Mūzika

Ceturtdien, 19. aprīlī, Lielajā ģildē kopā ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) māksliniekiem uzstāsies soliste Inga Kalna.

6. aprīlī Mazajā ģildē tenors Juris Vizbulis sniedza solokoncertu, kurā skanēja populārākās Emīla Dārziņa dziesmas pamīšus ar aktiera Ivara Krasta dzejas lasījumiem, aptverot Raiņa un Jāņa Poruka dzeju, kas stāv uz romantisma un modernisma robežšķirtnes.

«Dziedātājam ir vajadzīgs zināms briedums – gan emocionālais, gan balsij, lai viņš vispār varētu izpildīt daļu no Emīla Dārziņa sarakstītajām solodziesmām. Jo, loģiski, ka viņa vistraģiskāko un mākslinieciski izteiksmīgāko dziesmu Rezignācija ar Viļa Plūdoņa dzeju, kas ir piesātināta ar bezcerības un vilšanās motīvu, ar dzīvības un nāves tēmu, piemēram, deviņpadsmit gados nevar nodziedāt,» uzskata tenors Juris Vizbulis (36).

Viņa tēvs Kārlis Lipors ir etnogrāfisko kokļu meistars, kura kontā ir ap 2000 kokļu. Viņa dēls Dzintars (17) ir apguvis koncertkokles spēli Babītes Mūzikas skolā un šobrīd muzicē koklētāju ansamblī Balti. Viņš pats ir profesionāls leļļu teātra aktieris, ar pamatīgu pieredzi tradicionālās kultūras apzināšanā un popularizēšanā. Bet albums Zīlīt’ skaisti padziedāja ir Edgara Lipora un koklētāju ansambļa Balti radošās sadarbības rezultāts.

Lielās piektdienas vakarā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā ar V. A. Mocarta Rekviēma atskaņojumu turpinās pavasara festivāls Windstream. «Man vienmēr ir paticis Mocarta Rekviēms, vienmēr gribējies kādreiz to atskaņot,» saka diriģents Jānis Ozols, kurš šajā koncertā arī debitēs pie orķestra Rīga diriģenta pults.

Lielajā piektdienā, 30. martā, Dzintaru koncertzālē ar īpašu latviešu sakrālās mūzikas koncertu uzstāsies koris Kamēr... Kopā ar soprānu Lauru Teivāni, ērģelnieci Rutu Kaprāni un vijolnieku Konstantīnu Paturski koris Kamēr... atskaņos Pētera Vaska, Georga Pelēča, Pētera Plakida, Artura Maskata, Ērika Ešenvalda, Zigmara Liepiņa un Jāņa Lūsēna kormūzikas pērles.

«Kāzu laiks, protams, ir rudenī, bet tieši tagad ir meitu noskatāmais laiks. Ko tad aicina šūpolēs? To, kura jau noskatīta. Un līdz tam vēl jāpaspēj iepazīt šis disks – lai apjaustu, cik atbildīga ir meitu noskatīšana, lai saprastu, kam jāgatavojas pēc noskatīšanas,» saka Julgī Stalte. Ar koncertu Ģertrūdes ielas teātrī sestdien, 24. martā, pulksten 16 viņas vadītā folkloras draugu kopa Skandinieki tautās laiž jaunu albumu Kāzas sēļu zemēs.

«Šī programma ir saistīta ar Vīni, jo šī pilsēta ir gan klavieru trio, gan vispār visas kamermūzikas šūpulis. Sākot ar Haidnu, kurš uzrakstījis ap piecdesmit klavieru trio, un turpinot ar Mocartu, Bēthovenu, Šūbertu un Brāmsu, kuri visi ir radījuši klavieru trio žanra šedevrus,» saka vijolniece Magdalēna Geka.

Februāra beigās LNOB ar viesizrādēm viesojās Igaunijas Nacionālā opera. Tās bija apmaiņas viesizrādes – tajās pašās dienās arī LNOB koncertēja Tallinā.

«Dēliņš vēl ir pavisam mazs, un es no visas sirds izbaudu pilnvērtīgi pavadīto laiku kopā ar viņu mājās, apzinoties, ka koncerti nāk un iet, bet tik mazs kā pašlaik mans bērniņš vairs nebūs nekad,» saka operdziedātāja Elīna Šimkus.

