«Tas, ka Latvijas Radio 2 gadu skaitlis ir jau tik liels, pierāda tikai to, ka tas bijis būvēts pareizi un radies arī pareizā laikā. Tas bija Atmodas pirmsākums, kad cilvēkiem bija nepieciešama latviskā sajūta un pašapziņa, un Latvijas Radio 2 bija viens no tiem, kas sirdī, prātā un apziņā to palīdzēja kultivēt,» domā pazīstamā Latvijas Radio personība, visskaistākās radio balss īpašniece Sandra Glāzupa.
Viņu aicinām uz sarunu, sagaidot Latvijas Radio 2 – Latvijā vispopulārākās radiostacijas – 20. jubilejas grandiozās svinības, kas ar vienotu uzvedumu Dziesmu koks un balli līdz rīta gaismai gaidāmas 11. aprīlī pulksten 19 Arēnā «Rīga».
Tikko, tikko vakar
«Laiks skrien ļoti ātri – tā vien šķiet, ka tas bija tikko, tikko vakar, bet, to visu labi pārdomājot, saprotu, ka Latvijas Radio 2 gadu skaitlis ir pietiekami liels un stabils. Un tas nemaz nav viegli ar tik labiem rezultātiem noturēties tik ilgus gadus – mūsu reitingi tiešām ir ļoti labi, un visus šos 20 gadus Latvijas Radio 2 turas stabili pirmajā vietā,» stāsta Sandra Glāzupa, un viņa patiesi var lepoties ar savu un kolēģu darbu. Viņas ētera laiks Latvijas Radio 2 ir ziņu laiks. «Es esmu ziņu lasītāja jeb, kā man labāk patīk teikt, ziņu diktore. Jo diktors ir lasītājs, diktors ir ziņotājs, diktors ir tautas uzrunātājs. Viņš runā par aktuāliem tematiem un tautu izglīto. Tāpēc katru rītu, atnākot uz radio, ir jāpārskata ziņu aģentūru sagatavotā informācija par to, kas notiek Latvijā un pasaulē, un ļoti ātri jāatlasa svarīgākais. Protams, mums jāstāsta gan labās ziņas, kas vienmēr ir brīnišķīgi, gan bēdīgās, no kurām diktoram jāprot norobežoties,» stāsta skaistās radio balss īpašniece, piebilstot, ka, gadiem ejot, viņa ir iemācījusies norobežoties no visa sliktā. «Izejot ārā un aizverot lielās Radio mājas durvis, es tiešām nonāku citā pasaulē – laukā, kur spīd saule, kur līst lietus, kur Doma laukumā priecīgi čalo cilvēki un nekas slikts nenotiek.»
Laukos kā muzejā
Sandra Glāzupa stāsta: viņu interesē viss, kas notiek aiz lielajām Latvijas Radio mājas durvīm, tikai ne vienmēr visas intereses sanāk apmierināt, jo viņa strādā arī Latvijas Radio 1, kas nozīmē, ka trīs reizes nedēļā ziņu diktore ceļas pulksten četros un jau sešos sāk darbu. «Kad darbs beidzas, esmu sagurusi un iztukšota – gan no agrajām rīta stundām, gan no spriedzes un saspringuma, ko prasa darbs ziņās, kur jāstrādā ātri, rūpīgi un korekti.»
Bet, kad Sandrai Glāzupai ir brīvdienas, viņai vislabāk patīk būt pie jūras vai savos laukos. Viņa dzimusi Jūrmalā, un tikai jūra spēj dot īstu atpūtu, piepildījumu un laimes sajūtu. «Un vislabāk, ja pie jūras esmu viena,» viņa atzīstas.
Ziņu diktore stāsta: viņas senči un radu raksti nāk no Dundagas, kur dzimusi mamma, un no Madlienas, kur dzimis tētis. Bet jau 15 gadu viņas lauki ir aiz Rūjienas, gandrīz pie pašas Igaunijas robežas. «2000. gadā tur nopirku sev nelielu mājiņu, lauku viensētu. Brīnišķīga vieta! Pie manis izskatās kā Brīvdabas muzejā, jo visas ēkas ir vienādas – no guļbaļķa. Man ir arī klēts un pirts, pie pirts ir dīķis, netālu arī ezers un milzīgs skaists ābeļdārzs, kas šogad ziedēs. Turklāt tieši šajā laikā man ir plānots atvaļinājums!» priecīgi stāsta Sandra Glāzupa. Visu ziemu viņa gan tur nav bijusi, bet, pateicoties ļoti labiem kaimiņiem, māja ir pieskatīta. Piezvanot kaimiņam, viņš vienmēr saka: «Stāv, stāv tava mājiņa, un skurstenis arī vēl uz jumta ir...»
Ziņu diktore atklāj, ka, aizbraucot uz laukiem, viņa spēj pilnībā atslēgties no darba radio, tomēr to nedzirdēt tur neesot iespējams, jo kaimiņi to klausās. Strādājot dārzā vai uz lauka, viņi izvelk pastiprinātājus pagalmā un – Latvijas Radio 2 skan visā pagastā!
Gandrīz vienīgā
Pērnā gada 15. novembrī apritēja 35 gadi, kopš Sandra Glāzupa strādā Latvijas Radio, un šī ir viņas gandrīz vienīgā darbavieta. Pabeigusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti, viņa gadu nostrādāja Salaspilī – par latviešu valodas un literatūras skolotāju. Tad izturēja konkursu uz vietu radio, un tur nostrādāti jau 35 gadi! «Daudzi mani jaukie kolēģi te vairs nestrādā vai jau aizgājuši citā dzīvē, bet nāk atkal jauni, un tas ir ļoti labi! Jo radio ir dzīvs organisms, un tam ir vajadzīgas jaunas asinis,» viņa uzskata un domā, ka tāpēc arī visi, kuri gadiem ilgi strādā radio, joprojām labi izskatās. «Jo nāk šie jaunie cilvēki, un tu esi spiests aktīvi domāt, apgūt arvien jaunas tehnoloģijas un dzīvot līdzi laikam. Un tas jau arī atjauno cilvēku.»
Protams, cilvēks jau nedzīvo tikai no darba un maizes vien. Sandra Glāzupa atklāj, ka viņas labsajūtai bez jūras un atpūtas laukos vajadzīga arī laba grāmata, interesanta izstāde, aizraujoša teātra izrāde. «Tas viss mani iepriecina, stiprina, dod spēku un iedvesmu iet tikai uz priekšu!»