Elita Mīlgrāve: Straumēšana ir labs veids kā cīnīties ar pirātismu

© publicitātes

Jau šovakar Olimpiskajā centrā "Ventspils” norisināsies mūzikas straumēšanas un pārdošanas topa DIGiTop100 lielkoncerts, kurā uz vienas skatuves tikties populārākās Latvijas mūzikas zvaigznes, kā arī viesi no ārvalstīm. Par spīti tam, ka 45 % Latvijas iedzīvotāju klausās legāli pieejamu mūziku ir daudzi, kuri nesaprot, ko nozīmē mūzikas straumēšana, ne to, kā veidojas DIGiTop100 tops - kā nekā neviens taču nebalso! Visu no pašiem pamatiem izskaidro topa idejas autore, galvenā organizatore Elita Mīlgrāve.

Mūzikas straumēšana nozīmē, ka jūs izmantojat internetu, ne tikai tāpēc, lai paskatītos, kas jauns FB vai par ko raksta ziņu portāli, bet arī, lai klausītos mūziku, populārākās vietnes, kuras tam paredzētas ir - spotify.com, deezer.com, itunes.com. applemusic.com. amazon.com, youtube.com. Mūziku ir iespējams klausīties par brīvu parasti tad gan jāpiecieš reklāmu klātbūtne, bet ja nav žēl 5 - 9 eiro mēnesī, tad var baudīt visu pasaulē radīto mūziku jebkurā vietā, laikā un daudzumā, bet jau bez reklāmas pauzēm. Jūs kļūstat kā bibliotēkas apmeklētājs, kurš nopircis abonēšanas karti konkrētos servisos.

"Klausītājiem veidojas apziņa, ka katrs klausījums summējas un beigās iemīļotie mūziķi saņem savu pelnīto atalgojumu, tāpēc grūti neslavēt šādu mūzikas klausīšanās veidu! DIGiTop100 pasākumā mēs cildināsim visvairāk klausītākos māksliniekus, pasniedzot tiem balvas. Mūzikas straumēšana ir arī labs veids kā cīnīties ar pirātismu - neaizliegt, bet piedāvāt vietā ko ērtu un legālu,” skaidro Elita.

Pati Elita ikdienā lieto Spotify un Youtube. Pagājušajā nedēļas nogalē aplikācijas noderēja ne tikai pašai Elitai, bet arī viņas deju kolektīvam „Līgo”, pēc treniņnometnes sekoja ballīte, kur mazā JBL tumbiņa, savienojumā ar telefonu un Spotify, ļāva no sirds izdejoties, izdziedāties un iejusties dīdžeja ādā teju ikvienam deju kolektīva dalībniekam.

"Šobrīd mūzikas straumēšanas vietņu vidējais klients ir trīsdesmit gadus vecs, bet neviens nav mūžīgi jauns, pēc pieciem gadiem robeža būs cita un mēs runāsim par četrdesmitgadniekiem. Visas ērtās, jaunās tehnoloģijas ienāk mūsu dzīvēs - gribam to vai nē. Kaut vai nopērkot jaunu auto tajā vairs nav CD atskaņotāja, bet ir pieejams internets. Pirms 10 gadiem telefons vēl nebija mazs dators, bet tagad ir un gribot negribot mēs to sākāt lietot arvien plašāk. Bluetooth tehnoloģijas mums dod bezvadu austiņas un skandas, ko var nēsāt līdzi un savienot ar telefonu, tas ir elementāri - vienreiz pamēģinot no tā ir grūti atteikties,” aizdomājas Elita.

Runājot par DIGiTop100 idejas rašanos Elita atklāj, ka dati par straumēšanas un lejupielādes apjomiem tika apkopoti jau ilgākā laika posmā, tika arī veikti pētījumi par mūzikas lietošanas paradumiem. Viss liecina, ka mūzikas lietošana digitālajā vidē ar katru bridi pieaug, aug jaunā paaudze, kura mūziku patērē TIKAI internetā.

„Jau pirms gada kolēģi no lielajām ierakstu kompānijām jautāja - vai es varētu apsvērt iespēju izveidot nomināciju „Zelta Mikrofonā”, kas izziņotu visvairāk straumētos ierakstus? Man ideja nelikās pareiza, jo „Zelta Mikrofons” ir „Grammy” balvas Latvijas variants un tā pamatā ir profesionāļu vērtējums, bet straumēšana un lejupielādes ir pielīdzināmas pārdošanas datiem, kas uzrāda nevis mūzikas ierakstu kvalitāti, bet gan izmantošanas apjomus un tās ir dažādas lietas,” skaidro Mīlgrāve.

Drīz vien Elitai radās doma, ka pieejamie dati par ierakstu straumēšanu ir pietiekami apjomīgi un interesanti, lai tiem veltītu regulāru atspoguļojumu kādā no radiostacijām, kā arī noslēdzošu pasākumu.

Lokot vārdus digitāls, top 100 un citus līdzīgus, viņa nonāca pie vienkārša un viegli saprotama nosaukuma - DIGiTop100.

Arī rezultātu apkopošana ir vienkārša; vadošās straumēšanas vietnes regulāri iesniedz datus par klausījumiem, tos apkopo angļu kompānija „Ranger Computers”, kas šo pakalpojumu sniedz mūzikas industrijai visā Eiropā. Attiecīgi, „LaIPA” katru nedēļu saņem 3 tabulas - kombinētais top 100 albumiem un singliem ( kur ietilpst viss repertuārs) un pašmāju singlu top 100, kurā atsijāti tikai ar LV kodiem reģistrētie ieraksti. „LaIPA” rūpējas arī par informācijas piegādi „Rangers Computer” saistībā ar to, kādi ieraksti izdoti un reģistrēti Latvijā.

„Izvēloties māksliniekus, kurus redzēsim Ventspilī notiekošajā šovā, tika analizēti 2017.gada topa rezultāti un izteikti piedāvājumi mūziķiem. Esmu ļoti pateicīga Intaram Busulim, Instrumentiem, Mesai, Carnival Youth, The Sound poets, Olām, Viņai, deju studijai PRO X par uzticību un piekrišanu piedalīties jaunā projektā. Priecājos, ka mūs piekrita apciemot arī ārvalstu mākslinieki, piemēram, 40 miljonus skatījumus guvušie Estradarada, DJ Fjodors Fomins, Lietuvas jaunā zvaigzne Beatrich un Skandināvijas „Timberleiks” - Īsaks Eliots. Topā ir pārstāvēta visdažādākā mūzika - pasaules zvaigznes, Krievijas mākslinieki, gan, protams, Latvijas publikas mīluļi, mēģinājām veidojot programmu atspoguļot šo krāsainību,” tā Elita.

Uzsvars ir likts uz vietējiem māksliniekiem, jo pašmāju tops ir svarīgākais, būtiski, lai mēs visi saprastu, ka mūzikas klausīšanās ieradumi ir tie, kas rada šo topu un beigu beigās arī koncerta programmu.

"Veidojot ko jaunu risks pastāv vienmēr, tas ir liels izaicinājums un šī nav pirmā reize, kad man jāpierāda, ka izvēlētais virziens ir pareizais, esmu pārliecināta, ka lieliska radošā un tehniskā komanda un atsaucīgi partneri panāks to, ka šova izskaņā dzersim šampanieti un risks būs atmaksājies! Uzaicinu Ventspilī visiem kopā nosvinēt DIGiTop100 atklāšanas pasākumu,” nobeidz Elita.

Kultūra

2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai Svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.

Svarīgākais