad saprot, tad patīk

«Parasti mūziķis iznāk, paklanās, nospēlē, paklanās un aiziet. Liekot mūziku pirmajā vietā, šajā koncertā mūzika tiks arī izstāstīta un teatrāli izspēlēta,» saka Juris Žvikovs. Piektdien, 19. februārī, Spīķeru koncertzālē festivālā Vīnes klasika pianists, Lielajai mūzikas balvai 2015 kategorijā Par izcilu interpretāciju nominētais Juris Žvikovs un video mākslinieks Roberts Rubīns aicina uz koncertu Bēthovens un citas planētas.

Koncerts ar vizuālām izdarībām

Solokoncertā Juris Žvikovs atklās pianista domāšanas veidu, daloties tehniskajos novērojumos par 19., 20. un 21. gadsimta klaviermūzikas eklektisko dabu. Programmā: Ludviga van Bēthovena, Sergeja Prokofjeva, Džordža Krama, Morica Egerta kompozīcijas. Koncertā līdzās Steinway&Sons uz skatuves būs arī mutes ermoņikas, rotaļpīkšķis, rotaļklavierītes un vēl citi klavierēm ne visai radniecīgi skaņu rīki, kas laika gaitā, iespējams, atvasināti tieši no iecienītā melnbaltā taustiņinstrumenta.

Šis koncerts ir loģisks turpinājums jau pirms diviem gadiem notikušā koncertcikla Koncertizrādes Spīķeros turpinājums. Pianists Juris Žvikovs teic: «Visu mūziku izstāstīt nevar, bet var dot mājienu, ievirzi, norādi, kam pievērst uzmanību priekšnesuma brīdī, tādējādi mūzikas klausīšanās var kļūt par aizraujošu piedzīvojumu, agrāk nepazītu, brīnumainu pasauli.» Pianists dalās savā pieredzē: nereti, studējot skaņdarbus, viņš iedomājoties, ka papildu detaļas, piemēram, kostīms vai pat sadzīvisks sīkums, papildinātu mūziku. «Protams, pati mūzika jau nemainās, bet cilvēkiem ir dažāda uztvere, jo īpaši mūzikas mīļotājiem bez speciālas profesionālas sagatavotības. Esmu pārliecināts – ja mūzikas mīļotājiem nedaudz palīdz ar papildu informāciju, vienalga – tekstuālu vai vizuālu, tad no koncerta iespējams saņemt vairāk.»

Arī šoreiz koncerta režisors ir Roberts Rubīns, kura veidotās videoprojekcijas papildinās priekšnesumu. «Viņam ir savs skats un viedoklis par to, kā un ar ko mūzika ir jāpapildina,» uzskata pianists. Varētu būt arī viedoklis, ka šāda pieeja koncertiem ir izdabāšana skatītāja gaumei un mākslas komercializēšana. Juris Žvikovs saka: «Es tā nedomāju. Es domāju, ka tas ir pieņemams veids, kā pasniegt mūziku. Mēs ilgi domājām par to, kādu mūziku izvēlēties šiem koncertiem, jo ne visas pakļaujas papildu vizuālām izdarībām. Mēs to cenšamies darīt gaumīgi.»

Labā kompānijā

Jau 1. martā tiks sadalīta Lielā mūzikas balva, un Jurim Žvikovam to ir iespējas saņemt jau otro reizi. Pirmo trofeju viņš saņēma pirms vairāk nekā 20 gadiem – balvas dibināšanas reizē viņam to piešķīra par iegūto Grand prix 2. starptautiskajā Jāzepa Vītola pianistu konkursā, vēl reizi viņš ir nominēts Par izcilu darbu ansamblī, un šī nominācija Par izcilu interpretāciju ir jau trešā reize. «Es zinu, kā ir būt nominētam un saņemt balvu, kā – nesaņemt. Viss atkarīgs no cilvēka attieksmes, bet esmu ļoti pagodināts par to, ka esmu nominantu vidū. Latvijā gada laikā patiešām ir daudz labu koncertu, un tas vien, ka mākslinieks ir ievērots un izcelts, ir patīkams pagodinājums. Ja saņemšu balvu, protams, būs jauki, bet es jau šobrīd jūtos labi, šajā brīnišķīgajā kompānijā, kurā ir tik izcili mūziķi – Reinis Zariņš, Andris Poga, Egils Siliņš un Māris Skuja.»

Pianists atzīst, ka viņa koncertdzīves intensitāte ir atkarīga tikai no paša entuziasma – pašam jāgrib veidot programmas, jāiesniedz piedāvājums un jācer, ka ideja tiks atbalstīta, un, protams, jāpriecājas, ja vienu un to pašu programmu iespējams atskaņot ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā. «Es domāju, ka cilvēki grib saprast mūziku, un, kad saprot, tad arī patīk. Ļoti bieži saprotams ir vieglākais žanrs, kur nevajag piepūlēties un nevajag sevi izglītot, un cilvēki bieži negrib, lai viņus izglīto, jo tas prasa papildu piepūli. Cilvēki ir tendēti uz izklaidi. Tomēr, jo vairāk zinām, jo vairāk saprotam, jo lielāku baudu spējam gūt no mūzikas. Nepieciešams tikai drusku piepūlēties.»

