"Lielo mūzikas balvu" par izcilu sniegumu gada garumā saņēmis kamerorķestris "Sinfonietta Rīga"

© Dmitrijs Suļžics/F64 Photo Agency

"Lielā mūzikas balva 2018" par izcilu sniegumu gada garumā piešķirta Valsts kamerorķestrim "Sinfonietta Rīga", savukārt par aizvadītā gada labāko koncertu atzīts Jūrmalas festivāla atklāšanas koncerts "Dzimuši Latvijā", aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas Koncerti" sabiedrisko attiecību speciāliste Rinta Bružēvica.

Koncerts "Dzimuši Latvijā" izskanēja 24.jūlijā Dzintaru koncertzālē. Tajā piedalījās solisti Miks Akots, Daniils Bulajevs, Kalvis Kalniņš, Kristīne Opolais, Vineta Sareika un Ksenija Sidorova, Latvijas Simtgades jauniešu simfoniskais orķestris un diriģents Ainārs Rubiķis. Pasākumu rīkoja "Latvijas Koncerti".

Kategorijā "Gada jaundarbs" balvu saņēma Georgs Pelēcis par skaņdarbu - Septiņi Knuta Skujenieka dzejoļi soprānam, klarnetei un klavierēm "Ne gudrība, ne dusmas nenāk prātā", kuru 11.augustā Mazajā Mežotnes pilī pirmatskaņoja Evija Martinsone, Guntis Kuzma un Agnese Egliņa.

"Gada uzveduma" kategorijā laurus plūca koncertuzvedums "Zemgales gredzens", ko vadīja diriģents Sigvards Kļava, režisēja Roberts Rubīns, bet rīkoja "Latvijas Koncerti".

"Par izcilu darbu ansamblī" godināts klarnetists Jānis Tretjuks, bet balvu par mūža ieguldījumu saņēma Maija Krīgena.

Savukārt kategorijā "Gada jaunais mākslinieks" tika apbalvota klarnetiste Anna Gāgane.

Tikmēr "Par izcilu interpretāciju" balvu saņēma klarnetists un diriģents Kuzma par Ādolfa Skultes Piektās simfonijas atskaņojumu 20.janvārī Lielajā ģildē kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, kā arī par solopartiju Sebastiana Fagerlunda Klarnetes koncertā, ko Kuzma kopā ar "Sinfonietta Rīga" izpildīja 5.maijā Latgales vēstniecībā "Gors".

"Publikas simpātijas balvu" saņēma režisora Viestura Kairiša koncertizstāde "Kalpotājs. Blumbergs. Kamēr…", kuru vadīja diriģents Jānis Liepiņš.

Balvas žūrijā šogad darbojās tās priekšsēdētāja, muzikoloģe un Latvijas Radio 3 "Klasika" programmu vadītāja Ilze Medne, diriģents un mūzikas pedagogs Jānis Erenštreits, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas katedras vadītāja Ieva Rozenbaha, izdevniecības "Musica Baltica" direktore Solvita Sējāne, nodibinājuma "Mūzikas un mākslas atbalsta fonds" valdes priekšsēdētāja Sandra Zanberga, pianists, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Ventis Zilberts, kā arī muzikologs, žurnālists un publicists Armands Znotiņš.

"Lielā mūzikas balva" ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā un šogad tā notiks 26.reizi. 1993.gadā Kultūras ministrija pēc toreizējā ministra Raimonda Paula iniciatīvas pieņēma lēmumu ik gadu izcilākos sasniegumus mūsu valsts mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu.

Kultūra

2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai Svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.