APRITĒ: Par kāzām meitu noskatīšanas laikā
«Kāzu laiks, protams, ir rudenī, bet tieši tagad ir meitu noskatāmais laiks. Ko tad aicina šūpolēs? To, kura jau noskatīta. Un līdz tam vēl jāpaspēj iepazīt šis disks – lai apjaustu, cik atbildīga ir meitu noskatīšana, lai saprastu, kam jāgatavojas pēc noskatīšanas,» saka Julgī Stalte. Ar koncertu Ģertrūdes ielas teātrī sestdien, 24. martā, pulksten 16 viņas vadītā folkloras draugu kopa Skandinieki tautās laiž jaunu albumu Kāzas sēļu zemēs.
Folkloras draugu kopas Skandinieki vadītāja Julgī Stalte atzīst, ka ideja albumam dzimusi, notikumu raisīta, jo Skandinieki bijuši klāt daudzu pāru laulības dzīves sākumam. «Sapratām, ka mēs ļoti maz akcentējam piederību konkrētai vietai. Mūsuprāt, salīdzinoši ar citiem Latvijas novadiem, sēliskais tiek atstāts novārtā, tāpēc mums ļoti gribējās atrast tieši sēļu kāzu dziesmas, kas dziedātas zemēs abpus Daugavai. Jā, mēs vairāk zinām kāzu rituālus, bet daudz mazāk tos saistām ar konkrēto vietu. Piemēram, lielākoties kāzās mičošanā dzied Līgodama upe nesa, bet patiesībā - tā dziedama ļoti konkrētā vietā Latvijā, jo tā arī nāk no konkrētas vietas. Latviešiem ir ļoti daudz dziesmu, būtu grēks necelt tās saulītē,» uzskata Julgī Stalte.
Darbs pie šī albuma ilga trīs gadus, tika meklētas gan dziesmas, gan teksti, bet Julgī Stalte, lībiete ar senčiem no Kurzemes un Vidzemes, atzīst, ka vislielākās problēmas, ko var dēvēt arī par izaicinājumu, sagādājis tieši sēliskais dialekts. Viņa izstāsta kādu lībiešu joku par sēļiem. «Satiekas līvs ar sēli, līvs saka: «Kis sa seļļi?», un sēlietis atbild: «Sēlis, sēlis, lai gan lībiešu valodā vaicājums ir - kas tu tāds, tas nozīmē, ka lībiešu valodā atbilde skanējusi - tāds, tāds,» smejot saka Julgī Stalte un piebilst, visi ar lielu pietāti un mīlestību, pieaicinot speciālistu, mēģinājuši godam tikt galā ar sēlisko dialektu.
«Sēlisko kāzu tradīcijās un dziesmās ir ārkārtīgi daudz romantikas. Katrai vietai ir savs nervs, savs spīdums acīs, savi stāsti, un tieši tas arī mūs dara unikālus. Jo vairāk mēs to sapratīsim, jo vairāk celsim saulītē, jo vairāk spēsim otru novērtēt. Un šoreiz pievērsāmies sēļu pusei,» atzīst Julgī Stalte un Skandinieku vārdā aicina uz albuma Kāzas Sēļu zemēs prezentācijas pasākumu. Par mūsdienu cilvēku ieinteresētību folklorā viņa nešaubās, jo «moderniem cilvēkiem folklora ir dvēseles dziedināšana».
Starp citu, šī albuma tapšanas laikā Skandinieki piedzīvojuši paaudžu maiņu, tāpēc, kā apgalvo folkloras draugu kopas vadītāja, «kopa Skandinieki saglabā savu skanējumu, bet mūsu sejas jau rāda citu gadsimtu.