«Operetei Latvijā ir zināma vēsture, un šis koncertuzvedums gan ataino šī muzikālā teātra attīstību, gan apliecina, cik tuvi ir teātra, kino, mūzikla un operetes žanri, gan parāda, cik talantīgi ir mūsu dziedātāji, kuri spēj izpildīt ļoti daudzveidīgu repertuāru,» saka Latvijas Operetes fonda valdes priekšsēdētāja Agija Ozoliņa-Kozlovska.

Sestdienas, 17.marta naktī, mūžībā devies latviešu ērģelnieks, profesors Tālivaldis Deksnis, informēja Jūrmalas Mūzikas vidusskolas direktora vietniece projektu realizācijas jomā Edīte Deksne.

Šovakar un rīt, 16. un 17. martā, Liepājas Olimpiskā centra arēnā notiks ilgi gaidītais un lolotais simtgades lielkoncerts “LIEPĀJA izAICINA”, kas būs grandiozi svētki gan tā apmeklētājiem, gan vairāk nekā 500 dalībniekiem, kas jau ir ieradušies Liepājā un aktīvi gatavojas šī vakara koncertam. Par simbolisku samaksu koncertus iespējams apmeklēt ikvienam liepājniekam un pilsētas viesim. Biļetes cena ir 5 eiro.

Pavisam nesen nāca klajā grupas Līvi jaunais koncertalbums Bez štepseļiem, un notiek šāda paša nosaukuma tūre. Jā, tieši kā Līvi – Ainars Virga nolēmis turpināt savas grupas darbību zem vēsturiskā un leģendārā zīmola.

Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā padome kārtējā sēdē skatīja XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku deju lieluzveduma "Māras zeme" papildus koncerta iespējamību Svētku nedēļas ietvaros. Padome vienbalsīgi pieņēma lēmumu neatbalstīt iniciatīvu rīkot papildus deju lieluzveduma "Māras zeme" koncertu.

Ceturtdien, 15. martā, ar vērienīgu koncertu VEF Kultūras pilī populārie tenori Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis un Miervaldis Jenčs svinēs savas radošās trijotnes 20 gadu jubileju.

26.aprīlī Lielās ģildes zālē, tumsā, orķestris “Pēterburgas virtuozi” atskaņos Vivaldi, Baha, Verdi, Bellīni, Bizē, Ravela, Pjacollas skaņdarbus, tāpat gaidāmi arī vairāki pārsteigumi, tostarp multimediju šovs, kas atklās kosmiskos noslēpumus un ļaus neparastā veidā izbaudīt fascinējošo klasisko mūziku.

Sestdien Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrāde režisora Alvja Hermaņa veidotajam jauniestudējumam Dieviņš pillā, kas veidots, balstoties uz Aivara Neibarta dzeju. Vienīgo lomu atveido Guna Zariņa. Mūziku komponējis Ingus Baušķenieks – kādreiz leģendārās grupas Dzeltenie pastnieki līderis, kura radošajā kontā ir arī vairāki soloalbumi.

Šovakar Rīgā tika sadalītas "Lielās mūzikas balvas" par labāko sniegumu klasiskajā mūzikā, un kategorijā "Gada mūziķis" uzvarēja ērģelniece Iveta Apklana.

Šovakar Latvijas Nacionālajā operā notiks Lielās mūzikas balvas laureātu sumināšana. Jau 25. reizi. Koncertorganizācijas Latvijas koncerti, kas ir šā pasākuma rīkotāja, vadītājs Guntars Ķirsis sola īpašu balvu pasniegšanas ceremoniju, kurā «paši mūziķi varēs justies pacilāti, apbrīnoti un novērtēti».

Pagājušajā nedēļā tika publiskots lomu sadalījums Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas Lāčplēsis jaunajam iestudējumam, kas 8. novembrī notiks Arēnā Rīga. Galveno lomu tajā dziedās Dons.

«Festivāla laikā cenšamies parādīt gan sava orķestra daudzveidību, gan aktuālāko, kas šobrīd ir pasaules pūtēju orķestru mūzikā. Turklāt atskaņojam tādu mūziku, ko Latvijā varam piedāvāt tikai mēs – jo neviens cits tāda līmeņa un tāda tipa mūziku nevar nospēlēt,» saka orķestra Rīga diriģents un mākslinieciskais vadītājs Valdis Butāns.