Komponista Jēkaba Jančevska pirmatskaņojums Berlīnē
«Skaņdarbs Spārni, lielums un spēks ir stāsts par man personīgi tuvām, manuprāt, cilvēka garīgai attīstībai un saiknei ar Visumu ārkārtīgi būtiskām tēmām – par piederības apziņu, piedošanas spējām un mīlestību,» saka viens no savas paaudzes spilgtākajiem un publikas atzītākajiem komponistiem Jēkabs Jančevskis (26).
Komponista radošajā karjerā liels notikums - sestdien, 17. novembrī, Berlīnes Konzerthaus lielajā zālē viens no vadošajiem Vācijas orķestriem Konzerthausorchester sadarbībā ar koriem Ave sol (diriģents Andris Veismanis) un Berliner Singakademie pirmatskaņos viņa jaundarbu Spārni, lielums un spēks.
Tas būs Latvijas valsts simtgades koncerts, uz ko tautiešus un Latvijas draugus aicina arī Latvijas vēstniecība Berlīnē.
«Šī darba aktualitāte un pamatuzstādījums ir spēja saskatīt ciešo saikni starp divām ne tikai vēsturiski, bet arī kulturāli un pat lingvistiski saistītām kultūrtelpām: Latviju un Vāciju. Darbs ir bilingvāls, tas ar vienas valodas palīdzību nepaskaidro vai netulko otru, tieši pretēji - mans mērķis ir ļaut abām valodām papildināt vienai otru un vienotā mijiedarbē paust stāstu, it kā ignorējot šķietamās valodas barjeras un atšķirīgās pasaules,» stāsta jaundarba autors. Viņš šai skaņdarbā pievēršas ne tikai dažādajām valodas sfērām, bet arī akustiskajiem pretpoliem: telpiski distancētajam kamerkorim un uz skatuves esošajam jauktajam korim. Divas it kā atšķirīgas pasaules, bet ideja un stāsts viens. «Katru no trim daļām pārstāv viena kopīga laikmeta dzejnieki gan no Latvijas, gan Vācijas. Johanness Bobrovskis, Knuts Skujenieks, Vizma Belševica - tās ir personības, kuru uzrakstītie pāris vārdi spēj izteikt vairāk nekā neskaitāmas nodaļas kāda cita veikumā,» uzskata Jēkabs Jančevskis. Viņš patiesi ir pārliecināts, ka jau iepriekš pieminētās, cilvēka attīstībai tik ļoti būtiskās trīs tēmas ļauj piedzimt no jauna atkal un atkal. «Un šajā informācijas pārpilnības laikmetā regulāra attīrīšanās ir nepieciešama ne tikai savas individuālās apskaidrības dēļ, bet arī lai spētu rast savu vietu apkārt esošajā tepā un laikā, un notiekošajos procesos. Šodien, kad tik daudzi esam pasaules pilsoņi, vēlos aicināt atcerēties savas saknes, savus priekštečus un vietu, no kuras esi nācis. Tikpat svarīgi būtu mācīties piedot, un piedošanu mēs varam mācīties tikai no reāliem pāri darījumiem. Tikai augstākajā aizvainojuma brīdī varam aicināt sevi uzsākt cīņu ar pašlepnumu un sākt ceļu pretī vienam no skaistākajiem procesiem cilvēka dzīvē - piedošanai. Un tikai tas, kurš piedevis, ir atbrīvojis bezrobežu telpu visdārgākajam, visbrīnišķīgākajam un maģiskākajam, kas mums dots, - mīlestībai.»
Bet šobrīd Jēkabs Jančevskis strādā pie aranžijām, veidojot muzikālo noformējumu Latvijas Nacionālā teātra Gadumijas koncertam, ko iestudē jaunais režisors Toms Treinis. Tas piedāvās ielūkoties jautros un sirsnīgos, trīs dažādu paaudžu piedzīvojumos tepat Vecrīgā, tikai mirkli pirms Jaungada.