VĒRTS REDZĒT: Spilgtākie ģitārmūzikas skaņdarbi

«Es skatos uz Latvijas dabu, un man rodas mūzika. Man patiešām cilvēki ir nākuši klāt un teikuši, ka, klausoties šo mūziku, viņi redz to bildi. Un tas ir skaisti,» saka akustiskās ģitāras meistars Kaspars Zemītis. Rītvakar pulksten 19 Mūzikas namā Daile viņš prezentēs savu otro soloalbumu Vētra klusumā, bet februārī gaidīs uz koncertiem Rīgā, Jelgavā, Rēzeknē un savā dzimtajā pilsētā Cēsīs.

«Albums Vētra klusumā atspoguļo mani kā ģitāristu, kā komponistu un to, kā es redzu ģitāru. Tā nav klasiskā, mūsdienu vai perkusīvā ģitāra, tā ir instruments, kādu to redzu es,» saka mūziķis Kaspars Zemītis. Viņam, līdzīgi kā ikvienam māksliniekam, ir svarīgi, lai albumā parādās tas, kas pašu iedvesmo. «Iespējams, neesmu tik profesionāls, lai uzrakstītu skaņdarbu pēc pasūtījuma, man jāgaida, kamēr melodija vai motīvs atnāk. Un, kad šis brīdis ir klāt, skaņdarbs arī top,» saka Kaspars Zemītis. Viņam nav formulas, kā pievilināt iedvesmu, lai melodija atnāk. Un viņš apgalvo, ka ir laimīgs, ka nezina, kurā brīdī tā atnāks. «Es dzīvoju dzīvi un mēģinu tvert iedvesmu. Man nav kā Mocartam, kuram galvā uzreiz bija baigā melodija - man tā ir tikai sajūta, kas atnāk pēkšņi, un es saprotu, ka tā būs manā mūzikā, jo es gribu to parādīt. Tad es paņemu rokās ģitāru, un šī sajūta pēkšņi sāk skanēt. Šajā ziņā tiešām neesmu profesionālis, jo tikai ļaujos savām sajūtām,» stāsta izcilais ģitārists.

Albumā Vētra klusumā ir apkopota mūzika, kas nu jau kļuvusi par viņa vizītkarti, ko Kaspars Zemītis spēlē ikdienā un kas viņam ir svarīga. «Cilvēki man bieži jautāja, vai mūzika, kas ir manā koncertu repertuārā, ir ierakstīta. Un, tā kā līdz šim nebija, sapratu, ka tas ir jāizdara. Tāpēc manā jaunajā albumā ir gan Emīla Dārziņa skaņdarbs Melanholiskais valsis, gan tautasdziesmu apdares, kas tapušas pirms vairāk nekā desmit gadiem, un, protams, manis paša autordarbi, tostarp pāris pavisam jauni. Labākais, kas ir manā repertuārā,» stāsta Kaspars Zemītis.

Viņš atklāj, ka rītvakara koncertā tika atskaņoti skaņdarbi no jaunā albuma, un šos muzikālos stāstus vizuāli un emocionāli bagātinās deju skolas Dzirnas dejotāji. Savukārt februārī, kas ir Kaspara Zemīša dzimšanas dienas mēnesis, mākslinieks sniegs četrus koncertus Latvijas lielākajās koncertzālēs kopā ar saviem ilggadējiem muzikālajiem draugiem, tādējādi katru no šiem koncertiem padarot par unikālu māksliniecisku vienību. Viņš atskaņos spilgtākos ģitārmūzikas skaņdarbus, kādus vien jebkad ir spēlējis, un uzstāsies kopā ar Agra Daņiļēviča deju skolas Dzirnas dejotājiem, diriģenta Mārtiņa Klišāna vadīto Rīgas Doma zēnu kori, Jelgavas kamerorķestri diriģenta Aigara Meri vadībā un akordeonisti Initu Āboliņu. Koncertā Latgales vēstniecībā GORS (10. februārī) īpašais viesis būs Daumants Kalniņš, Lielajā ģildē (14. februārī) - Intars Busulis, Vidzemes koncertzālē Cēsis (25. februārī) - Linda Leen, bet Jelgavā (22. februārī) koncerta skatītājus gaida pārsteigums - tas būs kāds noslēpumains un ļoti, ļoti gaidīts viesis, kura vārdu ģitārists vēl negrib izpaust. «Bet es esmu ļoti priecīgs, ka viņš ir apstiprinājis savu dalību.»

Kaspars Zemītis domā, kas šie četri koncerti būs ļoti dažādi. «Tas būs sarežģītāk, bet esmu pārliecināts, ka arī interesantāk - ne tikai klausītājiem, bet arī man pašam. Tie būs svētki mums - tiem, kuri satiksies uz skatuves, un ļoti ceru, ka arī cilvēkiem, kuri mīl mūziku un kuriem ir tuva ģitārmūzika. Intimitāte, mazliet smeldzes, pieskārieni dažādām emociju stīgām - no prāta līdz neprātam, no maiguma līdz kaislei un no šaubām līdz pārdomātai rīcībai,» viņš ieskicē, kādas solās būt koncerta sajūtas.

Tas, ka viens no koncertiem ieplānots tieši 14. februārī, nav nejaušība - tā ir Kaspara Zemīša dzimšanas diena. «Kad biju maziņš, visi mani sveica dzimšanas dienā, tagad man šajā dienā ir sievai jāpasniedz puķes, jo tagad jau visi svin sirsniņdienu,» mūziķis pasmaida un saka, ka latviešiem ir daudz sēru dienu un bieži jāiet uz kapiem, tāpēc viņš priecājas, ka ir svētki, kad cilvēki ir gatavi runāt par mīlestību un atzīties mīlestībā. «Lai arī šie svētki ir aizgūti, manuprāt, svētku nevar būt par daudz, jo īpaši, ja tie ir mīlestības svētki,» uzsver Kaspars Zemītis.