RECENZIJA: Izlase "Gadalaiki. Pavasaris. Ģitāra"

Latviešu instrumentālās mūzikas albumu sērijas “Gadalaiki” jaunākais, pēc skaita trešais, izdevums “Pavasaris. Ģitāra”, kuru ieskaņojis Rihards Lībietis. Ģitārists savā versijā iespēlējis un aranžējis desmit kompozīcijas, tostarp Raimonda Paula “Mēs tikāmies martā” un “Mežābeli”, “Prāta vētras” hitu “Plaukstas lieluma pavasaris”, Emīla Dārziņa “Melanholisko valsi”, Ērika Ķiģeļa “Aprīļa pilienus”, grupas “Instrumenti” dziesmu “Zemeslodes”, Mārtiņa Freimaņa “Bet maijpuķītēm jāpaliek” un “Dzīve kā košums” un citus gabalus

Albums ierakstīts “Factory Sounds”, to ierakstījis un māsterējis Gints Stankevičs. Jaunajā latviešu instrumentālās mūzikas albumu sērijā kopumā plānots izdot četrus CD. Iepriekš klajā jau bija nācis “Gadalaiki. Ziema. Klavieres” (to iespēlējis pianists Normunds Kalniņš), tagad - “Gadalaiki. Pavasaris. Ģitāra”, bet rindas kārtībā ir “Gadalaiki. Vasara. Stīgas” (tā izdošana provizoriski ir plānota 5. jūnijā) un “Gadalaiki. Rudens. Saksofons” (4. septembrī).

PAR. Kopumā sanācis diezgan interesanti - Rihards Lībietis pacenties skanējumu dažādot, lai nav tikai “plika” ģitāra. Eleganti skan “Plaukstas lieluma pavasaris”, taču īpašā pērle - Ainara Virgas “Straume”. Nez, kam ienāca prātā šādā versijā iespēlēt šo nenoliedzami teicamo, taču pārlieku bieži citos albumos necilāto, “Līvu” dziesmu?! Albums rada pavasarīgas noskaņas, tātad mērķis sasniegts.

PRET. Pēc Mārča Auziņa perfektā albuma “Viens” izdošanas vēl viens instrumentālais ģitārmūzikas albums šķiet pilnīgi lieks - vismaz Maestro dziesmas jau nu noteikti vajadzēja likt mierā. Un “Melanholisko valsi” arī.