Viļņa augšpusē

Ikdienā Juris Žvikovs ir pedagogs Mūzikas akadēmijā un par jauno pianistu paaudzi izsakās optimistiski. «Akadēmijā ir gluži tāpat kā dzīvē – kā pa viļņiem. Ir bijuši gadi, kad nav bijuši spilgti talanti, bet šobrīd mums patiešām ir talantīgi studenti, ir vairāki ļoti spēcīgi pianisti, ir gan tie, kas grib, gan tie, kas var.» Protams, daudzi absolventi arī dodas prom no Latvijas, jo «mēs esam maza valsts, te tirgus ir mazs un arī pedagoģiskais darbs nav pietiekami labi atalgots. Cilvēki brauc prom, un es viņus saprotu, jo ne jau visiem paveicas sevi realizēt tepat uz vietas. Jaunie cilvēki cenšas izsisties, uzvarēt konkursos, balvā saņemot iespējas koncertēt, līdz ar to – iztiku. Jā, viņi aizbrauc, bet ko mēs varam piedāvāt šeit?»

Juris Žvikovs galvenokārt koncertē Latvijā, taču ārzemēs ir bijusi iespēja realizēt sevi pedagoģiskajā darbā, ik pa laikam kā pedagogs brauc pasniegt meistarklases, arī koncertēt. «Arī dzīve, proti, situācijas, nereti saved kopā ar mūziķiem no citām valstīm, citām mācību iespējām, un tā rodas iespējas... Uz citu fona mūsu augstskola izskatās labi, mums ir labs profesionālais līmenis, un to varu apgalvot droši. Gadu nostrādāju Kalifornijas Mākslas institūtā, es varēju salīdzināt un varu apgalvot – mums ir labs līmenis. Un tieši šobrīd esam viļņa virsotnē, mums ir savi studenti – zvaigznes.»

Ir, un viss

«Mana interese par teātri nav izskaidrojama, ir, un viss,» atzīst Juris Žvikovs, bet uzreiz piebilst, ka pēdējā pusotra gada laikā dažādu apstākļu dēļ nācies šo hobiju atlikt malā. Kādreiz, kad kolēģi vai paziņas prasījuši viņam viedokli par kādu izrādi, viņam tāds bijis, bet nu pašam galvā izveidots sarakstiņš ar izrādēm, kuras jānoskatās. Favorītu lomā viņam ir Jaunā Rīgas teātra izrādes, kā arī tās, kas tiek iestudētas Nacionālā teātra Jaunajā zālē. «Protams, nozīme ir režisoram. Piemēram, uz Elmāra Seņkova iestudētajām izrādēm vienkārši eju, vienalga, ko viņš iestudē.»

Brīvais laiks visbiežāk tiek veltīts ne tikai teātra apmeklējumiem, tikpat labi patīkot iet uz kino un lasīt grāmatas. Iespēju robežās arī dodas ceļojumos. «Nupat, janvārī biju Parīzē. Tā kā drusku bija bail braukt, bet, kad biju tur, man bail nebija. Amerikā daudz kur esmu bijis, daudz mazāk man apgūta Eiropa.»

Juris ŽVIKOVS

• Pianists, pedagogs

• Dzimis 1970. gada 28. jūnijā Jūrmalā

• Klavieres sācis spēlēt septiņu gadu vecumā

• Mācījies Jelgavas 4. vidusskolā, Jelgavas mūzikas vidusskolā, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā

• Studējis Latvijas Mūzikas akadēmijā, Luksemburgas konservatorijā, Pībodija konservatorijā Baltimorā

• Latvijas Mūzikas akadēmijas klavierklases docents, arī koncertmeistars Rīgas 4. mūzikas skolā

• Vairāku starptautisku pianistu konkursu laureāts. Uzvarējis Jāzepa Vītola starptautiskajā pianistu konkursā 1993. gadā

• Fulbright Scholar Exchange Grant ietvaros ir pasniedzis klavierspēli Kalifornijas Mākslas institūtā 2009./2010. studiju gadā

• Ierakstījis dubultdisku Latviešu klaviermūzikas antoloģija (2006)

• Saņēmis Lielo mūzikas balvu (1994). Nominēts Lielajai mūzikas balvai kategorijā Par izcilu sniegumu ansamblī (2012) un Par izcilu interpretāciju (2015)

• Vairākus gadus darbojies Lielās mūzikas balvas žūrijas sastāvā

• Neprecējies